Latvijas Radio vērsušies atsevišķi Rīgas Valsts vācu ģimnāzijas skolēnu vecāki, norādot, ka skolas atbalsta fondā katru gadu iemaksājami 30 eiro, un skola šādi iecerējusi nākamgad iekasēt ap 18 000 eiro. Fonda administrācija un vadība gan noliedz to, ka maksājums ir obligāts.
Tikmēr tiesībuzraugošās iestādes norāda, nav saprotama nepieciešamība norādīt skolēna vārdu, uzvārdu un klasi, jo fondam ir aizliegts skolai nodot informāciju par maksātājiem un nemaksātājiem.
Tuvojas mācību gada pirmā semestra beigas un Ziemassvētki. Budžetu jaunajam gadam pašlaik veido ne tikai pašvaldības, bet arī to dibinātas autonomas iestādes jeb skolas. Un Rīgas Valsts vācu ģimnāzijas vecākiem izsūtīti e-pasti par ziedojumiem, kuros vienlaikus norādīts, ka pirmā iemaksa 15 eiro apmērā jāveic līdz šai ceturtdienai, vēl 15 eiro var pārskaitīt vēlāk.
Vācu ģimnāziju pagājušajā gadā absolvējis Evas dēls. Sievietei ar vadību esot saspīlētas attiecības, tādēļ viņa vēlējās palikt anonīma.
“Mans dēls tur mācījās, un tā bija pilnīgi obligāta prasība - maksāt skolas fondam. Ja to nedarīja, skolēni tika publiski kaunināti, un uz viņiem cita veidā tika izdarīts spiediens,” stāstīja mamma.
“Lai cik man ļoti riebās to darīt - jo tā ir viena represīva mācību iestāde -, lai dēlam nebūtu jāizjūt pazemošana, vienmēr šo fonda naudu samaksāju,” viņa atzina.
Vecākiem atsūtītajā vēstulē šogad paziņots, ka nauda esot nepieciešama dažādām skolēnu aktivitātēm. Šonedēļ būs arī Ziemassvētku balle. Taču par to jāmaksā atsevišķi - vēl pieci eiro.
“Mums būs Ziemassvētku balle, par kuru arī būs atsevišķi jāmaksā. Tā ir, jā, ja neiemaksā, tad es nezinu, vai uz skolēniem skatās citādāk, bet, man liekas, [uz] vecākiem. Pret tiem vecākiem, kuri nemaksā ir tāda slikta attieksme,” atklāja Vācu ģimnāzijā uzrunātā 12.klases skolniece Kristiāna.
Skolas direktora pienākumu izpildītāja Gundega Muceniece atbildēt uz Latvijas Radio jautājumiem deleģēja fonda valdes priekšsēdi Kasparu Sprūdžu, kurš noliedz to, ka maksājums ir obligāts. Tāpat viņš noliedz arī to, ka skolā pret maksātājiem un nemaksātājiem izturētos atšķirīgi.
“Godīgi sakot, neesmu ar tādu informāciju iepazinies. Man prieks viņu dzirdēt no Jums, un lieku reizi to var kādā skolas sapulcē pacelt, bet tas ir pilnīgi aplami. Faktiski ziedo aptuveni viena trešdaļa no visiem skolēniem, līdz ar ko izriet, ka tad pret divām trešdaļām būtu represijas,” sacīja Sprūdžs.
Fonda apkopotā informācija arī rāda, ka summām ir tendence pieaugt par diviem tūkstošiem no gada uz gadu. Tas esot saistīts ar skolēnu skaita pieaugumu un to, ka algas un dzīves līmenis arī augot, sacīja fonda priekšsēdis.
Rīgas domē stāstīja, ka fonda pārraudzība neesot viņu kompetence. Tikmēr Tiesībsarga birojā pauda, ka sūdzības no bērnu vecākiem par skolas vai fonda vēlmi iekasēt ziedojumus saņemot reti. Vēstulē norādītais, ka vecāku padome un skolas vadība ir pieņēmusi lēmumu par 30 eiro atbalsta maksājumu, varot maldināt. Turklāt neesot saprotams, kādēļ privātai personai, par kādu uzskatāms nodibinājums jeb fonds, nepieciešams uzkrāt datus: bērna vārds, uzvārds un klase, kas ļauj redzēt, kas naudu samaksā, bet kas ne.
“Tur nedrīkstētu būt atšķirīga attieksme vai citāda attieksme pret tiem bērniem, kuru vecāki nav ziedojuši. Zināt, kurš ziedojis, kurš nav ziedojis, tas nebūtu skolai jāzina, tieši tāpēc, lai nebūtu kāda nelabvēlīga attieksme pret tiem, kuri nav ziedojuši, vai tieši otrādi, labvēlīgāka pret tiem, kuri ir ziedojuši,” uzsvēra biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere.
Lasot fonda mērķus, topot skaidrs, finansējuma izlietojums atbilst skolas iecerēm, piemēram, veicināt izcilību, nodrošināt pedagogu kvalifikācijas celšanu. Vienlaikus rodas jautājums, vai pedagogu – jubilāru - sveikšana un transporta izdevumu apmaksa atbilst iepriekš minētajam un vai tas veicina mācību kvalitāti.
