ĪSUMĀ:
- Policija izmeklējusi Borka-Putniņa iespējamās nelikumīgās darbības 2019. gada vasarā, kad viņš strādāja kādā Lietuvas uzņēmumā.
- Kriminālprocess uzsākts saistībā ar piesavināšanos lielā apmērā un dokumentu viltošanu.
- Drīzumā kriminālprocess tiks nodots kriminālvajāšanas uzsākšanai, informēja policijā.
- “Brief” komercdirektors kriminālprocesu nekomentē.
- Pirms 10 gadiem Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs Borku-Putniņu atzina arī par aizdomās turēto kukuļošanā.
LTV raidījumam zināms, ka policijas izmeklēšanā pirms diviem gadiem noskaidrots – 2019. gada vasarā Borks-Putniņš strādāja uzņēmumā “UNI Project” par komercdirektoru. Firmas vadītājam, Lietuvas pilsonim Vidmantam Šelmim, Borks-Putniņš devis parakstīt līgumu par 12 konteineru pārdošanu. Taču vēlāk izrādījās, ka potenciālais pircējs nemaz neeksistē, naudu lietuvietis nesaņēma, bet cita, jau Putniņam piederošā firma, konteinerus pārdeva tālāk.
Valsts policijā (VP) uz jautājumu par kriminālprocesu atbildēja: “Uzsāktais kriminālprocess kvalificēts pēc Krimināllikuma 179. panta trešās daļas, proti, par piesavināšanos, ja tā izdarīta lielā apmērā, un Krimināllikuma 275. panta otrās daļas, proti, par dokumenta, zīmoga un spiedoga viltošanu un viltota dokumenta, zīmoga un spiedoga realizēšanu un izmantošanu, ja tās izdarītas mantkārīgā nolūkā, vai ja tās izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, vai ja tās radījušas būtisku kaitējumu valsts varai vai pārvaldības kārtībai vai ar likumu aizsargātām personas interesēm. Minētajā kriminālprocesā ir divi aizdomās turētie un drīzumā kriminālprocess tiks nodots kriminālvajāšanas uzsākšanai.”
Jautāts par šo kriminālprocesu, Borks-Putniņš atbildēja: “Es atļaušos nekomentēt. Pašreiz notiek pirmstiesas izmeklēšana”.
Borks-Putniņš nevēlas runāt arī par citu savas biogrāfijas aspektu.
Pirms 10 gadiem Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aizturēja viņu ar 10,5 tūkstošiem latu skaidrā naudā un atzina par aizdomās turēto kukuļošanā. Tolaik Borks-Putniņš strādāja Rīgas pilsētai piederošajā “Ceļu pārvaldē”.
KNAB uzskatīja, ka Putniņš un kāda uzņēmuma izpilddirektors organizēja kukuļa došanu toreizējam “Ceļu pārvaldes” vadītājam Mārtiņam Lauvam – par to, ka uzņēmums tika pie pasūtījumiem. Prokuratūra krimināllietu pret Borku-Putniņu izbeidza, jo secināja – nav pierādīts tas, ka pie viņa atrastā nauda bija domāta kukulim.
“Tas nav saistīts ar “Brief” darbību vai valsts iepirkumiem, vai kaut ko tamlīdzīgu. Tās ir atsevišķas lietas, kur nav nekādas saistības ar šodienas aktuālajiem jautājumiem,” sarunā ar “De facto” norādīja Borks-Putniņš.
Līdz šim lielāko pasūtījumu, Covid-19 antigēna paštestu piegādi valsts vajadzībām, “Brief” saņēma no Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centra, līguma kopējā summa – vairāk nekā 4 miljoni eiro. Tagad šī piegāde kavējas.
Aizsardzības ministrs Artis pabriks (“Attīstībai/Par!”) uzskata – pat ja par “Brief” komercdirektora reputāciju būtu bijis zināms iepriekš, izslēgt uzņēmumu no iepirkuma procedūras nevajadzētu.
“Mums nav bijuši nekādi pierādījumi, ja tiesa nekad par šādiem cilvēkiem nav lēmusi, mūsu iepirkumu veicēji nevar pateikt – ja tam puisim ir ūsas, vai tāpēc mēs ar viņu neslēgsim līgumu,” skaidroja Pabriks.
Tomēr ministram nepiekrīt nevalstiskās organizācijas “Delna” eksperti. Individuālo aizsardzības līdzekļu iepirkumi bieži vien veikti sarunu procedūras formā. Proti, pati iestāde uzrunā pretendentus. Un te ierēdņiem un politiķiem ir iespēja izvairīties no uzņēmējiem ar apšaubāmu reputāciju.
