Pirms pāris gadiem speciālisti no dažādām ministrijām aizsāka darbu pie jaunas pasažieru uzskaites sistēmas izveidošanas. Par veiksmīgāko risinājumu atzina banku norēķinu kartes ar integrētu bezkontakta čipu. Tās turpinās darboties kā maksājumu līdzeklis. Tāpat caur to valsts dotācija par konkrēto pasažieri nokļūst pie pārvadātāja.
,,Tas brīdis varbūt tagad ir tas labākais, jo tās tehnoloģijas ir diezgan nobriedušas,” norāda Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Pēteris Vilks. Par piemēru tiek minēta Jelgava, kurā šis modelis jau ir ieviests. Sistēmas izmaksas esot aptuveni 5% apmērā no biļetes cenas, vienlaikus - par 10% pieaudzis apgrozījums.
Taču “De facto” atklājis vēl kādu faktu. Datu bāzi, ar kuras palīdzību bankas var veikt aprēķinus par braukšanas maksas atvieglojumiem, ko subsidē valsts, izstrādājis uzņēmums ,,Complete Payment Systems”. Viens no tā līdzīpašniekiem ir premjeres Laimdotas Straujumas (“Vienotība”) ārštata padomnieks inovāciju jautājumos Normunds Bergs.
,,Jā, tā ir taisnība, ka mēs esam programmu nodrošinājuma izstrādātāji. Mūsu uzņēmums pēc SEB bankas lūguma un prasībām ir šādu norēķinu sistēmu izveidojis. Tajā pašā laikā jāsaka, ka lēmumu par to, ar kuru uzņēmumu strādāt un, cik tas maksās, kā tas izskatīsies, pieņem ne valsts, ne arī autopārvadātājs, bet bankas,” uzskata Bergs.
Taču Bergs šobrīd nepārstāv vien datu bāzes izstrādātājus. Pēc tam, kad neapmierinātību par pieņemtajiem lēmumiem pauda invalīdu un viņu draugu apvienības ,,Apeirons” pārstāvji, tieši Bergs bija tas, kurš ieradās nevalstiskās organizācijas birojā, lai pretiniekus pārliecinātu. Turklāt Bergs šo priekšlikumu aktīvi lobē Pārresoru koordinācijas centra paspārnē esošajā darba grupā, kā arī pats piedalījies šī projekta tapšanā.
,,Normundu Bergu mēs sastapām jau noteikumu projekta izstrādes beigu posmā dažās darba grupas sanāksmēs. Tas jau bija pagājušā gada nogalē, ja nemaldos,” atceras LM Sociālās iekļaušanas un sociālā darba politikas departamenta direktore Elīna Celmiņa.
Pirms mēneša valdība plānotās izmaiņas atbalstīja. Pēc pusotra gada sabiedriskajā transportā būs ieviesta jaunā sistēma. ,,Es Jums atdzīšos vēl lielākā grēkā. Es esmu par šo projektu informējis un izveidojis prezentāciju visiem 28 Eiropas Savienības dalībvalstu ekonomikas ministriem. (...) Mana ietekme uz šo procesu ir krietni pārspīlēta. Es, protams, esmu lepns, ka mani novērtē, bet visa analīze notika bez manas iesaistes,” uzsver Bergs.
Bergs pēdējos gados bijis arī dāsns partijas ,,Vienotība” atbalstītājs. Šogad februārī viņš ziedoja 18 tūkstošus eiro. Tikpat daudz aprīlī ,,Vienotība” saņēma arī no otra ,,Complete Payment Systems” līdzīpašnieka Jāņa Berga.
Premjere, kuras padomnieks “sēdējis divos krēslos” vienlaikus, konkrēta uzņēmuma lobēšanu, kā arī Berga interešu konfliktu nesaskata. No tā noprotams, ka arī turpmāk būtu pieņemams, ka liela mēroga valsts projektus izstrādātu un pēc tam tos par maksu piegādātu viena un tā pati persona. ,,Tur nav noteikts uzņēmums, kas var nodrošināt šo pakalpojumu. Es esmu lūgusi, lai nebūtu nekādi ierobežojumi, lai nebūtu nekādas norādes ne uz kādu vienu banku, ne uz kādu vienu uzņēmumu. Tā kā konkurence ir iespējama,” norāda Straujuma.
Taču Berga pārstāvētajam uzņēmumam šādas norēķinu sistēma jau ir izstrādāta. Tas to nostāda par citiem priviliģētākā stāvoklī.
Turklāt saistībā ar pasažieru uzskaites sistēmas uzlabošanu arī iepriekš izskanējuši pārmetumi par procesa gaitu, kā arī par to, ka izstrādes gaitā nav iesaistītas nevalstiskās organizācijas. 2015. gada 31. marta Ministru kabineta sēdē labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS) jautāja, ,,vai ir ņemts vērā visu (iebildumi), par ko ir bijis uztraukums nevalstiskajām organizācijām - gan invalīdu organizācijām, gan citām?” Pārresoru koordinācijas centra konsultants Valters Bolēvics atbildēja, ka ,,mēs no organizācijām jau iepriekš esam saņēmuši atzinumus bez iebildumiem, kas ir arī iekļauti e-portfelī. Vienlaikus mēs pagājušajā nedēļā tikāmies ar ,,Aperionu” un uzklausījām viņu bažas un viss, kas cilvēkiem bija raisījušas kādu nenoteiktību, tika novērsts. Mēs esam ņēmuši vērā visus iebildumus.” Valdības sēdē sacītais sagādāja pamatīgu pārsteigumu Apeirona pārstāvjiem. ,,Mēs nebijām mierā!” norāda invalīdu un viņu draugu apvienības ,,Apeirons” valdes priekšsēdētājs Ivars Balodis. Viņš turpina, norādot, ka ,,tā ir ļoti nelāga prakse, par ko mēs arī informējām Ministru kabinetu, vairākus ministrus par to, kā šis process ir noticis, ka principā lēmuma pieņemšanas pašā pēdējā fāzē Ministru kabinetā tika piedāvāta melīga informācija no Pārresoru koordinācijas centra”.
Šobrīd trūkst arī pilnīga informācija par šī projekta kopējām izmaksām. Satiksmes ministrijā aprēķināts, ka pārvadātājiem katru gadu par personu ar braukšanas maksas atvieglojumiem pārvadāšanu radīsies izmaksas vismaz 600 tūkstošu eiro apmērā. Savukārt valsts iestādēm, lai sistēma sāktu darboties, būs nepieciešams papildu finansējums teju 124 tūkstošu eiro (123 738 eiro) apmērā.
