VVD vadītāja Inga Koļegova 2016.gada vasarā gandrīz kļuva par VVID ģenerāldirektori. Pēc pirmā konkursa uz šo amatu, kas beidzās bez rezultāta, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) nolēma VID vadībā virzīt ierēdni Koļegovu. Straujo virzīšanu nobremzēja "Vienotības" iebildumi, pamatā – kandidātes neizprotamo deklarāciju dēļ. Tas tolaik saasināja partijas attiecības ar premjeru Māri Kučinski (ZZS), kurš nostājās finanšu ministres pusē.
Galu galā Koļegova pati no kandidēšanas atteicās, norādot, ka viss process esot pārlieku politizēts. Vēlāk gan atklājās, ka tas notika tieši dienā, kad virs viņas galvas savilkās kriminālprocesa mākoņi. VID pēc administratīvā pārkāpuma lietas materiālu pārbaudes tos nodeva Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam. Pēc neliela riņķa danča starp iestādēm lieta atgriezās VID Finanšu policijā, kas vēlāk arī sāka kriminālprocesu par nepatiesām ziņām Koļegovas deklarācijā lielā apmērā. Rezultāts pagaidām ir tāds, ka nu lieta ir nodota prokuratūrai apsūdzības celšanai.
Valsts ieņēmumu dienestā uzskata, ka nepatiesās ziņas Koļegovas deklarācijā ir saistītas ar vairāku veidu darījumiem, tostarp ar dividendēm, ko viņa saņēma no uzņēmuma "Pallogs". Tas agrāk daļēji piederēja Koļegovai, bet tagad viņa kapitāldaļas ir nodevusi savam brālim Mārim Zudānam.
Saskaņā ar Koļegovas amatpersonas deklarācijām, koka palešu ražošanas uzņēmums "Pallogs" viņai izmaksāja prāvas dividendes. 2013.gadā tie bija 240 tūkstoši latu jeb apmēram 340 tūkstoši eiro, 2014.gadā – 380 tūkstoši eiro, bet 2015.gadā – 320 tūkstoši eiro. 2013.gada deklarācijā Koļegova norādīja, ka visu dividendēs saņemto naudu viņa aizdevusi brāļa ģimenei mājas būvniecībai un uzņēmumam "Cones Construction", kura īpašnieks arī ir viņas brālis Māris Zudāns. Savukārt 2014.un 2015.gados dividendēs saņemtās summas Koļegova ir dāvinājusi. Viņa pati publiski skaidroja, ka atdāvinājusi šo naudu brālim, kurš kā uzņēmuma vadītājs pats to arī esot nopelnījis.
Izmeklēšana notika ne tikai par "Pallogs" dividendēm, turklāt VID ieskatā nepatiesās ziņas Koļegovas deklarācijā paustas apzināti. "Pārsvarā ir darījumi ir dividendēm, ar dividenžu pārskaitīšanu, ar dividenžu dāvināšanu, kā arī ar citiem darījumiem. (...) Runa ir par trīs atsevišķiem gadiem, trīs deklarācijām, par trīs dažādām situācijām, kur katrā gadījumā apstākļi bija dažādi, kā arī nepatiesās ziņas, kuras tika norādītas, bija par dažādiem darījumiem. Tā kā par kļūdu šinī gadījumā runāt mēs nevarētu. To apliecina arī kriminālprocesā iegūtie pierādījumi," stāsta VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktora p.i. Kaspars Podiņš.
Koļegova iepriekš liecības sniedza, taču pārtrauca to darīt pēc tam, kad janvāra beigās viņai piemērots aizdomās turētās statuss.
Runāt par lietu Koļegova pagaidām atsakās arī ar "De facto", jo šobrīd nekāda apsūdzība viņai neesot celta. "Es nākamnedēļ tikšos ar prokuroru, un tad arī pēc tam varēs kaut ko arī teikt. Šobrīd nav komentāru," telefonsarunā ar "De facto" paziņoja VVD ģenerāldirektore.
Savulaik nepatiesu ziņu apzinātu sniegšanu Koļegova ir kategoriski noliegusi. "Es esmu norādījusi savu mantisko stāvokli. Pēc deklarācijas ir redzams, kādus līdzekļus es esmu saņēmusi, un par šiem līdzekļiem ir nomaksāti visi nodokļi. Un tas ir pats, pats galvenais. Un aizķerties tikai aiz tā, ka viens cilvēks ir vienā tabuliņā kaut ko nepareizi aizpildījis... Patiesībā tas nav pareizi," 2016.gada augustā viņa klāstīja LTV raidījumam "Panorāma".
Tikmēr Koļegovas brāļa, SIA "Pallogs" vadītāja Māra Zudāna viedokli par māsas deklarācijās norādītajām ziņām iegūt neizdevās. Birojā, kas atrodas uzņēmuma ražotnē Koknesē, pavēstīja, ka Zudāns ir Holandē.
VID apgalvo, ka izmeklēšanas noslēguma fāzē pildīti vairāki prokuratūras norādījumi, tostarp – atzīt Koļegovu par aizdomās turēto un nosūtīt lietu kriminālvajāšanas sākšanai. Tāpēc visai ticams ir scenārijs, ka apsūdzība VVD vadītājai nākamnedēļ tiks celta.
Likums paredz, ka ierēdni, pret kuru uzsākta kriminālvajāšana, var atstādināt no amata pienākumu izpildes, apturot algas izmaksu, kas tiek kompensēta attaisnošanas gadījumā. Iestādes vadītāju atstādināt var ministrs. VVD gadījumā tas ir vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība). Viņš apgalvo, ka ar Koļegovu vēl nav sazinājies, jo viņa kopš 5.februāra ir paņēmusi darba nespējas lapu: "Šādas iespējas ir arī šim procesa virzītājam pieņemt lēmumu, ja viņš uzskata, ka tas kaut kādā veidā var ietekmēt arī konkrētās iestādes darbību. Bet mēs redzam, ka šeit tomēr ir jautājums, kas skar ne tik daudz iestādes darbību kā deklarācijas aizpildīšanu un, iespējams, nepilnīgu aizpildīšanu. Bet, protams, mēs visus faktorus izvērtēsim, arī par iespējamo atstādināšanu."
Uzzinājis par izmeklēšana uzskatu, ka nepatiesas ziņas esot sniegtas apzināti, Gerhards atzīst: "Nu tas ir, protams, faktors, kas katrā ziņā par reputāciju droši vien neatstāj šo labāko [iespaidu], ja tur bijusi apzināta rīcība vai kā. Tas arī jāizvērtē."
Premjers Māris Kučinskis savulaik pauda nožēlu par to, ka Koļegova neizturēja spiedienu un atsauca savu kandidatūru uz VID vadītājas amatu. Tagad viņš skaidro – toreiz bijis satraucies par kādām aizkulišu spēlēm, taču šobrīd bažu par tādām viņam neesot: "Nu, ja godīgi, tad es nevarēju iedomāties, ka kādam no ierēdņiem, pie tam arī ņemot vērā, ka deklarācijas jau sen ir ieviestas un tās tiek ļoti rūpīgi pārbaudītas, ka tikai virzība uz amatu ir pamats, lai kaut kādu atrastu nepatiesu ziņu ierakstīšanu. Ja tāda ir bijusi, nu tad tā līdz galam ir arī jānovada."
Vaicāts, vai tas liecina, ka amatpersonu deklarāciju uzraudzības sistēma tomēr nestrādā tik labi, cik vajadzētu, Kučinskis norāda: "Jā, mēs jau pēc tās reizes arī aprunājāmies ar gan ar VID, gan ar KNAB, ka tomēr šobrīd, es domāju, likumdošana ir daudz vairāk pilnveidota. Ir vairāki citi arī jauni mehānismi, lai būtu ļoti grūti deklarācijā kaut ko noslēpt."
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola šonedēļ bija komandējumā Ņujorkā, kur piedalījās globālā konferencē par nodokļiem, tāpēc situāciju, kurā nonākusi viņas agrākā favorīte uz VID vadītājas amatu, publiski nekomentēja.
