Kopš pagājušā gada novembra beigām Mārtiņš sociālajos tīklos vairs nav sastopams. Visticamāk, tas ir tādēļ, ka nepārtraukti atradies dažādās ieslodzījuma vietās. “De facto” zināms, ka Mārtiņš vairākus mēnešus bijis ieslodzīts cietumā Sīrijā. Taču viņam izdevies izbēgt no tā. Bēguļojot viņš šķērsojis Sīrijas – Turcijas robežu. Tur atkal Mārtiņu aizturēja un uz laiku viņš nonāca cietumā Turcijā. Pirms nepilnām divām nedēļām Mārtiņu deportēja uz Latviju. Šeit viņu tur aizdomās par prettiesisku piedalīšanos bruņotā konfliktā Sīrijā. Maksimālais sods – līdz pat desmit gadiem ieslodzījumā.
Taču viņa situācija nav viennozīmīgi vērtējama. Persona, kas ir sastapusi Mārtiņu kopš viņa atgriešanās Latvijā, “De facto” atklāja, ka “Mārtiņš ir informēts par savām tiesībām, bet, visticamāk, tās neapzinās”. Proti, Mārtiņam nav advokāta – personas, kura sniegtu juridisko palīdzību. “De facto” vēlējās noskaidrot, vai tā ir paša Mārtiņa izvēle vai kāds to viņam ir uzspiedis. Drošības policija sākotnēji uz “De facto” jautājumu, kāpēc Mārtiņam nav nodrošināta aizstāvība, atbildēt atteicās. Tikai pēc atkārtota “De facto” aicinājuma saņēma norādi, ka tikušas “ievērotas visas Kriminālprocesa likumā noteiktās normas” un "aizdomās turētā persona ir informēta par savām tiesībām uz aizstāvību”. Iespējams, ja Mārtiņam būtu advokāts, tas izmeklēšanas un vēlāk iespējamās tiesvedības gaitu paildzinātu. Maz ticams, ka Mārtiņš pats pārzina likumdošanu.
Mārtiņš no Latvijas aizbrauca 2014. gada septembrī, bet Krimināllikumā pants “par prettiesisku piedalīšanos bruņotā konfliktā” parādījās tikai pusgadu vēlāk - 2015. gada februāra beigās. Proti, brīdī, kad Mārtiņš pameta Latviju un, iespējams, pievienojās teroristiskā grupējuma “Daīš” kaujiniekiem Sīrijā, viņa rīcība nebija kriminālsodāma.
Islāmam Mārtiņš pievērsās pēc 11. klases, 2013. gada vasarā. Mārtiņam skolā draugu nebija. Turpretim datorspēļu vietnē internetā viņš iepazinās ar savu vienaudzi no Somijas. Abi jaunieši piereģistrējās vienā no lielākajiem musulmaņu forumiem. Tajā Mārtiņš čatoja līdz brīdim, kad Latviju pameta. Pirmais ieraksts tapa neilgi pēc viņa 19. dzimšanas dienas.
2013. gada 13. novembrī Mārtiņš raksta: "Asalamu, Aleykum, es esmu tikko islāmā konvertējies latvietis. Es vēlētos sākt lūgt, nekad to vēl neesmu darījis, tāpēc vēlētos dzirdēt kādu padomu par to, kā sākt un motivēt sevi. Lielākā problēma ir tā, ka es dzīvoju kopā ar vecākiem un tēvs ir noskaņots pret islāmu. Ja viņš uzzinātu, ka esmu pieņēmis islāmu, pilnīgi noteikti mani izmestu no mājām.”
Iespējams, jau toreiz Mārtiņš bija teroristiskās organizācijas “Daīš” atbalstītājs. Taču sākotnējos ierakstos pārsvarā dominē interese par islāma praktizēšanu un savu ikdienas gaitu aprakstīšana. Mārtiņa skolotāja atceras, ka ,,viņa pasaule bija internets un dators”. Savukārt ciematā, kurā dzīvoja Mārtiņš, veikalā sastaptā pārdevēja novērojusi, ka puisis ,,bija tāds vienpatis vairāk”. Pēdējā skolas gadā Mārtiņš neapmeklēja nevienu klases pasākumu. Neieradās arī uz savu izlaidumu. Pārstāja klausīties mūziku.
Turpretim ieraksti forumā kļuva agresīvāki un liecināja par atbalstu “Daīš”. Turklāt aizvien biežāk Mārtiņš interesējās par džihādu un mocekļa nāvi:
"Eiropas Savienība ir Illuminati rotaļlieta, mums neko tādu nevajag. Mums nepieciešams Kalifāts, kas pakļaujas šariata likumiem (...)."
"(...) Ja es kļūtu par mocekli, bet neviens no manas ģimenes nav musulmanis, ko es varētu izglābt?"
"Mums vajag vairāk tādu cilvēku kā Osama bin Ladens."
"Suņi turpina riet, bet "Islāma valsts" ar katru dienu kļūst stiprāka. Āmen!”
Pirms diviem gadiem 2014. gada augusta beigās forumā pēkšņi vairs nav neviena jauna ieraksta no Mārtiņa un viņa somu drauga. Dažus mēnešus vēlāk parādījās publikācija Somijas medijā "Yle". Somu žurnāliste bija sarakstījusies ar Mārtiņa draugu. Viņš pastāstīja, ka abi ar Mārtiņu septembra beigās bija devušies uz Sīriju. Soms tobrīd kara laukā pabijis vēl nebija, tomēr esot veicis sarga pienākumus.
Tikmēr Mārtiņš par savu ikdienu Sīrijā bija mazrunīgs. Viņš neatbildēja uz “De facto” vēstulēm. Arī sev zināmam cilvēkam Jānim (red. vārds mainīts) neatklāja savu atrašanās vietu un patieso nodarbošanos.
Fragments no sarakstes 2015. gada 21. novembrī:
“Jānis: Ko tu tur dari?
Mārtiņš: Strādāju, palīdzu bēgļiem, neatkarīgs žurnālisms utt. (...)
Jānis: Kad tu uz LV?
Mārtiņš: Nevar pašlaik uz LV, nav vaļas.”
"Tad viņš no online pazuda, es kaut ko vēl viņam uzrakstīju, un viņš neatbildēja man vairs,” atceras Jānis.
Arī par Mārtiņa pievēršanos islāmam Jānis uzzinājis no medijiem. "Ziņas skatījos, ka viņš ir Sīrijā, ko viņš tur rakstījis. Es biju šokā!”
Nav zināms, vai Mārtiņš uzturēja kontaktus ar ģimeni. Mārtiņa tēvs pirms gada “De facto” centās noliegt, ka viņam vispār ir dēls. Savukārt šonedēļ sastaptā Mārtiņa māte runāt nevēlējās un “De facto” komandai sita ar mietu.
