Ārpolitikas galvenais mērķis ir nosargāt valsts neatkarību. Un tas nav mainījies, kopš Latvijas dibināšanas brīža. Ārlietu ministrijas sagatavotajā ziņojumā atzīts, ka pastiprinātas bažas rada Krievijas agresīvā ārpolitika. Un Krievijas vārds visai daudz tika pieminēts no Saeimas tribīnes.
- Par ārlietu ministra ziņojumu parlamentārieši pauda gan atzinību, gan skarbu kritiku
- Asas diskusijas par Eiropas Savienības nākotni un vairāku ātrumu attīstību
- Aicina turpināt palielināt aizsardzības budžetu
- Aicina stiprināt saites ar diasporu un noteikt vienu atbildīgo ministriju par diasporas jautājumiem
- Mudina aktīvāk sadarboties ar kaimiņvalstīm. Akcentē draudus no Krievijas
- Mudina Saeimā veidot darba grupu par Katalonijas jautājumiem
Deputāti atzinīgi un kritiski par ministra ziņojumu
Vairāki valdošo partiju politiķi atzinīgi novērtēja ārlietu ministra Edgara Rinkēviča ("Vienotība") ziņojumu. Ministra partijas biedrs Ojārs Ēriks Kalniņš pauda, ka ziņojumā atspoguļotais ir liecība, ka esam ieņēmuši pareizo ārpolitikas kursu. Pašreizējā ārpolitika Latvijas iedzīvotājiem devusi drošu un stabilu valsti, izaugsmes iespējas jebkuram, kurš vēlas attīstīties pasaules līmenī. Tiesa, mobilitāte arī veicinājusi tautiešu pārcelšanos uz citām valstīm.
Frakcijas “ Vienotība” vadītājs Hosams Abu Meri uzskata, ka 2017.gads bija viens no veiksmīgākajiem Latvijas ārpolitikā.
Savukārt opozīcijas deputāts Sergejs Potapkins (“Saskaņa”) kritizēja ziņojumu: “Cerēt uz pašreizējās pasaules sistēmas saglabāšanu tikai tāpēc, ka mums tā ir ērta, necensties ielūkoties nākotnē, atteikties no aktīvas rīcības un tikai reaģēt uz pārmaiņām, kuras notiek gan visā pasaulē, gan Eiropā, neveidojot savu politiku, nozīmē būt tuvredzīgiem. Mēs nevaram diktēt darba kārtību pasaulē, bet mēs varam to veidot paši savā valstī saskaņā ar savu ģeogrāfisko stāvokli un savām interesēm.”
Skarbu kritiku ārlietu ministra ikgadējam ziņojumam veltīja Imants Parādnieks (Nacionālā apvienība), to saucot par virspusēju, formālu un bez pievienotās vērtības. Tajā neesot nolasāmi lielākie nākotnes izaicinājumi un draudi Eiropai un Latvijai, piemēram, Eiropas konkurētspējas mazināšanās, demogrāfiskās problēmas un Krievijas iespējamā ietekme uz vēlēšanām.
Komentējot galvenos Latvijas ārpolitikas izaicinājumus, Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds norādīja - tas ir fakts, ka pasaule ir ļoti mainīga: „Mēs nekad nezinām, kas notiks ar Vācijas valdību, kādas būs Itālijas vēlēšanas, vai [ASV prezidentu Donaldu] Trampu beigās neimpīčos un vai [ASV] Kongresā uzvarēs demokrāti vai republikāņi, un kāda būs šī saspēle. Varbūt paradoksāli, bet tas mūsu ārpolitiku padara konkrētāku, jo mums ir ļoti strauji jāpielāgojas konkrētām lietām, jo faktiski plānot to, kas būs nākošajā gadā, ir neiespējami.”
Asas diskusijas par Eiropas Savienības nākotni un vairāku ātrumu attīstību
Līdzīgi kā ārlietu ministrs arī Saeimas spīkere Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība) pauda, ka Eiropas Savienība nozīmē vairāk nekā tikai tirgus un nauda, bet tā ir arī vērtību savienība. Viņa uzteica to, ka pēc Kremļa agresijas pret Ukrainu ES spēj būt vienota un saglabāt sankcijas pret Krieviju, līdz Minskas vienošanās būs izpildīta.
Uz ES vērtībām norādīja arī deputāte Lolita Čigāne (“Vienotības” frakcija / “Kustība “Par!””): “Pievienojoties Eiropas Savienībai, esam parakstījušies, ka arī mēs ievērosim tādas vērtības kā cilvēka cieņa, brīvība, demokrātija, vienlīdzība, tiesiskums un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības.”
Savukārt deputāts Sergejs Potapkins (“Saskaņa”) atzīmēja, ka Eiropas Savienība vairs nav tā valstu sadraudzība, kurā Latvija iestājās 2004.gadā. Šajā laikā ir aktualizēta Eiropas drošības problēma un dienaskārtībā atkal ir jautājums par kopīgu ES aizsardzības spēku izveidošanu. Tāpat izskan ieceres par ES pārvēršanos par Eiropas Savienotajām Valstīm, aicinājumi visā ES izstrādāt vienotu nodokļu sistēmu.
Pretējus viedokļus raisīja ministra paustais, ka Latvijas interesēs ir būt Eiropas kodolā. Arī Čigāne apliecināja, ka gribam būt ES kodolā un mums ir jāpiedalās ES nākotnes veidošanā. Savukārt deputāts Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība) uzsvēra, ka Latvija ir ieinteresēta, lai Eiropas Savienība būtu vienota un arī nākotnē būtu suverēnu valstu savienība, nevis viena valsts.
“Ziņojumā pausts redzējums par Latvijas vietu Eiropas kodolā, nevis tās perifērijā. Jāraugās, lai šāds visnotaļ ambiciozs mērķis neliktu mums bez ierunām atbalstīt lielo Eiropas Savienības dalībvalstu iniciatīvas, tām pakārtojot Latvijas valsts intereses,” komentēja deputāts Gundars Daudze (Zaļo un Zemnieku savienība).
Vairāku ātrumu Eiropas modelis, iedibinot mītiskā kodola un perifērijas sistēmu, uz kuru pārsvarā uzstāj ES dibinātājvalstis, radīs vēl lielāku plaisu starp dalībvalstīm un vēl vairāk attālinās Eiropas pilsoņus no Eiropas projekta, uzskata deputāts Kols. Viņaprāt, vairāku ātrumu Eiropa neatbilst ne Latvijas, ne ES interesēm.
Tāpat debatēs pievērsta uzmanība arī ES budžetam pēc 2020.gada. Tajā būs jārod līdzsvars starp tādām vajadzībām kā kohēzija, lauksaimniecība, drošība un migrācijas jautājumi, sacīja Mūrniece. Savukārt Zaļo un Zemnieku savienības vadītājs Armands Krauze uzsvēra, ka ES līmenī visnozīmīgāk tuvākā laikā būs aizstāvēt Latvijas ekonomiskās intereses nākamā plānošanas perioda ES budžetā, īpaši izceļot kopējās lauksaimniecības politiku un kohēzijas atbalstu reģionālai politikai, uzsvēra deputāts. Viņš atzīmēja, ka atsevišķās ekonomiski nozīmīgās Eiropas valstīs Latvijai nav vēstniecības.
Eiropas Savienības kopējā lauksaimniecības politikā pēc 2020.gada Latvijai jāuzstāj uz lauksaimniecības tiešmaksājumu saglabāšanu un vienlīdzības principu, norādīja deputāts Daudze.
Aicina turpināt palielināt aizsardzības budžetu
Pērnā gada prioritāte, stiprinot valsts ārējo drošību sadarbībā ar NATO, ir aktuāla arī šodien, norādīja deputāts Atis Lejiņš (“Vienotība”).
NATO kaujas grupa Latvijā pierāda alianses rīcībspēju, sacīja Mūrniece, paužot, ka svarīgs NATO uzdevums ir alianses spēku klātbūtni Baltijā izvērst arī jūrā un gaisā, kā arī reformēt Eiropas robežšķērsošanas procedūras, lai NATO militārā tehnika varētu šķērsot valstu robežas daudz ātrāk.
Skatoties no Latvijas interesēm, NATO politika Baltijas reģionā ir viens no lielākajiem diplomātiskajiem panākumiem pēdējo 10 gadu laikā, uzsvēra deputāts Ojārs Kalniņš. Vienlaikus viņš atzina, ka pastāv tādi drošības draudi kā Krievijas agresīvā rīcība Gruzijā un Ukrainā, starptautiskais terorisms, nekontrolētā bēgļu plūsma un kodolieroču pavairošana. Papildus tam ir jauni 21.gadsimta izaicinājumi: hibrīdkara draudi, kiberdrošība un stratēģiskā komunikācija. No tiem Latvija var izvairīties, tikai cieši sadarbojoties ar citām pasaules valstīm.
Lai gan Latvija panākusi 2% iekšzemes kopprodukta novirzīšanu aizsardzībai, pakāpeniski jādomā par vēl lielāku ieguldījumu, uzsvēra Saeimas spīkere. Tikmēr Dombrava aicināja arī pārējās NATO valstis palielināt aizsardzības budžetu.
Stiprināt saites ar diasporu
Ārlietu ministra uzrunā pieminētajam topošajam Diasporas likumam uzmanību pievērsa arī Saeimas spīkere, sakot, ka Latvijas ekonomiskajā un politiskajā dzīvē ļoti nepieciešamas ir ārvalstīs dzīvojošo latviešu zināšanas.
Arī deputāts Kalniņš uzsvēra, ka jāstiprina saites ar diasporu: “Katrs ārzemju latvietis ir potenciāls sadarbības partneris ekonomiskos, zinātnes, izglītības un kultūras jautājumos.”
Tikmēr Juris Viļums mudināja noteikt vienu atbildīgo ministriju par diasporas jautājumiem.
Mudina aktīvāk sadarboties ar kaimiņvalstīm. Akcentē draudus no Krievijas
Deputāts Viļums atgādināja, ka šogad Latvija sāks pildīt Baltijas jūras valstu padomes prezidējošās valsts pienākumus. Viņš mudināja Latviju rīkoties aktīvāk ciešāku saišu nostiprināšanai kultūras jomā, jo tad būs vieglāk panākt kopīgu sapratni arī saturiski un ekonomiski ietilpīgākās nozarēs – aizsardzībā, veselības aprūpē, dažādos tautsaimniecības virzienos.
Tikmēr deputāts Gundars Daudze (Zaļo un Zemnieku savienība) darba vizītē Minskā pārliecinājies, ka aktīvāks un ciešāks dialogs ar kaimiņvalsti sekmējis gan Latvijas drošības intereses, gan intereses ekonomikas, tranzīta un vides aizsardzības jomā. Savukārt Dombrava pauda uzskatu, ka Latvijai jāveido īpaši cieša sadarbība ar reģiona valstīm: Poliju, Ukrainu un citām, kuras sastopas ar līdzīgiem drošības un ekonomikas izaicinājumiem.
Savukārt vairāki deputāti akcentēja draudus no Krievijas, it īpaši apstākļos, kad propaganda joprojām ir iedarbīgs ierocis pasaules politikā. Vairāki parlamentārieši vērtēja Krieviju kā agresīvu valsti. Krievijas militārās mācības “ Zapad-2017” bija spēku pārbaude plaša mēroga konvencionālam karam pret NATO Eiropā un Baltijas sagrābšanai, pauda Mūrniece. Šādā situācijā būtiski strādāt kopīgi ar partneriem Eiropas Savienībā un NATO un sadarboties ar Baltijas un Ziemeļvalstīm, kā arī Austrumu partnerības valstīm.
Arī viņas partijas biedrs Jānis Dombrava sacīja, ka šobrīd reāls apdraudējums Latvijas neatkarībai nāk tikai no Krievijas. “Latvija savu ārpolitiku pakārtos tam, lai šo apdraudējumu mazinātu,” viņš piebilda. Parādnieks kritizēja, ka Ārlietu ministrijas ziņojumā nav skaidra brīdinājuma Krievijai atturēties no iejaukšanās vēlēšanu procesā.
Savukārt deputāts Daudze kā panākumu vērtēja pērn oktobrī parakstītos Latvijas un Krievijas robežas demarkācijas gala dokumentus.
Mudina Seimā veidot darba grupu par Katalonijas jautājumiem
Saeimā neiztika arī bez Katalonijas neatkarības centienu apspriešanas. Ārlietu ministrs iepriekš vairākkārt uzsvēra, ka šis ir Spānijas iekšpolitikas jautājums, taču deputāts Parādnieks pauda pārliecību, ka tādējādi mānām paši sevi: “Šī situācija apkauno visu Eiropas Savienību, tai skaitā Latviju kā dalībvalsti.”
Tikmēr Latvijas Reģionu apvienības deputāts Juris Viļums mudināja Saeimā nodibināt Katalonijas jautājumam veltītu darba grupu.
Skanēja arī prasība atspēkot Spānijas medijos izskanējušo informāciju, ka Latvija esot pieņēmusi samaksu apmaiņā pret solījumu klusēt Katalonijas neatkarības jautājumā.
“Spānijas kontingents šeit neatrodas kaut kādu darījumu rezultātā. Spānijas kontingents šeit atrodas, balstoties uz NATO 5.pantu. Un nav bijusi nekāda vienošanās par 63 miljoniem un kaut kāda veida klusēšanu Katalonijas jautājumā,” uzsvēra ārlietu ministrs.
To, ka tādas publikācijas parādījušās, ministrs skaidro kā informatīvā kara sastāvdaļu.
