Organizācija aicina Ministru kabinetu izpildīt likumā noteikto prasību un iespējami ātri (pārejas noteikumu termiņš – 2019. gada 1. februāris) iesniegt Saeimai grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kuri regulētu administratīvo atbildību par nelabvēlīgu seku radīšanu trauksmes cēlējam vai viņa radiniekiem un par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu, iesniedzot trauksmes cēlēja ziņojumu.
Pašlaik par trauksmes cēlēja atbrīvošanu no darba likums neļauj darba devējam piemērot sodu. Tāpat nav sankciju uzņēmējiem ar vismaz 50 darbiniekiem, kas nepilda likumā noteikto prasību izveidot iekšējos trauksmes celšanas kanālus.
"Delna" arī iesaka turpināt izglītot sabiedrību par trauksmes celšanu un stimulēt sabiedrības līdzdalību.
"Trauksmes celšanas spēkam pārbaudījums būs ne tikai administratīvās atbildības sakārtošana un valsts iestāžu sagatavotība darbam ar saņemtajiem ziņojumiem, bet arī Latvijas sabiedrības gatavība ziņot par notiekošo. Lai arī likumā ir skaidri noteikts, ka trauksmes cēlējs rīkojas ne savās, bet sabiedrības interesēs, saņemt drosmi neklusēt par notiekošo savā darba vietā ir grūti. Mūsu kopējais uzdevums ir palīdzēt sabiedrībai pārvarēt vienaldzību un bezspēcības sajūtu," paziņojumā presei raksta "Delna".
Organizācija atgādina, ka trauksmes cēlēji var vērsties arī biedrībās un nodibinājumos, kas tālāk var viņus pārstāvēt.
KONTEKSTS:
1. maijā spēkā stāsies Trauksmes celšanas likums, kas garantē aizsardzību trauksmes cēlējiem un viņu radiniekiem, nosakot, ka darbavietā jābūt iekšējai trauksmes celšanas sistēmai, kā arī definējot vairākus citus trauksmes celšanas mehānismus.
