“Dati no Valsts kancelejas no trauksmes cēlēju kontaktpunkta par saņemtajiem ziņojumiem ir niecīgi un neuzrāda uzlabošanos,” sacīja Tauriņa, piebilstot, ka šī gada dati vēl būs jāvērtē.
Tomēr līdzšinējais ziņojumu skaits neliecinot par sistēmas pilnvērtīgu darbu. “Ja tie ir tikai daži ziņojumi no iestādēm... No Valsts ieņēmumu dienesta tie nedaudz vairāk par simt, bet no robežsardzes ir divi, trīs trauksmes celšanas ziņojumi gadā. Tad tas tikai apliecina, ka tā ir problēma. Darbinieki baidās ziņot, neuzskata, ka būtu jāziņo, nav arī cilvēciskas drosmes,” sacīja Tauriņa.
Tāpēc esot jādomā par trauksmes celšanas mehānisma izmantošanu. Citādāk sanāk – likums ir uzrakstīts un pieņemts pirms vairākiem gadiem, bet ar tā izmantošanu nesokas.
Kopumā trauksmes celšanas sistēmas strādā minimāli, vērtēja “Delnas” direktore.
KONTEKSTS:
Trauksmes cēlēju aizsardzības likumprojektu valdība pēc ilgiem saskaņošanas gadiem atbalstīja 2017. gada pirmajā pusē. Savukārt Saeima likumu galīgajā lasījumā atbalstīja 2018. gadā, bet likums stājās spēkā 2019. gada 1. maijā.
Likumā noteikts, ka trauksmes cēlējam vai viņa radiniekiem nedrīkst radīt nelabvēlīgas sekas viņa ziņojuma dēļ, piemēram, atlaist vai pazemināt amatā. Valsts paredzējusi administratīvo sodu šādas rīcības gadījumā līdz pat 14 tūkstošiem eiro juridiskai personai.
Šogad, nepilnus trīs gadus pēc trauksmes celšanas likuma pieņemšanas sāka virzīt jaunu likumu. Iecerēts, ka tas paredzēs vairāk priekšnosacījumu, kad trauksmi var celt publiski.
