Demogrāfs stāstīja, ka cilvēkiem, kuri izvēlas radīt bērnus, rodas papildu nabadzības riska faktori. "No vienas puses, ir morālais spiediens - lūdzu, jaunieši organizējaties, Latvijai vajag bērnus, no otras puses, cilvēki nevēlas dalīties ar savas valsts budžeta pieklājīgu piešķīrumu dažādos ģimeņu atbalsta veidos," pauda Mežs.
Viņš norādīja, ka Latvijas iedzīvotāju skaits pēdējos 25 gadus konsekventi krīt un turpinās krist. Jautājums ir par to, kā palēlināt šos krišanās tempus. Mežs atzina, ka saskaņā ar starptautiskiem novērtējumiem, turpinoties tādam pašam iedzīvotāju samazināšanās tempam, gadsimta beigās Latvijā dzīvos 1,1 miljons cilvēku. Šajā jautājumā veiksmīgs piemērs ir Igaunijas pieredze, kur iedzīvotāju skaits pēdējos gados "stāv uz vietas". Lai arī jaundzimušo skaits Igaunijā joprojām ir nedaudz mazāks nekā mirušo, kaimiņvalstī ir neliela imigrācija. "Varbūt pēc gadiem 50 - 100 Igaunijas iedzīvotāju skaits sāks palielināties. Katrā ziņā viņi jau šobrīd bauda 10 - 15 gadus agrāk uzsāktās politikas augļus," teica Mežs.
Demogrāfijas eksperts intervijā atzina, ka viena no dārgākajām kļūdām Latvijai ilgtermiņā bija Bērnu un ģimenes lietu ministrijas slēgšana. Šādas ministrijas neesamība kavējot pieņemt ģimenēm ar bērniem svarīgus lēmumus, pauda Mežs. "Katrai ministrijai ir savs atbildības lauks. Labklājības ministrijā [demogrāfija] pazūd citu svarīgu pienākumu un atbildības ēnā," norādīja demogrāfs.
KONTEKSTS:
Lai gan emigrācijas vilnis ir samazinājies, tomēr aizbraukšana turpinās un demogrāfijas dati nedod cerības, ka cilvēku skaits Latvijā turpmākos gadus augs. Tā februāra sākumā demogrāfijai un migrācijai veltītā konferencē atzina eksperti. Risinājumi ir divi – censties panākt aizbraukušo atgriešanos vai arī Latvijā ievest darbaspēku no citām valstīm.
Joprojām katrs desmitais valsts iedzīvotājs pie atbilstošiem nosacījumiem būtu gatavs pamest Latviju, iepriekš norādīja sociologs Arnis Kaktiņš. Turklāt aptauju dati rāda, ka pēdējos piecos gados šādu cilvēku skaits Latvijā ir nemainīgs – aptuveni 12%. Attieksmi pret aizbraukšanu nemaina arī ekonomiskā izaugsme.
