Ulmanis gan vadījis septiņus ministru kabinetus. Un Ulmanim pieder arī īsākās valdības rekords – 59 dienas tieši pirms valsts apvērsuma.
"Nebija pieredzes, demokrātiski strādājot, veidojot valdību, vadot valdību. Nebija pietiekamu zināšanu, nebija arī pieredzes vispār valdības veidošanā, un, manuprāt, arī latvieši nesaprata, kā veidot politiskās partijas un cik liela nozīme ir politiskajām partijām," skaidro Latvijas Universitātes asociētā profesore Daina Bāra.
Pirmskara Latvijā partijām nebija jāpārvar procentu barjera, lai iekļūtu Saeimā, tāpēc parlamentā bija – pēc mūsdienu standartiem – neiedomājami daudz partiju. Valdības krita regulāri, vairākas reizes pat bijušas situācijas, kad viena gada laikā nomainījušies trīs premjeri. Un nekad nevienai partijai nav bijis absolūtā vairākuma parlamentā.
"Pārsvarā veidojas koalīciju valdības. Tas ieliek pamatu nestabilitātei, jo koalīcijas bieži vien savstarpēji nevar saprasties, un arī partiju iekšienē ir daudzas problēmas. Latvijā līdz šim neviena valdība nav bijusi vienas partijas veidota - vai vienas partijas mazākuma vai vairākuma valdība, vienmēr tā ir bijusi koalīciju valdība," norāda Bāra.
Kopš neatkarības atjaunošanas Latvijā esam piedzīvojuši jau 19 valdības. Īsāko laiku premjera amatā pavadīja Vilis Krištopans – 232 dienas. Māris Kučinskis ar amatā līdz šodienai pavadītajām 975 dienām ir ilglaicīgākais premjers, kas veidojis vienu valdību. Citi premjeri rekordisti veidojuši vairākus Ministru kabinetus. Premjerministra nominēšanas brīdis ir laiks, kad Latvijas politiskajā sistēmā īpašu nozīmi iegūst Valsts prezidenta rīcība.
Latvijas likumdošana nenosaka, cik ilgā laikā premjera amata kandidātam jāizveido valdība, tāpat arī nav nekādu norāžu, cik daudz cilvēku pēc kārtas Valsts prezidents drīkst nominēt premjerministra krēslam, ja neizdodas valdību sastādīt. Bet pasaules rekords – cik ilgi valsts bijusi bez valdības – pieder Beļģijai. Pēc vēlēšanām 2010.gadā gandrīz pusotru gadu jeb precīzi 541 dienu politiķi nespēja vienoties un apstiprināt ministru kabinetu.