ĪSUMĀ:
- Saeimas deputāti uzdod veidot atbildīgo iestāžu darba grupu Misānes lietā.
- Deputāti: iestādēm jāvienojas, kā palīdzēt Misānei atgriezties mājās.
- Darba grupā aicināta piedalīties Prezidenta kanceleja, Tieslietu ministrija, Ģenerālprokuratūra, Misānes ģimene, Ārlietu ministrija, cilvēktiesību organizācijas.
- Darba grupai jāpiedāvā risinājums līdz otrdienai.
- Iesalnieks: Tagad drīzāk jāstrādā ar Dienvidāfrikas Republiku.
- Ģenerālprokuratūras pārstāvis: Saskatu iespēju sadarbībai ar Dienvidāfriku.
- Sēdē minēta arī vajadzība pēc vadlīnijām Ģenerālprokuratūrai līdzīgos gadījumos.
- Darba grupas vadība jāuzņemas Tieslietu ministrijai.
- TM jau rosinājuši noslēgt tiesiskās palīdzības līgumu ar Dienvidāfrikas Republiku.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš pauda, ka, “nemeklējot vainīgos, mums visiem – gan valsts iestādēm, gan pārējām iesaistītajām pusēm – ir jāvienojas kopīgā pozīcijā un jāpalīdz Kristīnei Misānei atgriezties mājās vai, sliktākajā gadījumā, vismaz nepamest Eiropu”.
Darba grupā aicinātas piedalīties Prezidenta kanceleja, Tieslietu ministrija (TM), Ģenerālprokuratūra, Kristīnes Misānes ģimene, Ārlietu ministrijas (ĀM) un cilvēktiesību organizāciju pārstāvji.
“Darba grupai līdz otrdienai, analizējot visus komisiju kopsēdē apspriestos risinājumus un pieslēdzot citus instrumentus, jārod risinājums šai situācijai,” pēc sēdes uzsvēra Kaimiņš.
“Saņemot ziņas par kāda mūsu pilsoņa apcietināšanu ārzemēs, nedrīkstam būt vienaldzīgi. Atbildīgajām iestādēm ir jāiedziļinās, jāanalizē, jāsadarbojas un jāinformē,” sacīja Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Juta Strīķe (Jaunā konservatīvā partija).
“Runājot par Kristīnes Misānes likteni, mums arvien intensīvāk ir jāstrādā ar Dienvidāfrikas Republikas politiskās varas un tiesībsargājošajām iestādēm,” akcentēja Strīķe.
“Protams, ka prokuratūra rīkojas sasakaņā ar likumu un starptautisko kārtību – bet rezultāts nav pieņemams. Mēs redzam, ka mēs neesam spējīgi pasargāt mūsu cilvēku situācijā, kad viņš faktiski neko nav izdarījis tādu, par ko vispār būtu jāparedz atbildība,” norādīja Saeimas deputāts Andrejs Judins (“Jaunā Vienotība”).
Deputāte Dagmāra Beitnere-Le Galla no Jaunās Konservatīvās partijas pauda, ka svarīgi iestāties par katru Latvijas pilsoni.
„Ļoti daudzus jautājumus risina stāja. Un stāja prokuratūras pārstāvjiem šobrīd ir tāda, ka juridiskie džungļi ir svarīgāki par cilvēku,” pauda deputāte.
Pie frakcijām nepiederošais deputāts Aldis Gobzems tikmēr norādīja, ka formāli Ģenerālprokuratūra ir ievērojusi likumu.
„Mēs nevēlamies, lai mūsu Ģenerālprokuratūra tulkotu likumus pa savam. Tad kas būs tie gadījumi, kurā gadījumā tulkos vienā vai otrā [veidā]?” jautāja Gobzems.
Gobzems uzskata, ka prokuroram tādā situācijā būtu jāvēršas pie augstāk stāvoša prokurora, “un jāsaka: „man jāpieņem tāds lēmums, kas principā ir pretējs mūsu valsts pilsoņa interesēm, ko mēs darām?”.
Tad būtu jāvēršas pēc politiskā atbalsta, lai aizsargātu pilsoņa intereses, uzskata Gobzems.
Tagad jāatstāj ilūzijas, ka ar politisku vai sabiedrisku spiedienu varēs ietekmēt Dānijas tiesu, sacīja deputāts Jānis Iesalnieks no Nacionālās apvienības. Iesalnieks uzskata, ka drīzāk jāstrādā ar Dienvidāfrikas Republiku.
Tādēļ jautāja Ģenerālprokuratūras viedokli, vai tā saredz iespēju panākt risinājumu ar Dānijas tiesu.
Ģenerālprokuratūras Starptautiskās sadarbības nodaļas virsprokurore Una Brenča atbildēja īsi: “Es personīgi saskatu iespēju sadarbībai ar Dienvidāfriku.”
Sēdē minēta arī vajadzība pēc vadlīnijām Ģenerālprokuratūrai līdzīgos gadījumos.
Darba grupas vadība jāuzņemas Tieslietu ministrijai. Ministrijas Starptautiskās sadarbības departamenta direktore Baiba Jugane-Lintere norādīja, ka neatmet cerības darbam ar Dāniju. Tomēr proaktīvi raugās uz sadarbību ar Dienvidāfriku.
Ministrijā skaidroja, ka jau rosinājuši noslēgt tiesiskās palīdzības līgumu ar Dienvidāfrikas Republiku. Tas abām pusēm nozīmētu uzņemties sadarbību.
„Cilvēkam tas nozīmē, ka krimināllietu ir iespējams pārņemt, izskatīt šeit, Latvijā, un šī izmeklēšana netiek veikta Āfrikā. Persona būtu šeit, uz vietas un process tiktu izskatīts. Vai arī jau tālāk, ja persona ir notiesāta Dienvidāfrikas Republikā, soda izciešana tiek izpildīta Latvijā, mēs pārņemam viņu jau šeit, uz Latviju,” stāstīja Jugane-Lintere.
Ārlietu ministrijā tikmēr skaidroja, ka būtiski iespējami ātri risināt konkrēto gadījumu un nodalīt to no sistēmas pārskatīšanas, lai šādas situācijas neatkārtotos.
Tāpat Ārlietu ministrijā un prezidenta kancelejā informēja, ka šajās dienās plānotas vairākas tikšanās ar Dānijas un ar Dienvidāfrikas Republikas pārstāvjiem. Sarunās gūto informāciju aicina ņemt vērā arī atbildīgo darba grupu, kurai risinājums jāpiedāvā līdz otrdienai.
KONTEKSTS:
Latvijas pilsone Kristīne Misāne 2018. gada maijā no DĀR aizbēga uz Latviju. Kristīne atzina, ka tādējādi pārkāpusi jaunākā bērna – savas meitas – saskarsmes tiesības ar tēvu, kurš ir DĀR pilsonis. Kristīne par vardarbību no vīrieša puses jau bija vērsusies Dienvidāfrikas tiesībsargājošajās iestādēs, taču tas vīrieti sadusmoja vēl vairāk, un apdraudēta bijusi ne vien Kristīnes, bet arī meitas dzīvība un veselība.
2018. gada decembrī Kristīni, kura lidoja darba darīšanās, Dānijas lidostā aizturēja un apcietināja, jo Dienvidāfrika pēc bērna tēva apsūdzības viņu izsludināja meklēšanā par bērna nolaupīšanu, dokumentu viltošanu un citiem pārkāpumiem. Kristīnei draud cietumsods līdz 15 gadiem, informēja viņas ģimene, norādot uz sliktajiem Dienvidāfrikas ieslodzījuma vietu apstākļiem.
Lai gan Dānija vērsās pie Latvijas, mūsu valsts prokuratūra savu pilsoni neizprasīja izdošanai tiesāšanai Latvijā, jo noziegumu neuzskata par pārāk smagu. Tikai pērnā gada beigās Ģenerālprokuratūra aizsūtīja Dānijai vēstuli ar lūgumu apturēt Kristīnes izdošanu Dienvidāfrikai šīs valsts cilvēktiesību pārkāpumu dēļ.
Saeima šonedēļ nolēma lūgt Dānijas parlamentu un tiesībsargājošās iestādes palīdzēt rast risinājumu, lai Latvijas pilsone Misāne netiktu izdota DĀR.
