Statistika gan britu, gan Latvijas pusē liecina, ka mūsu valsts pilsoņu skaits Lielbritānijā mazinās. Pēc Latvijas datiem Anglijā dzīvo 78 000, pēc britu 99 000 Latvijas valstpiederīgie, no kuriem 82 000 jau reģistrējušies kā pastāvīgie iedzīvotāji. Latvijas interesēs ir saglabāt pēc iespējas ciešākas attiecības ar Lielbritāniju, par īpašu prioritāti nosakot mūsu valsts pilsoņu interešu aizstāvību, tā Eiropas lietu komisijas sēdē uzsvēra Latvijas vēstniece Apvienotajā Karalistē Baiba Braže. "No mūsu valsts interešu viedokļa ir svarīgi, lai cilvēki var izglītoties un strādāt," uzsvēra Braže.
Vairāki komisijas deputāti uzskata, ka Latvijas prioritātei ir jābūt mūsu pilsoņu aicināšanai atpakaļ. Tā Saeimas deputāts Reinis Znotiņš atzina, ka "Brexit" vajadzētu izmantot, lai mudinātu cilvēkus atgriezties. Īpašā interešu lokā ir panākt vienošanos ar Lielbritāniju par iegūto kvalifikāciju un diplomu atzīšanu. Vēstniece norādīja, ka viņai neesot skaidras atbildes Lielbritānijā medicīnas jomā strādājošajiem, lai Latvijā tiktu atzīta viņu kvalifikācija.
Līdz ar Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības gandrīz viss būs tā, kā bijis līdz šim, jo sāksies pārejas posms, kura laikā pusēm būs jāvienojas par to, kā tiks sakārtotas to attiecības tirdzniecībā, finansēs un citās nozarēs. Visus ceļotājus, kuri uz Latviju atlidos no Anglijas, Rīgas lidostā sagaidīs muitnieki ar pārbaudi tāpat kā ieceļotājus no Latvijas Londonā.
Savukārt Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica atzina, ka neskaidra lieta ir tas, vai jau šogad varēs slēgt līgumus ar Lielbritāniju Eiropas Savienības ietvarā.
