ĪSUMĀ:
- VARAM piedāvāja Saulkrastus iekļaut Ādažu novadā.
- Saeimas deputāti atbalstīja plānu veidot Saulkrastus novadu.
- Saulkrastu novadā ietilptu Saulkrasti, Sēja, Vidriži un Lēdurga.
- Pret šo ieceri iebilst Limbažu novads, jo tas zaudētu vairākus pagastus.
- Deputāti uzdeva VARAM aptaujāt šos novadus, tad vēlreiz balsos par jaunu novadu. Komisija atbalstīja arī Baldones un Ķekavas apvienošanu Ķekavas novadā.
- Noraidīts priekšlikumu par Ikšķiles novada apvienošanos ar Salaspili.
Pēc pašvaldību lietu ministrijas sākotnējās ieceres Saulkrastus bija plānots iekļaut Ādažu novadā, bet pret to iebilda piejūras pašvaldību un Nacionālās apvienības (NA) pārstāvji.
„Es domāju, neviens uzdod jautājumu, kāpēc Sigulda veido atsevišķu novadu. Es domāju, nebūtu pamats uzdot šādu jautājumu arī par Saulkrastiem, ņemot vērā, ka šajā pilsētā ir visi attīstības faktori, ko veicina ceturtā lielākā osta Latvijā (Skultes osta), esošā dzelzceļa līnija, “Rail Baltica” plāni, kā arī esošā infrastruktūra ar visām teritorijām, ko rosinām apvienot Saulkrastu novadā,” ieceri pamatoja NA frakcijas deputāts Jānis Dombrava.
Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas deputāti konceptuāli atbalstīja ieceri veidot jaunu Saulkrastu novadu, kurā ietilptu Saulkrastu un Sējas novadi un Vidrižu, Lēdurgas un Skultes pagasti no pašreizējā Limbažu novada.
Komisija uzdeva ministrijai aptaujāt šīs pašvaldības, tad vēlreiz balsot par jauna novada veidošanu.
Asi pret Saulkrastu novadu iebilst limbažnieki, kuri tagad zaudēs trīs pagastus.
Limbažu novada domes deputāts Māris Beļaunieks (Jaunā konservatīvā partija) pauda, ka, viņaprāt, tikai totalitāras valstis var tā mierīgi savākt teritoriju.
“Tāda skumja sajūta tomēr ir. Limbažu novada pašvaldība ir viena no tām, kas ar balsojumu akceptēja teritoriālās reformas norisi, bet ar vienu nosacījumu, ka teritorija netiek dalīta. Ministrijas piedāvājums to paredzēja, un to mēs arī vienbalsīgi atbalstījām,” atgādināja Limbažu novada domes priekšsēdētājs Didzis Zemmers (Zaļo un Zemnieku savienība).
Saulkrastu novada domes priekšsēdētājs Normunds Līcis (Latvijas Reģionu apvienība (LRA)) savukārt pauda, ka atbalsta novada veidošanu ap Saulkrastiem.
„Ja mēs paskatāmies uz karti, ir nepieciešamība veidot Vidzemes jūrmalā vismaz vienu nacionālas nozīmes attīstības centru. Protams, ka mēs atbalstām to, ka ap Saulkrastiem būtu veidojams jauns novads. Deputātu rokās ir noteikt, kādas būs tās robežas. Aicinu neapvainoties apkārtējo novadu cilvēkus un ceru uz labu sadarbību,” sacīja Līcis.
Komisijas lēmums arī nozīmē, ka sākotnēji plānotais Ādažu novads būs krietni mazāks un tajā būs tikai Ādaži kopā ar Carnikavu.
Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks (LRA) ironizēja, ka, lai vieglāk būtu novadus sastiķēt, viņš varētu Limbažiem “atdot Kadagu un poligonu”.
Komisija otrdien atbalstīja arī Baldones un Ķekavas apvienošanu Ķekavas novadā, Salaspils novadu, kurš paliek jau esošajās robežās, un Ulbrokas novada veidošanu, kurā ietilps – Garkalne, Vangaži, Stopiņi un Ropaži.
Noraidīti ierosinājumi, kas paredzēja Baldones novada apvienošanos ar Iecavas novadu, Garkalnes pievienošanu Ādažiem, kā arī izslēgt Garkalni no pievienošanas jaunveidojamajam Ulbrokas novadam.
Tāpat deputāti nolēma neakceptēt priekšlikumu par Ikšķiles novada apvienošanos ar Salaspili.
Ikšķiles novada iedzīvotāju pārstāvis Kārlis Šēhnofs skaidroja Ikšķiles vēlmi ar to, ka novads grib būt dotētāji, nevis ņēmēji, un divām spēcīgām pašvaldībām - Ikšķilei un Salaspilij - jābūt kopā.
KONTEKSTS:
Saeimas deputātu vairākums aizvadītā gada oktobra otrajā pusē nodeva skatīšanai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā valdības virzīto Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu. Tā ir pamatā administratīvi teritoriālajai reformai, ko plānots īstenot līdz 2021. gadam.
Sākotnēji administratīvi teritoriālajā reformā pašvaldību skaitu bija plānots samazināt no 119 līdz 35, kuru funkcijas nemainīs. Vēlāk izvēlējās izveidot vēl vienu jaunu - Ulbrokas novadu, bet pēc diskusijām koalīcija vienojās arī saglabāt Liepāju, Daugavpili un Rēzekni kā atsevišķas pašvaldības. Tāpat, bet bez lauku teritorijām plānots atstāt arī Rīgu un Jūrmalu.
Likumus reformas īstenošanai grib pieņemt līdz 2020. gada maijam, pirms nākamajām pašvaldību vēlēšanām.
