ĪSUMĀ:
- NEPLP jaunajā mediju likumā piedāvā noteikt Latvijas Radio un LTV apvienošanu.
- NEPLP saredz apvienošanas ieguvumus, pieļauj nākotnē vienotu ziņu dienestu.
- Rožukalne uzskata, ka jāveido viens spēcīgs sabiedriskais medijs.
- Kultūras ministrija: Pirms lēmuma par apvienošanu rūpīgi jāizvērtē riski.
- NEPLP atzīst: Apvienot sabiedriskos medijus nebūtu vienkārši.
- NEPLP ieskatā apvienotajam medijam jāatrodas vienā ēkā.
Elektronisko mediju pārraugs Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP), kas ir arī sabiedrisko mediju kapitāldaļu turētāja, iesniedza Saeimā izstatīšanā esošā Sabiedrisko mediju un to pārvaldības likuma otrajam lasījumam priekšlikumu par sabiedrisko mediju apvienošanu.
Padomes priekšsēdētājas vietnieks Ivars Āboliņš norādīja, ka „Latvijas Radio un Latvijas Televīzijai būtu jādarbojas vienādi, mēs to redzam, ka šis vienotais sabiedriskais medijs tiek veidots uz LSM jeb digitālās platformas bāzes”.
“Mēs redzam, ka tādā veidā tiktu būtiski ietaupīti valsts līdzekļi, jo, pirmkārt, tiktu apvienoti visi saimnieciskie resursi, visas grāmatvedības funkcijas, arī sabiedrisko pasūtījumu varētu izstrādāt daudz efektīvāk.
Mēs uzskatām, ka no šī procesa varētu būt tikai ieguvumi,” sacīja Āboliņš.
Padome redz, ka nākotnē sabiedriskajam medijam būtu arī, piemēram, viena ziņu redakcija, norāda Āboliņš.
„Bez šaubām, gan radio, gan televīzijai būtu katram savi redakcionālie uzstādījumi un katram savs redakcionālais redzējums. Mēs redzam, ka ilgtermiņā, protams, tā ir viena apvienota redakcija, bet sākotnēji, bez šaubām, tām būtu jābūt divām redakcijām, iespējams, ar vienu galveno redaktoru, kurš koordinē darbu un skatās, lai šie resursi būtu izlietoti pēc iespējas efektīvāk.
Mēs katrā ziņā redzam, ka tam jābūt noteikti pārejas periodam uz šo vienoto redakciju,” stāstīja Āboliņš.
Mediju eksperte Anda Rožukalne uzskata, ka jāveido viens spēcīgs sabiedriskais medijs.
Kopumā medijā Rožukalne redz vairākas lielas redakcijas, kuras var dažādi strukturēt.
„Es domāju, ka labāk būtu diskusiju attīstīt nevis par uzņēmuma juridisko struktūru, bet tieši par satura radīšanas struktūru, kur katrā satura daļā un katrā platformā, un katrā profesionālajā jomā paši strādājošie, kas ir ieinteresēti kvalitātē, varētu izteikt priekšlikumus par šīm redakcijām,” sacīja Rožukalne.
Pirms pieņemt lēmumu par sabiedrisko mediju apvienošanu, rūpīgi jāizvērtē riski, uzskata par mediju politiku atbildīgā Kultūras ministrija.
Mediju politikas nodaļas vadītāja Aiga Grišāne vērtēja, ka jārūpējas par mediju daudzveidības saglabāšanu Latvijā.
„Nākotnes perspektīvā ir jādomā nevis par diviem sabiedriskajiem medijiem un varbūt tādiem diviem centriem, bet par trīs centriem, jo arvien vairāk un vairāk nozīmi iegūst digitālais medijs, digitālais saturs,” sprieda Grišāne.
Apvienojot sabiedriskos medijus, esot svarīgi nepazaudēt daudzveidību Latvijas mazajā mediju tirgū.
“Tur būtu jābūt ļoti skaidrai stratēģijai un ļoti skaidrai vīzijai par to, kas notiek ar redakcijām, vai mums tiek saglabāti divi atsevišķi ziņu dienesti. Varbūt mēs runājam par trīs atsevišķiem ziņu dienestiem, jo arī digitālā redakcija atsevišķi, un kādā veidā tās sinerģijas tur veidojas, vai mēs runājam par vienu ziņu dienestu, vienu redakciju, un tad mēs faktiski riskējam ar šīs daudzveidības zaudēšanu,” sacīja Grišāne.
Pēc ministrijas domām vajadzīgs izvērtējums, kuros jautājumos virzīties uz apvienošanu un kur būtiski saglabāt atsevišķas vienības.
Apvienot sabiedriskos medijus nebūtu vienkārši, atzīst arī atbildīgajā padomē.
Jautājums ir ne tikai par atšķirīgām sistēmām, bet iepriekš bieži apspriestais jautājums par mediju ēkām.
Padome uzskata, ka sabiedriskajam medijiem būtu jāatrodas vienā jaunā modernā ēkā.
„Taču tas ir politisks lēmums. Tā kā šobrīd šāda politiska lēmuma nav, tad mēs uz šo procesu skatāmies tā, ka katrs sabiedriskais medijs paliek savā esošajā ēkā,” norādīja Āboliņš.
Šonedēļ Saeimas Cilvēktiesību komisijas Mediju politikas apakškomisijas sēdē diskutēja arī par Latvijas Radio un LTV ēku izmaksām. Abu mediju ēkas ir sliktā stāvoklī, un tajās jāiegulda līdzekļi.
Taču pārcelšanās jaunā ēkā arī izmaksātu dārgi, sēdē norādīja Latvijas Radio vadītāja Una Klapkalne.
„Koncepciju kad taisīja, tad tur bija jau ēku aprēķini, un tur bija jau 80 miljoni. Es pieļauju, ka pret šo brīdi tie jau ir vēl citi miljoni jaunas ēkas būvēšanai. Abi mūsu gadījumi ir vienlīdz nepatīkami. Mums vajag tās studijas [gatavas], lai mēs varētu kaut kur aiziet. Ja tas viss ir jādublē, tad tas ir ļoti dārgs pasākums patiesībā,” norādīja Klapkalne.
Topošajam likumam iesniegts priekšlikums ne tikai par sabiedrisko mediju apvienošanu. Pastāv iecere arī noteikt, ka sabiedriskie mediji ir Latvijas Televīzija un Latvijas Radio, kā arī citas kapitālsabiedrības, ko klātbūtnei digitālajā vidē dibinās jauna tieši par sabiedriskajiem medijiem atbildīga padome. Par šiem jautājumiem deputātu diskusijas vēl priekšā.
