Sociālo un darba lietu komisijas sēde trešdien bija slēgta, par tajā spriesto var nojaust pēc klātesošo atstāstītā. Un vismaz Tiesībsarga biroja pārstāvji joprojām nav sadzirdējuši gatavību uzņemties atbildību. Rīgas domes Labklājības departamenta pārstāvji gan norādīja, ka slimnīcā aizmirstā bērna stāstu uzzinājuši no "De facto" Latvijas Televīzijas ēterā un tagad plānojot izmeklēt notikušo.
"Es domāju, ka mēs savu iekšējo komisiju izveidosim un tās iekšējo darbību veiksim apmēram mēneša laikā, jo tur ir šobrīd ir iesaistīti vairāki sociālo pakalpojumu sniedzēji, kas sniedz pakalpojumus. Līdz ar to līdz jūnija vidum, domāju, šī komisija darbu varētu būt beigusi," sacīja Rīgas domes Labklājības departamenta direktora vietnieks Mārtiņš Moors.
Cietušo septiņu gadu vecumā nodeva adopcijai, iespējams, pedofilam, bet vēlāk pēc pārciestās vardarbības bez pamatotas diagnozes uz aptuveni deviņiem gadiem ''aizmirsa'' psihiatriskajā slimnīcā. Gandrīz 20 gadus vēlāk viņš vērsās pēc palīdzības Tiesībsarga birojā. Pašlaik labā ziņa ir tā, ka Labklājības ministrijas pārstāvis pēc sēdes Saeimā sola pārskatīt atteikumu jaunietim izmaksāt apgādnieka zaudējuma pensiju. Pēc tēva nāves puisis gadiem to nesaņēma, kaut tā pienācās.
"Jautājums ar jauniegūtajiem faktiem tiks vēlreiz izskatīts un pieņemts attiecīgs lēmums, cerams, pozitīvs attiecībā uz šīs apgādnieka zaudējuma pensijas neizmaksātās daļas izmaksu. Paralēli ar Finanšu ministriju strādāsim droši vien pie papildus naudas, kas šai izmaksai būs nepieciešama," norādīja Labklājības ministrijas valsts sekretārs Ingus Alliks.
Atbildīgās Saeimas komisijas deputāti tikmēr sprieda, ka valstij jādomā, kā nu jau 27 gadus vecajam vīrietim kompensēt zaudēto bērnību. Komisijas sēdē konkrēti lēmumi netika pieņemti. Deputāti nolēma vispirms sagaidīt iekšējās izmeklēšanas rezultātus no Rīgas domes, kā arī raudzīties, kāda būs Labklājības ministrijas rīcība situācijas risināšanā.
"Šobrīd tiek maksimāli darīts viss, lai šādi gadījumi neatkārtotos. Bet es neizslēdzu, ka tas varētu būt iespējams, tāpēc Veselības inspekcija šobrīd aktivizē visus savus resursus un arī pārējās iestādes, kam ir šādas funkcijas, kontrolēt, skatīties, lai šādu gadījumu nebūtu," stāstīja komisijas priekšsēdētājs Andris Skride ("Attīstībai/Par!").
"Mēs nevaram atstāt bērnus tādā pašvaldību labvēlībā, mums tomēr kaut kādā veidā valstiski tas ir jāuzrauga. Es cerīgi skatos uz faktu, ka šī reforma, ka bāriņtiesas varētu būt Tieslietu ministrijas pakļautībā, tas ir ļoti svarīgi, tas ir ļoti pareizs ceļš," komentēja deputāte Evita Zālīte-Grosa (Jaunā konservatīvā partija).
Pēc Latvijas Televīzijas ēterā pārraidītā sižeta nākamajās dienās Tiesībsarga birojs saņēmis jaunus zvanus no bijušajiem bērnu psihoneiroloģiskās slimnīcas "Ainaži" pacientiem, kas stāstījuši par seksuālu izmantošanu.
"Iespējams, ka tieši par seksuālo vardarbību Ainažos šīs liecības ir pievienojamas jau uzsāktajam kriminālprocesam un tā ietvaros skatāmas, jo par to ir kriminālprocess policijā uzsākts - par seksuālās vardarbības gadījumiem Ainažos. Tā kā ir jādomā, kā šo lietu tālāk virzīt līdz tam, lai vainīgos sauktu pie atbildības," norādīja Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere.
