Komisijas vadītāja Inese Lībiņa-Egnere (“Vienotība”) norādīja, ka tā ir vai nu milzu muļķība vai ļaunprātība. Komisijas priekšsēdētājas biedrs Kārlis Seržants (Zaļo un zemnieku savienība) NEPLP rīcību nodēvēja par bezzobainu.
Kā skaidroja komisijas vadība, padomei bija uzdots uz šo sēdi sagatavot konkrētus priekšlikumus Kremļa propagandas kanālu ierobežošanai. Tā vietā izskanējuši vien vispārīgi un jau dzirdēti ierosinājumi bez norādēm uz nepieciešamajām izmaiņām likumdošanā. Komisijas deputātu kritiku izpelnījās arī mediju politikas veidotāji no Kultūras ministrijas.
"Mēs uzrakstījām KM vēstuli, kurā bija padsmit konkrēti jautājumi, uz kuriem trīs nedēļu laikā bija jārod atbildes un mūs jāinformē, tā vietā no KM atnāca pārstāve ar tukšu blociņu, nevis ar atbildēm, bet uzklausīt mūsu idejas – tas bija vienkārši, es atvainojos, smieklīgi.
Un NEPLP darbību šobrīd mēs vērtējam nekā citādi, kā absolūti bezzobainu," saka Seržants.
Lībiņa-Egnere vietnē "Twitter" trešdienas pēcpusdienā norādījusi, ka taps deputātu priekšlikumi Krievijas propagandas ierobežošanai.
Rīt iesniegsim priekšlikumus cīņai ar arvien pieaugošo Kremļa propagandas mašinēriju, jo par nozari atbildīgā Kultūras ministrija un Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome nespēj ilgstoši piedāvāt izsvērtus risinājumus
— Inese Lībiņa-Egnere (@ineselibina) May 2, 2018
Padome komisijas kritiku noraida, uzsverot - priekšvēlēšanu gaisotnē deputāti tās priekšlikumus nav sadzirdējuši.
Viens no sākotnējiem priekšlikumiem būs noteikt, ka televīzijas satura izplatītājiem pamatpakalpojumā (pamatpakā) ir jānodrošina vismaz 90% satura kādā no Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu valodām. Tāpat paredzēts rosināt kanālu secības regulējums, paredzot, ka ne ES valodās raidošiem kanāliem ir jābūt sarindotiem kā pēdējiem. Priekšlikumu izskatīšanas gaitā tiks sagatavoti vēl papildu priekšlikumi, kā stingrāk vērsties pret Latvijai naidīgas informācijas izplatīšanu.
NEPLP locekle Gunta Līdaka Latvijas Raidījumā “Krustpunktā” norādīja, ka Krievijas telekanālu ierobežojumiem nepieciešamas sarežģītas procedūras, kuras padome jau īsteno. Līdaka stāstīja, ka vienā Zviedrijā reģistrētā kanālā "RTR Rossija" identificēta naida runa. Šī informācija nodota Zviedrijas mediju regulatoram, kas to savukārt nodevis policijai. Pēc atbildes saņemšanas NEPLP arī varēs sākt lietu, informējot Krievijas kanālu par ierobežošanas procedūru. Par to esot jāinformē arī Eiropas Komisija, un pēc tam jāgaida vēl kādu līdzīgu gadījumu, lai kanālu varētu ierobežot.
Līdaka gan arī norādīja, ka kanālu aizslēgšana ir tikai viens no instrumentiem, jo tikai aizliegumi nepalīdzēs cīnīties ar Krievijas dezinformāciju.
Viņa norādīja, ka tas ir atkarīgs arī no likumdevēja, cik daudz viņi ir gatavi grozīt normatīvos aktus, lai ar to cīnītos.
Kā piemēru NEPLP pārstāve minēja Lielbritāniju, kurā pēc bijušā spiega Sergeja Skripaļa indēšanas daudz vairāk tiek kontrolēta Krievijas propaganda. Proti, ir iespējams sodīt par dezinformāciju vai vienpusīgi pasniegtu informāciju.
Mediju uzraugs deputātu pārmetumus noraida, uzsverot – priekšlikumi ir bijuši, bet tie vērsti ne uz konkrētu kanālu slēgšanu, bet Latvijas mediju telpas stiprināšanu kopumā. "Kas, protams, ir krietni sarežģītāk priekšvēlēšanu periodā mainīt šos spēles noteikumus, nekā, piemēram, aizvērt kādu no kanāliem, kas izklausīsies krietni populārāk. Priekšvēlēšanu periodā tas noteikti uz konkrētām auditorijas daļām strādā labāk," stāsta Līdaka.
KONTEKSTS:
Nacionālā apvienība (NA) aprīļa vidū aicinājusi koalīcijas partnerus vienoties par kopīgu plānu Krievijas propagandas televīzijas kanālu ierobežošanai Latvijas teritorijā. Nekādus konkrētus priekšlikumus gan NA pagaidām nav piedāvājusi, un koalīcija vienojusies pie jautājuma atgriezties pēc tam, kad Saeimas Nacionālās drošības komisijā būs apspriesti konkrēti risinājumi.
