Vieta skolā un bērnudārzā
Saeimā top Diasporas likums, lai motivētu atgriezties tos simtus tūkstošus mūsu valsts piederīgo, kas patlaban dzīvo ārvalstīs. Piektdien, 19.oktobrī, atbildīgā Ārlietu komisija likumprojektam beidzot pielika punktu un vienbalsīgi atbalstīja tā virzīšanu Saeimas apstiprināšanai galīgajā lasījumā.
Secināts, ka cilvēku atgriešanos veicinātu mājokļu pieejamība, skolas un bērnudārzi bērniem. Ne mazāk būtiski, lai ienākumu līmenis stipri nesaruktu.
Iepriekšējās Saeimas un komisiju sēdēs vairākkārt izskanējis, vai likums būs taisnīgs pret tiem latviešiem, kas šeit palikuši.
Par dzīvesvietām un skolām rūpēsies pašvaldības. Likums paredz nodrošināt vietu bērnam bērnudārzā vēl pirms atgriešanās. Pašvaldības gan norāda, ka bērnudārzos ir rindas un būtu nepareizi uzņemt šos bērnus, bet citus rindā novirzīt tālāk.
Tomēr deputāti uzskata, ka sabiedrības šķelšanos likums neradīs, un
tā mērķis nemaz neesot sekmēt masveida atgriešanos, bet gan palīdzēt tiem, kas patiešām vēlas pastāvīgi dzīvot Latvijā.
Reemigrējušos pensionārus atbrīvos no dubultiem nodokļiem
Deputāti uzskata, ka daļa aizbraukušo vēlētos atgriezties pēc pensionēšanās. Tomēr Latvijā pensija, ko neapliek ar nodokļiem, ir vien 250 eiro liela. Citviet – pat trīs un četras reizes lielāka. Rosināts ārvalstīs nopelnītām pensijām piemērot mītnes zemē paredzēto ar nodokļiem neapliekamo minimumu, kas ir pretrunīgi vērtēta iecere.
“Tas ir to cilvēku interesēs, kas atgriežas, bet tas nebūs nekas labāks nekā tiem cilvēkiem, kas šeit dzīvo. Es saprotu, ka tas mērķis ir atrast vienlīdzīgu risinājumu, bet galvenais, lai cilvēki nezaudē,” norādīja Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš (“Vienotība”).
“Būsim godīgi. Cilvēki nesāks uzreiz braukt uz Latviju tikai tāpēc, ka Latvija atvieglos viņu pensijas no nodokļu sloga, jo ārzemēs tik un tā viņiem tie priekšnosacījumi ir labāki nekā Latvijā,” pauda komisijas deputāts Sergejs Potapkins (“Saskaņa”).
Viedoklis visām četrām komisijā esošajām Saeimas frakcijām ir vienprātīgs. Nolemts atbrīvot ārzemju latviešu pensionārus no dubultiem nodokļiem. Tātad nodokli par pensiju viņi maksās tikai tai valstij, kura apmaksās dzīvošanu vecumdienās.
Diasporas pensionāriem, kas vēlētos atgriezties Latvijā, pensijas būtu krietni lielākas nekā vairumam pensionāru, kas ir viena no nabadzības riska grupām. Deputāti gan sola, ka ieguvēji būs visi. “Mūsu pensionāri tikai iegūtu no tā, ka tautsaimniecība attīstītos. Ja mūsu tautsaimniecība attīstītos, mēs arī varētu maksāt lielākas pensijas,” pauda deputāts Valdis Kalnozols (Zaļo un Zemnieku savienība).
Līdzīgi norādīja komisijas deputāts Rihards Kols (Nacionālā apvienība): “Ja ir papildu ienākumi budžetā, mēs varam novirzīt tādām lietām kā pensiju palielināšana, skolotāju algu palielināšana. Tas viens otru papildina. Es ļoti ceru, ka sabiedrība to saprot.”
Cer likumu iedarbināt nākamgad
Vēl labāk būtu, ja atgrieztos jaunie cilvēki un Latvijā dibinātu ģimenes. Deputātiem bija iecere pielīdzināt bērnu kopšanas pabalstus algai, ko šie cilvēki saņēmuši ārzemēs. Naudu izmaksātu no valsts budžeta, un, salīdzinot vidējo algu Latvijā un, piemēram, Lielbritānijā, reemigrantu bērnu kopšanas pabalsts būtu vismaz četras reizes lielāks. Pēc Labklājības ministrijas iebildēm šādu lēmumu gan nepieņēma.
“Tur bija izlīdzinošais faktors, ka nepārsniedz to līmeni, kas ir Latvijā, ja pienāktos šis dekrēts. Jā, tas ir iestrādāts,” skaidroja Kols.
Plānots, ka likums stāsies spēkā nākamgad. Iepriekš minētais atbalsts pienāksies ārpus Latvijas pastāvīgi dzīvojošajiem valsts pilsoņiem, latviešiem un citiem, kam ir noturīga sociālā saikne ar Latviju, kā arī viņu ģimenes locekļiem.
Saeimas komisijā gan bija iebildumi par atbalstu ne vien latviešiem, bet arī citiem, kam ir noturīga saikne ar mūsu valsti.
No Nacionālās apvienības izskanēja bažas, ka tādējādi likums attiektos arī uz citur dzīvojošajiem nepilsoņiem. Vairums šos iebildumus atstāja bez ievērības, norādot, ka vēlams maksimāli veicināt cilvēku atgriešanos.
