Pēc ievēlēšanas Saeimā Artuss Kaimiņš filmēja visus un visur. Viņam vajadzēja kādu, kas safilmēto apstrādā. Deputāts nolīga Linardu Kāli. Algu par padarīto Kaimiņa uzņēmums “Suņu būda” skaitīja uz Kāļa mikrouzņēmumu “Al De Media”.
“Kad es šo mikrouzņēmumu nodibināju, 2015.gada sākumā viņš lika pieņemt darbā darbiniekus. Kad es prasīju, kas tie par darbiniekiem, viņš teica – viņi pie tevis strādās un reizē ar tevi apkalpos mani,” saka Kālis. Viņš apgalvo, ka darba līgumi nav bijuši, darbu viņi nav darījuši, bet naudu saņēmuši.
Kaimiņš norādījis, kādas algas un kad kuram izmaksāt. Puiša teikto apliecina e-pasta sarakste un telefonsarunas starp viņu un deputātu Kaimiņu, kas ir “De facto” rīcībā.
“Saņemsi naudu. Nemaksā pagaidām Madarai. Pārējiem gan. Ieskaiti Gatim lūdzu 2x700 eiro, uz otro maksājumu uzraksti – avanss,” Kaimiņš rakstīja vienā no e-pastiem. Pēc divām dienām Kaimiņš steidzināja izmaksāt algas, pa telefonu sakot: “Visi gaida uz tevi. Baigi.”
“De facto” pārliecinājās gan par to, ka nauda no “Suņu būdas” tiešām ienākusi, gan to, ka tā tālāk pārskaitīta vairākiem cilvēkiem. Divu gadu laikā Kaimiņa uzņēmums pārskaitījis “Al De Media” darbinieku algām gandrīz 60 tūkstošus eiro.
(pilns intervijas video apskatāms raksta augšā)
Linards Kālis apgalvo, ka daļa no Kaimiņa firmas skaitītās naudas par reāli padarīto darbu bija jādod deputātam atpakaļ: “Viņš [Kaimiņš] pateica: “Es tev maksāšu 700, bet reāli tev paliek 500. 200 tev jāatdod man uz rokas. Jāaiziet uz bankomātu, jāizņem 200 eiro un jāatdod skaidrā naudā katru mēnesi.” Kālis saka – tā arī darījis.
700 eiro ir tuvu maksimālai summai, ko vienam mikrouzņēmuma darbiniekam mēnesī drīkst izmaksāt.
Vēl viena persona, kuras identitāti mēs neatklāsim, “De facto” apliecināja, ka no “Suņu būdas” ienākusī nauda deputātam regulāri dota atpakaļ. “Bija atsevišķi rēķini, kur Artuss uz e-pastu atsūtīja summu, par kādu izrakstīt rēķinu. Rēķinu uzraksta, “Suņu būda” apmaksā, nauda tika izņemta no bankomāta un atdota viņam,” saka persona, kas nevēlas publiski atklāt savu identitāti. “De facto” pārliecinājās, ka nauda no “Suņu būdas” tiešām līdz šai personai nonākusi.
Jautājums par naudas atprasīšanu Kaimiņu samulsina. “Jūs man tagad te liekat kaut kādu novelkamo bildīti virsū,” saka deputāts Kaimiņš. Viņš noliedz, ka būtu saņēmis nedeklarētus ieņēmumus. Arī neatzīst, ka būtu devis norādījumus par darbiniekiem un algām: “Norādījums, tas ir jūsu interpretējums. No manas puses tas ir ieteikums, cik par darbu cilvēkam vajadzētu maksāt par izdarīto darbu.”
Kaimiņš stāsta, ka mikrouzņēmumā “Al De Media”, kurā viņš nav bijis ne īpašnieks, ne vadītājs, darbinieki tiešām strādājuši viņa labā.
Vairāki “De facto” apzvanīti Kaimiņam tuvi “Al De Media” darbinieki sacīja, ka algu nevienam atpakaļ nav devuši. Un tiešām strādājuši - kāds internetā meklējis informāciju, palīdzējis ar sīkumiem studijā, kāds konsultējis montāžā, meklējis finanses.
Turpretim “Suņu būdas” ilggadējs producents Kaspars Upaciers, zināms arī kā Ufo, “De facto” sazvanīts, atbildēja, ka šos cilvēkus raidījuma filmēšanai tuvumā nav redzējis.
Rudenī Linards Kālis uzrakstīja izsmeļošu iesniegumu KNAB. Taču piesauktajām personām KNAB nekādus jautājumus nav uzdevis.
KNAB atteicās informēt par secinājumiem, bet “De facto” zināms, ka par jautājumu notika apspriede prokuratūrā, kurā piedalījās arī Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers. Pāris nedēļas vēlāk KNAB priekšnieka p.i. Ilze Jurča iesniegumu pārsūtīja Valsts policijas priekšniekam Intam Ķuzim, rakstot, ka “ziņas nesatur informāciju, kas liecinātu par koruptīviem darījumiem”.
Arī policija uzskatīja, ka lieta nav tās kompetencē. Policija pārsūtīja iesniegumu Valsts darba inspekcijai, kas likuma pārkāpumus nekonstatēja, un Valsts ieņēmumu dienestam, kas atteicās iesniedzēju informēt par rīcību, jo nedrīkst runāt par konkrētiem nodokļu maksātājiem.
Ja iesniegumā minētais ir patiesība, tad prātā nāk divi iemesli, kādēļ šāda naudas atdošana caur citu firmu varētu būt notikusi. Kaimiņš kā deputāts nedrīkst strādāt un saņemt algu savā uzņēmumā. Reiz KNAB jau viņu sodīja par amatu savienošanu. Taču deputātam nav liegts no “Suņu būdas” izņemt dividendes, bet tad viņam būtu jāmaksā 15% peļņas nodoklis. Mikrouzņēmumā nodoklis līdz šim gadam bija 9%.
Otrs iemesls – Kaimiņš, iespējams, negrib radīt liekus jautājumus, no kurienes nauda “Suņu būdai”.
Ja viņš ņemtu dividendes, tās būtu jādeklarē.
Kaimiņš ļoti aptuveni un izvairīgi izsakās par “Suņu būdas” ienākumiem. Raidījumi pērn bijuši tikai četri, bet nauda nākusi. Deputāts piesauc noslēgtos reklāmas līgumus, bet bez ilggadējā sponsora alkohola tirgotāja “Spirits&Wine” citus partnerus nemin.
“Suņu būdas” mājaslapā vienīgi var redzēt, ka tiek reklamēti raksti maz zināmā portālā bnn.lv. Portāla investors ir Austrijā reģistrēts uzņēmums “Baltic News Network”. Tam savukārt Latvijā pieder uzņēmums “Media Support”. Tā vadītājs iepriekš bija Ventspils mēra Aivara Lemberga oponenta, Šveices advokāta Rudolfa Meroni kontrolētajos uzņēmumos vadošos amatos strādājošais Edgars Ciniņš, tagad “Media Support” vada Meroni uzticamības persona Aivars Gobiņš.
“Media Support” ar Kaimiņa uzņēmumu ir līgums par informācijas apmaiņu, bet, vai tas ietver arī finansiālus nosacījumus, Kaimiņš nesaka: “Tā nu gan nav informācija, kas tiek publiskota. Tas jautājums, manuprāt, saucas komerciālais noslēpums. Es pat neredzu iespēju teikt jums atbildi.”
Arī austrietim Fredam Cimmeram pastarpināti piederošais “Media Support” neatklāj, vai ar “Suņu būdu” tam ir finansiāli darījumi. “Media Support” vadītājs Aivars Gobiņš atzīmē, ka “Meroni grupas” uzņēmumiem gan nekāda sadarbība ar Kaimiņu un “Suņu būdu” neesot, bet viņi augstu vērtē viņa cīņu.
