Kā ierasts, labas pārvaldības eksperti šo sistēmu kritizē, norādot uz necaurskatāmību, kā arī vienotu principu un lietderīguma trūkumu naudas piešķiršanā. Bez kvotas palikušie opozīcijas politiķi to sauc par vēlētāju balsu pirkšanu. Savukārt koalīcijas pārstāvji aizstāv savas tiesības ietekmēt valsts budžetu, uzsverot, ka nauda nonāk daudzām labām lietām.
- Pēc naudas Saeimā vēršas pie savējā
- Liepāju gatavi atbalstīt daudzi deputāti
- Pats piesaka naudu un pats arī tērē
- Ražuka "kvota" barikāžu muzejam
- "Nacionāļu" labvēlība smagajam metālam
- Pieaug spiediens pret kvotām
Lūdz atbalstu savējam siguldietim
"Mēs šeit ievācāmies jau 5.novembrī," invalīdu atbalsta biedrības "Cerību spārni" valdes priekšsēdētāja Eva Viļķina izrāda vienu no deputātu kvotu rezultātiem. "Cerību spārniem" un citām nevalstiskajām organizācijām iegādāts īpašums Siguldā, Rīgas ielā 1. Ēka ir gaiša, ietilpīga, un šeit pietiek vietas plašam klāstam nodarbju, ar ko aizrauties bērniem, jauniešiem un arī pieaugušajiem ar dažāda veida invaliditāti.
"Šeit mums ir austuve, kur jaunieši un pieaugušie nāk aust. Mums ir dienas ritms tāds, ka no plkst. 9 līdz 13 mēs visi strādājam. Visi kaut ko darām. Mums ir astoņas dažādas darbnīcas, un pēcpusdienā, tad jau notiek dziedāšanas, vingrošanas, dejošanas," stāstīja Viļķina.
Īpašnieki par māju atļāva maksāt pa daļām. Kopā no vajadzīgajiem aptuveni 250 000 eiro "Vienotības" un Nacionālās apvienības deputāti no valsts budžeta "piemeta" 50 000 eiro. 30 000 eiro Nacionālā apvienība un 20 000 eiro "Vienotības" deputāts Ainars Latkovskis.
Kā stāsta Viļķina, kas pati ievēlēta Siguldas domē no Reģionu alianses saraksta, pēc naudas Saeimas deputātiem īpaši jālūdzas neesot bijis.
"Mēs uzrunājām pašas partijas ar lūgumu palīdzēt iegādāties šo ēku, jo mēs zinām, ka ir šī deputātu nauda, ko viņi pēc saviem ieskatiem novirza kādam atbalstam," stāstīja "Cerību spārnu" vadītāja.
Viļķina teica, ka partijas bijušas pretimnākošas, īpaši "Vienotības" deputāts Ainars Latkovskis, kurš pirmkārt uzrunāts, jo pats ir no Siguldas. Tādēļ ar viņu runāt bijis vieglāk.
"Mēs vērsāmies un runājām, un viņš arī minēja, ka uzrunās kādu vēl, kurš palīdz, jo viņš kā siguldietis redz to mūsu darbu, kas tiek darīts un kā tie pakalpojumi tiek attīstīti, un ka mēs palīdzam ne tikai Siguldas novada cilvēkiem. Mēs palīdzam arī apkārtējo novadu cilvēkiem," teica Viļķina.
Liepāju gatavi atbalstīt daudzi
Droši var teikt, ka Siguldai paveicies, ka ir savs pārstāvis Saeimā, kurš spējīgs pārdesmit tūkstošus no valsts budžeta iedalīt sava novada vajadzībām.
Dzimto novadu atbalstīšana ar dažādiem projektiem no valsts budžeta naudas ir ierasta prakse. Īpaši veicies Liepājai, kurai savu kvotu gatavs atvēlēt ne viens vien deputāts.
"Zaļzemniece" Aija Barča pērn caur saviem priekšlikumiem no valsts budžeta naudas iedalīja Liepājai 5000 eiro rotaļu un sporta laukuma izveidei, 6000 eiro Liepājas Diabēta biedrībai, kā arī 3000 eiro Liepājas Kaulu, locītavu un saistaudu slimnieku biedrībai.
Barčas partijas biedrs Valdis Skujiņš, kurš beidzis Liepājas 6. vidusskolu, kopā ar tagadējo Ministru prezidentu Māri Kučinski (Zaļo un zemnieku savienība) pērn Liepājas Jūrmalas parka dienviddaļas attīstībai iedalīja 22 000 eiro valsts budžeta naudas. Liepājas pilsētas dome to atvēlējusi parka vēsturisko apstādījumu atjaunošanai, tomēr ieguldīta tā vēl nav.
Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš gan sola, ka līdz gada beigām tas noteikti tikšot izdarīts. Citādi nauda budžetā būs jāskaita atpakaļ.
Pats deputāts Skujiņš gan skaidri nevar atbildēt, kas ar viņa aizgādībā novirzītajiem 22 000 eiro Liepājas parkā izdarīts.
"Es sekoju līdzi. Es redzēju, ka tur notiek darbi, bet vai viņš... kā varētu atbildēt, pašlaik neviens tur lentīti nav griezis," teica Skujiņš. Jautāts, vai viņš zina, vai šī nauda izņemta un tiek izmantota, deputāts noteica: "Viņa ir iegājusi pilsētā, bet es nevaru jums atbildēt, vai tā visa nauda ir izlietota, bet tas, ka darbi tur notiek, to es varu pateikt."
Tāpat Liepājai veicies, ka no vēja pilsētas nāk "saskaņietis" Valērijs Agešins. Viņš ir viens no retajiem opozīcijas deputātiem, kura ieceres guva koalīcijas atbalstu pērn. Pēc Agešina priekšlikumiem pērn gandrīz 15 000 eiro novirzīti trīs Liepājas krievu skolu vajadzībām.
Piesaka naudu, balso un arī tērē
Līdzīgi kā pašvaldības, uz deputātu kvotu naudu var cerēt arī biedrības. It īpaši ja gadās, ka tās galva pats ievēlēts Saeimā. Tā, piemēram, pērn Zaļo un zemnieku savienības deputāts Andris Siliņš iesniedza priekšlikumu 15 000 eiro novirzīt paša vadītajai Latvijas Pensionāru federācijai (LPF). Sanāk diezgan aizdomīgi – deputāts iesniedz priekšlikumu un pats balso par naudas piešķiršanu sev. Pats Siliņš gan tā nedomā.
"Es absolūti šeit neredzu nekādas pretrunas, jo es esmu strādājis šajā organizācijā jau vairākus gadus tikai un vienīgi uz sabiedriskiem pamatiem.
Pat drīzāk otrādi – ieguldot savus personīgos līdzekļus, un, ja šāds te atbalsts no valsts puses tiek piešķirts, es esmu gatavs balsot pat ar abām rokām!" teica Siliņš.
Pērn Siliņa iespējamo interešu konfliktu izmeklēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). Pārkāpumus gan nekonstatēja, tomēr gada nogalē pēc tam, kad Siliņa vārds medijos jau bija paspējis izskanēt kopā ar KNAB izmeklēšanu, Saeima viņa priekšlikumu pensionāru biedrībai piešķirt valsts budžeta naudu neatbalstīja.
Tomēr pati Saeimas Budžeta komisija pēc savas iniciatīvas lēma Siliņa federācijai naudu tomēr iedot, atstājot Siliņa vārdu ārpus priekšlikuma iesniedzējiem.
"Pašreiz, kad šāds finansējums ir, mēs varam atļauties nomāt jau trīs telpas, nevis pusotru, kā tas bija līdz šim. Mēs varam atļauties izlaist vairāk avīzes, tātad plašāk informatīvi strādāt. Mēs varam atbalstīt, organizēt vairākus pasākumus vai atbalstīt pasākumus reģionos, tā kā šīs iespējas plašākas parādījušās," sacīja LPF vadītājs un Saeimas deputāts Siliņš.
Valsts nauda Siliņam ļāvusi bieži publicēties. Siliņa pieminētajā avīzē "Latvijas Pensionārs", kas iznāk reizi mēnesī, katrā numurā ir arī paša deputāta sleja. Tajā Siliņš stāsta saviem biedriem par federācijas un Saeimas aktualitātēm.
Aprīļa numurā arī redzama viena no retajām fotogrāfijām avīzē – Siliņš spiež roku savas partijas līderim Augustam Brigmanim, kurš Pensionāru federācijas vadītājam pasniedz dāvanā fotoaparātu.
Kā rakstīts avīzē, "lai augstā kvalitātē varētu tikt iemūžināti senioru pasākumi".
Ražuka "kvota" barikāžu muzejam
Savu organizāciju ar deputāta kvotu atbalsta arī "Vienotības" deputāts Romualds Ražuks, kurš ir 1991. gada barikāžu dalībnieku biedrības valdes loceklis. Ražuks gan uzsver, ka caur viņa priekšlikumu no valsts budžeta nauda iedalīta nevis biedrībai, bet pasākumiem, kurus biedrība organizē, kā arī barikāžu muzeja darbinieku algām.
"Tātad tas, ko Kultūras ministrija nefinansē un kas ir nepieciešams, lai regulāri rīkotu svētkus, pasākumus. Mums ir arī muzeja buss, kas braukā pa skolām un rīko nelielas izstādes. Tas viss ir nepieciešams, un nekāda cita finansējuma tam nav," sacīja Ražuks.
Līdzīgi kā Siliņš, arī Ražuks nekādas problēmas nesaskata tajā, ka pats iesniedz priekšlikumu un balso par naudas piešķiršanu savai organizācijai.
Kā saka Ražuks, pats nekādu labumu no tā viņš negūstot, lai gan pieminētie pasākumi dod Ražukam iespēju tajos piedalīties ar uzrunām.
"Nacionāļu" nauda festivālam "Zobens un lemess"
Uz deputātu kvotām var cerēt arī pasākumi, kas sakrīt ar deputātu gaumi. Piemēram, Nacionālā apvienība pēdējo divu gadu laikā caur priekšlikumiem valsts budžetam iedevusi 30 000 eiro smagā metāla un tautas mūzikas festivālam "Zobens un lemess".
Festivālā "Zobens un lemess" spēlē grupas, kuru mūzikā ir folkmūzikas elementi. Tas pulcē aptuveni tūkstoti smagās mūzikas fanu, to skaitā arī Nacionālās apvienības deputāts un Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs Einārs Cilinskis. Festivālā mūzika skan divas dienas, un biļete uz to maksā 25 eiro. Uz jautājumu, kādēļ komerciālam mūzikas pasākumam būtu vajadzīga valsts nauda, Cilinskis atbild, ka citādi tas nevarētu pastāvēt.
"Caur Valsts kultūrkapitāla fondu ir konkursi, bet šāda veida mūzikai parasti tur atbalsts netiek piešķirts, jo Kultūrkapitāla fonds pēc saviem nosacījumiem vairāk balstās uz vai nu tautas mūziku, vai profesionālās mūzikas atbalstu, bet vienlaikus šāda tipa festivāls gluži bez atbalsta īsti nevar pastāvēt. Īpaši sākuma posmā," teica Nacionālās apvenības deputāts.
Šo festivālu apmeklēja arī Nacionālās apvienības biedri. Jautāts, vai viņiem dod kādas brīvbiļetes par panākto valsts atbalstu, Cilinskis apgalvo, ka abas reizes uz šo festivālu ir pircis biļeti.
Cilinska partijas biedrs Imants Parādnieks gan ir izvairīgāks - jautāts, vai uz festivālu biļete pirkta par savu naudu, Parādnieks noteica:
"Es tagad neatceros. Vai tas ir svarīgi? (..) Daudz festivālus esmu apmeklējis un daudzos pasākumos bijis. Beidziet. Nepaliekat smieklīgs vienkārši.
Starp citu, runājot par "Zobens un lemess", šajā festivālā bija [Ivara] Cinkusa un [Ulda] Prauliņa "Pagānu gadagrāmata", un tas jau vien kaut ko liecina par līmeni un to, cik nozīmīgi ir šādi pasākumi."
Valsts nauda festivālam gan netika izmantota tikai tam, lai uzvestu Ulda Prauliņa meistardarbu. Aptuveni puse no māksliniekiem šogad bija no ārzemēm, tajā skaitā grieķu ekstrēmā metāla leģendas "Rotting Christ" jeb latviski "Pūstošais Kristus".
"Starp citu, viņiem arī ir diezgan būtiska grieķu tautas mūzika šajā grupā, ja kas," noteica Cilinskis.
Cilinskis vēl neatbild, vai arī šogad metāla mūzikas festivāls var rēķināties ar Nacionālās apvienības piešķirto valsts budžeta naudu. Ja būšot iespēja iesniegt priekšlikumus budžetam, noteikti uzradīšoties daudz naudas gribētāju, kas pēc tam iekšēji konkurēs par Nacionālās apvienības labvēlību.
Pieaug spiediens pret kvotām
Politiķi, par kvotām runājot, mēdz būt izvairīgi. Saeimas Budžeta komisijas vadītājs Jānis Vucāns (Zaļo un zemnieku savienība) norāda, ka kvotu sadalījums tā īsti nemaz nepastāvot, jo automātiski nauda deputātu iecerēm piešķirta netiek, un visi priekšlikumi tiek vērtēti pēc lietderības.
"Es kā Budžeta komisijas vadītājs, ja būs šādi priekšlikumi no deputātiem, ļoti rūpīgi skatīšos uz to, kāds būs pamatojums. Lai nebūtu tā, ka vienkārši pasaka: "Lūk, tam un tam vajag tik un tik! Visiem deputātiem, kuri balsos, ir jāzina, ja kāda naudas summa tiek prasīta, tad kāds ir sabiedrības ieguvums."
Lai gan atsevišķi deputāti kvotu sistēmu kritizē, neviena koalīcijas partija pilnībā nav iestājusies par tās izbeigšanu. Arī Ministru prezidents Kučinskis pret kvotām ir samērā pielaidīgs.
"Protams, ka, runājot par lieliem miljoniem nozarēm, lieliem miljoniem attīstībā un lielām summām, bieži vien aizmirstas varbūt kādi ļoti labi, nepieciešami darbi teritorijās un novados, un šīs ir iespējas to novērst. Tāpēc arī nenodarbošos ar lielu nosodīšanu, jo priekšlikumi būs, un es tikai uzskatu no savas puses, ka viņi ir ļoti stingri jāizvērtē, un lai viņi būtu mērķtiecīgi, nevis tikai balstīti uz populismu," teica premjers.
Tomēr aizvien pieaugošais spiediens varētu likt nākotnē kvotu pieeju mainīt. Jau vairākus gadus sabiedrība par atklātību "Delna" asi iestājusies pret kvotu principu valsts budžeta naudas dalīšanā. Skeptiska ir arī Valsts kontrole.
Nevalstiskās organizācijas vēlas, lai kvotām atvēlēto naudu nodotu tām speciālā fondā. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs plāno piedāvāt izmaiņas Saeimas kārtības rullī, nosakot deputātiem pienākumu atklāt, ar kādām personām viņi ir tikušies un runājuši par naudas piešķiršanu. Citādi varētu draudēt sods. Koalīcijas partiju pārstāvji apliecinājuši, ka par šādu priekšlikumu gatavi runāt.
Tomēr vēl šogad, visdrīzāk, vecā sistēma paliks nemainīga, it īpaši ņemot vērā, ka labie darbi būs nākamgad jāatrāda pašvaldību vēlēšanās.
