ĪSUMĀ:
- Saeimas Sociālo un darba lietu komisija sāk darbu, lai pilnveidotu paliatīvās aprūpes regulējumu.
- Nozares pārstāvji uzskata, ka vajadzīgs atsevišķs Paliatīvās aprūpes likums.
- Veselības ministrijā saka, ka atsevišķu likumu ir grūti mainīt; varētu izdomāt citu regulējumu.
Paliatīvā aprūpe ir sadrumstalota un tai nepieciešams normatīvais ietvars, tādēļ jādomā par esošu likumu izmaiņām vai īpaša paliatīvās aprūpes likuma izveidošanu, kas definētu paliatīvo aprūpi un skaidri iezīmētu pakalpojuma sniedzējus, saņēmējus un abu pušu tiesības un pienākumus. Par to trešdien atbildīgās Saeimas komisijas sēdē sprieda deputāti un atbildīgo ministriju kā arī nevalstisko organizāciju pārstāvji.
Komisijā jautājumu aktualizēja, jo vairāki paliatīvās aprūpes speciālisti, ārstniecības iestādes un nozares nevalstiskās organizācijas šo jautājumu lūgušas sakārtot, nosūtot oficiālu vēstuli. Bērnu paliatīvās aprūpes biedrības, kā arī Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Paliatīvās aprūpes dienesta vadītāja Anda Jansone stāstīja – skaidrs regulējums nepieciešams, lai paliatīvā aprūpe varētu attīstīties kā atsevišķa veselības aprūpes nozare, lai valstij un iedzīvotājiem būtu vienots un skaidrs pakalpojuma organizēšanas plāns par to, kas un kā šos pakalpojumus nodrošina, saņem, organizē un finansē.
"Esošie normatīvie dokumenti, kas mums ir, tie ir dažādi Ministru kabineta (MK) noteikumi. Ar šiem noteikumiem ir nepietiekami.
Ir nepieciešams radīt likumdošanas bāzi, kas mums pilnīgi skaidri pasaka gan paliatīvās aprūpes pakalpojuma definīciju, gan no tās izrietošos pakalpojuma saņemšanas veidus, pakalpojuma sniedzēju, un ļoti būtiski ir vērtēt to pakalpojumu kvalitāti," stāstīja Jansone.
Viņa minēja piemērus – atsevišķās ārvalstīs šis jautājums tiek risināts dažādi. Piemēram, nosakot paliatīvās aprūpes standartu vai ieviešot likumu. Jansone uzskata, ka Latvijā vislabāk būtu izveidot atbilstošu likumu.
"Manuprāt, pašreiz labākais veids būtu, ja būtu paliatīvās aprūpes likums. Un tad, protams, tālāk ir MK noteikumi. Gan Labklājības ministrijas izstrādāti, gan Veselības ministrijas, kuri tad arī pasaka pārējo, kā to, ko mēs esam ierakstījuši likumā, var reāli praksē paveikt," stāstīja Jansone.
Vieglākais ceļš pēc, Jansones domām, būtu papildināt esošo Ārstniecības likumu un Sociālās palīdzības likumu, taču tad paliatīvā aprūpe būtu ļoti sadrumstalota starp dažādiem dokumentiem un būtu neskaidra.
Arī ārsts, Liepājas privātā paliatīvās aprūpes centra "Rūre" vadītājs Kristiāns Dāvis parakstīja vēstuli, kurā aicina domāt par speciāla likuma izveidošanu. Viņš uzskata, ka likums palīdzētu skaidri sakārtot pienākumus un atbildības.
"Daudzās vietās parādās paliatīvā aprūpe. Gan MK noteikumos, gan Veselības, gan Labklājības ministrijas noteikumos.
Bet šī definīcija un viss, kas ir aprakstīts par paliatīvo aprūpi un paliatīvās aprūpes saņemšanas kārtību un kam visam būtu jābūt iekļautam šajā pakalpojumā, viss ir nedaudz izplūdis," sacīja Dāvis.
Vēršot uzmanību uz šiem jautājumiem, paliatīvās aprūpes speciālisti un nevalstiskās organizācijas cer vērst uzmanību uz to, ka valstij jānonāk pie risinājuma, kas daudz konkrētāk un striktāk reglamentēs paliatīvo aprūpi.
Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka skaidroja, ka šobrīd ir ļoti daudz dažādu MK noteikumu, kur ir atrunātas gan ārstu kompetences, gan valsts apmaksāto pakalpojumu sniegšanas kārtība, taču tas viss ir ļoti sadrumstaloti. Tādēļ viņa piekrīt, ka ir jāveido normatīvais regulējums, taču, iespējams, ne atsevišķs likums.
Janka norādīja: "Normatīvā bāze noteikti ir jāpapildina, tikai jautājums, vai tas ir atsevišķs likums, jo katram normatīvajam aktam ir savi plusi un mīnusi. Likums ir ļoti grūti maināms, ja ir nepieciešama tehniska izmaiņa. Ja ir runa par normatīvajiem aktiem, visticamāk, tas būtu labākais risinājums, bet tad būtu jāparedz deleģējumi gan Ārstniecības likumā, kur mēs atrunājam, kas ir paliatīvā aprūpe, un noteikti tie ir nepieciešams arī Sociālo pakalpojumu likumā."
Risinājumi ir vairāki – atsevišķs Paliatīvās aprūpes likums, izmaiņas jau esošajos likumos, tāpat risināt jautājumu var ar MK noteikumu palīdzību. Pie gala lēmuma trešdien komisijā nenonāca, un tas arī nebija gaidāms. Paredzams, ka šis šobrīd būs viens no apjomīgākajiem un sarežģītākajiem paliatīvās aprūpes jomā kārtojamajiem jautājumiem.
