Kukuļņemšana sevišķi lielos apmēros, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu un citas mantas legalizēšana, dienesta viltojums, piedalīšanās mantiskos darījumos, kuri bijuši aizliegti, kā arī ļaunprātīga dienesta stāvokļa izmantošana. Tā ir tikai daļa no noziegumiem krimināllietā, ko jau kopš 2008. gada septembra šķetina Rīgas apgabaltiesa.
Par apsūdzību runājot vienkāršākiem vārdiem – izmantojot savus amatus, Lembergs sakārtojis biznesa vidi par labu pašam ārzonās piederošiem uzņēmumiem.
Jau desmit gadus ir spēkā Aivaram Lembergam piemērotais drošības līdzeklis – liegums pildīt Ventspils domes priekšsēdētāja pienākumus.
Pašvaldību lietu ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība), jautāts, cik ļoti Lembergs ir iegrožots amatā, kas viņam desmit gadu liegts, sacīja: "Viņš nevar pildīt veselu virkni pienākumu, viņš ir iegrožots ar to. (..) Nevar vadīt sēdes, funkcionālās iespējas, kas viņam būtu jāveic kā domes priekšsēdētājam, viņš to nevar darīt (..)."
Neraugoties uz smagajām apsūdzībām un liegumu būt par mēru, Lembergs patīk ne tikai sabiedrībai, bet arī Ventspils domniekiem. 19. jūnijā ar deviņām, tostarp paša Lemberga, balsīm viņš atkal kļuva par domes priekšsēdētāju. Automātiski saglabājās arī piebilde, ka viņš ir atstādināts no šā amata pienākumiem.
Ventspils dome šim jautājumiem pieiet visai radoši. Savā interneta lapā kā domes priekšsēdētājs gandrīz visur ir norādīts Lembergs. Izņēmums ir divi dokumenti.
Domes lēmumus paraksta viņa vietnieks, bet izmaksājamās algas sadaļā domes priekšsēdētāja nav. Lembergs ar 1109 eiro algu «uz rokas» minēts kā deputāts un komitejas vadītājs.
Uz telefona zvaniem apsūdzētais domnieks otrdien, 28. augustā, neatbildēja. Bet jau gada sākumā savā iknedēļas preses konferencē Lembergs lepojās, ka liegums viņu neietekmē.
"Šis lēmums tika tāds pieņemts 2007. gadā, un to pieprasīja šakāļi, bet viņi pārrēķinājās. Tāpēc, ka Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājam, viņam tādu ar likumu uzliktu pienākumu praktiski nav. Šis drošības līgums ir jābūt terminēts uz laiku. Manā gadījumā laiks nav noteikts. Cik es dzīvošu, tik tas būs (..)," sprieda Lembergs.
Drošības līdzekļa prasītājs nu jau pensionētais prokurors Andis Mežsargs saka – no mēra pienākumiem Lembergs bija jāatstādina, jo, tieši būdams šajā amatā, viņš varējis pastrādāt daļu no apsūdzības inkriminētajiem noziegumiem.
"Te jau tiek nonivelēts šis jautājums. Droši vien viņš tagad nevada tās sēdes, it kā nevada. Kaut gan, ja paklausāmies ētera laiku to pašu Finanšu komisiju, tad viņš runā 95% no visa laika, kas domes sēdē ir veltīta jebkuram jautājumam. Praktiski viņš to ir darījis arī iepriekš. Komisijas sēdēs viņš ir aktīvs komisijas dalībnieks. Sanāk, ka faktiski arī vada tās sēdes, kaut gan viņam juridiski tādu tiesību nav. Nu nevar pilnībā ne viņam rokas, ne kājas sasiet un muti aiztaisīt. Viņš būs aktīvs jebkurā komisijas sēdē, viņš būs hiperaktīvs un savu viņš izdarīs - vadīs tās sēdes, liedz to viņam vai nē.
Jā, pēc dokumenta, pēc protokola viņš nebūs vadītājs bijis, tas būs noteikti vietnieks viens vai otrs , bet faktiski viņš to dara," teica Mežsargs.
Taču faktiski Lembergs dara vēl vairāk. Neviens nenoliedz viņa lomu valsts līmeņa politisku lēmumu pieņemšanā, it īpaši pēdējos gados, kopš valdību vada Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), kuras sabiedrotā ir Lemberga partija, bet kuras premjera amata kandidāts pirms vēlēšanām teorētiski vairākkārt bijis Lembergs.
Šovasar noslēdzies gads, kopš Ventspils bija Lielo pilsētu asociācijas prezidējošā pilsēta. Prezidents bija Lembergs. Asociācijas vadītājs Viktors Valainis uzskaita viņa panākumus:
"Diezgan spraigs gads bija, bija ļoti daudzi jautājumi, kuros mēs ļoti aktīvi iesaistījāmies. Protams, arī prezidents ņēma tajos dalību ar savu kompetenci, ar savu padomu, sākot ar nodokļu reformu, kas bija viens no tādiem lielākajiem jautājumiem. Par Konkurences padomes kompetencē esošiem jautājumiem mēs ļoti daudz diskutējām. Tad atbalsts uzņēmējdarbības veicināšanai reģionos."
Tas, ka Lembergs ir atstādināts no mēra amata pienākumiem, "asociācijas darbu neietekmē", piebilda Valainis.
Fakti rāda, ka aizliegums pildīt mēra pienākumus Lembergu nekādi nav ierobežojis. Tā atzīst «Sabiedrības par atklātību – Delna» direktors Jānis Volberts. Viņaprāt, tas notiek divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, nenormāli ieilgusī tiesvedība, kurā sēdes pārceltas vairāk par 570 reizēm.
"Otra lieta ir tāda, ka nav arī nekāda politiska vēlme šo tiesas lēmumu padarīt pēc būtības strādājošu, jo gan tieslietu ministrs, gan vides aizsardzības un reģionālās attīstības lietu ministrs ir no vienas partijas(..)," vērtēja Volberts.
Viņš uzskata – sabiedrība tādējādi gadiem ilgi saņem signālu, ka nepildīt likumus ir labi. Pašvaldību lietu ministrs Gerhards, jautāts, vai Lemberga lietas gaita ir biedinājums citu vietvaru vadītājiem, teica: "Es domāju, ka jebkurš tik ilgi ejošs kriminālprocess ir biedinājums jebkuram Latvijas pilsonim."
Pirms pieciem gadiem bija vienīgā reize, kad pašvaldību darbu uzraugošā ministrija atzina, ka faktiskais Ventspils domes vadītājs ir Lembergs un ka tādējādi noteiktais drošības līdzeklis tiek pārkāpts. Stingrāku gan viņam nepiemēroja. Tagad tā laika pašvaldību ministrs Edmunds Sprūdžs par Lemberga sāgu runāt negrib. Nerunīgs ir arī pašreizējais apsūdzības uzturētājs Juris Juriss, kurš domā, ka jebkādus prokurora izteikumus Lembergs varētu izmantot savā labā.
