Pirms vēlēšanu diskusijām LTV jautāja visām partijām, “kurus politiskos spēkus jūs uzlūkojat kā sabiedrotos un kurus ne, strādājot vienā valdībā”. Atbildot uz šo jautājumu, deviņi politiskie spēki piebilda, ka neredz iespēju sadarboties ar “Saskaņu”.
Nacionālās apvienības “sarkanā līnija” ir “Saskaņa” un Latvijas Krievu savienība, ar “kurām mēs nepieļaujam nekādu sadarbību. Lai novērstu šo partiju atrašanos Latvijas valdībā, esam gatavi sadarboties ar citām partijām”.
Arī “Jaunā Vienotība” nesaredz nekādas iespējas sadarbībai ar “Saskaņu”, bet “ar citām valstiski domājošām 13. Saeimā ievēlētajām partijām, kuras iestājas par demokrātiskas Latvijas attīstību un eiroatlantiskā kursa nemainību, būs jāsēžas pie viena galda, lai vienotos par konkrētiem nākamās valdības darba uzdevumiem un sasniedzamajiem mērķiem”. Bet LTV diskusijā “Partija fokusā” tās līderis Arvils Ašeradens atzina, ka valde par to nav lēmusi, bet, viņaprāt, nevajadzētu sadarboties ar populistiem.
Jaunā konservatīvā partija (JKP) ir viena no divām partijām, kas nosauca konkrētus sabiedrotos. JKP tie būtu "Vienotību" un "Attīstībai/Par!". Savukārt ar "Saskaņu" un Krievu savienību JKP sadarbība nav iespējama.
Sabiedrotos konkrēti nosauca arī “Attīstībai/Par” - tie būtu Jaunā konservatīvā partija un "Jaunā Vienotība", savukārt kā “bīstamu” partiju apvienība definēja sadarbību ar "Saskaņu" un "KPV LV".
“Progresīvie” gatavi “sadarbībai ar visiem politiskajiem spēkiem, ar kuriem var tikt panākta vienošanās par politiskās programmas punktu īstenošanu, ja šie politiskie spēki ir brīvi no netīras naudas ietekmes, nepiedalās valsts nozagšanā un nav saistīti ar nedraudzīgu ārvalstu ietekmes īstenošanu Latvijā”.
Latvijas Reģionu apvienība (LRA) sola veidot “Latvijas nacionālajās interesēs balstītu valdību”, neveidot valdību ar “Saskaņu” un Latvijas Krievu savienību. “Lēmumu ietekmēs arī citu partiju ievēlētie Saeimas deputāti un viņu nostāja LRA svarīgos jautājumos,” skaidroja apvienība.
Rīcības partija sola sadarboties ar visiem, “ja tie darbosies valsts un tautas labā”.
Latvijas Centriskā partija sadarbotos ar “katru, kurš ir par sadarbību”.
LSDSP/KDS/GKL kā savus sabiedrotos uzlūko “visus tos, kuri ir gatavi veidot Latviju kā nacionālu valsti un aizstāvēt tās nacionālās intereses gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās”, un neredz iespēju strādāt vienā valdības koalīcijā ar "Saskaņu" un Latvijas Krievu savienību.
“No sirds Latvijai” norāda, ka nevar sadarboties ar valsts izzadzējiem un svešu valstu interešu pārstāvjiem.
Bet “KPV LV” norādīja, ka jautājums “kurus politiskos spēkus jūs uzlūkojat kā sabiedrotos un kurus ne, strādājot vienā valdībā?” ir grūti saprotams un “strādāt vienā valdībā var tikai ar sabiedrotajiem”.
"Latviešu nacionālisti" saka “nē” sadarbībai ar “saskaņiešiem, kremlistiem un sodomītiem”. “Par tiem, kurus varētu uzlūkot kā sabiedrotos, lemsim pēc vēlēšanām, jo šobrīd nav zināms, kuras partijas tiks ievēlētas,” norādīja partija.
“Par alternatīvu” kā sabiedrotos redz “tikai tos, kas ir gatavi ievērot Latvijas valsts Satversmi un tās likumus”.
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) gatavi diskutēt par kopīgu darbu ar visiem, izņemot "Saskaņu" un Ždanokas vadīto Krievu savienību.
Bet tik daudzu politisko spēku noraidītā “Saskaņa” savukārt nevelk sarkanās līnijas ne pret vienu citu partiju.
Savukārt Latvijas Krievu savienība sola sadarboties ar jebkuru politisko spēku, kā arī ar pilsonisko sabiedrību savas programmas mērķu sasniegšanai, kā arī citu Latvijas tautai izdevīgo priekšlikumu atbalstam.
