ĪSUMĀ:
- “Dienas Bizness” pirms vēlēšanām divos specizlaidumos intervēja “Saskaņas” un “KPV LV” politiķus.
- Divu specizlaidumu metiens bija 1,6 miljoni eksemplāru.
- Izdevniecība skaidro: Tā bijusi daļa no laikraksta abonēšanas kampaņas.
- KNAB tajā konstatēja slēptu politisko reklāmu, par ko noteica 1400 eiro sodu.
- Taču KNAB lēš arī, ka pārkāpti trešo personu aģitācijas griesti – 6000 eiro.
- “Dienas Bizness” piemēroto sodu ir pārsūdzējis tiesā.
- Bet KNAB arī aplēsis, ka iztērēti kopumā 110 000 eiro.
- KNAB lems par to, ka starpība “Dienas Biznesam” jāiemaksā valsts budžetā.
- To, ka reklāmas varētu būt apmaksājuši politiķi, KNAB nav konstatējis.
- Izdevniecība: Negatīvā tiesas lēmuma gadījumā sodus varēs samaksāt.
Neilgi pirms Saeimas vēlēšanām “Dienas Bizness” izplatīja divus speciālizlaidumus, kuros slavētas partijas “KPV LV” un “Saskaņa”. Izdevniecība gan apgalvo, ka tā bijusi daļa no laikraksta abonēšanas kampaņas.
Kurš būs labākais Latvijas premjers? “Dienas Bizness” pirms iepriekšējām Saeimas vēlēšanām piedāvāja trīs variantus. “Saskaņas” premjera kandidāts Vjačeslavs Dombrovskis, kura uzskatos, kā rakstīts laikrakstā, parādījusies stingra nostāja par Latvijas interešu aizstāvību. Otrs variants – “KPV LV” toreizējais premjera amata kandidāts Aldis Gobzems, “līderis un harismāts, kurš atjaunojis vairāku uzņēmumu darbu un nāk no reālās pasaules”, vai arī toreizējais premjers no Zaļo un Zemnieku savienības Māris Kučinskis, “pēdējo 20 gadu simbols, kurš tikai izpildot citu norādījumus”.
“Dienas Bizness” pirms Saeimas vēlēšanām izdeva divus šādus speciālizlaidumus. Intervijas tajos tikai ar “KPV LV” un “Saskaņas” deputātu kandidātiem, kamēr pārējās partijas pamatīgi nopeltas. Katrs speciālizlaidums izdrukāts 800 000 eksemplāru, tātad kopējā tirāža – 1,6 miljoni.
SIA “Izdevniecība Dienas bizness” valdes loceklis Jānis Maršāns LTV sacīja, ka “tā nebija priekšvēlēšanu aģitācija”.
“Tas bija mums pirms abonēšanas kampaņas izdevums, kurā mēs mēģinājām apkopot mūsu tā brīža populārākos rakstus, vienkārši pārpublicējām viņus, radot lielāku interesi,” skaidroja Maršāns.
Citādi uzskata Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), kas izdevumos konstatējis slēptu politisko reklāmu.
“Saturā ir viennozīmīgi konstatējams, ka ir ievietoti raksti, kas popularizē divas politiskās partijas vai to deputātu kandidātus, un par piecām politiskajām partijām ir izplatīta negatīva rakstura informācija, kas tiek atzīts saskaņā ar priekšvēlēšanu aģitācijas likumu kā netiešais aicinājums balsot “pret”,” norādīja KNAB Politisko organizāciju pārkāpumu izmeklēšanas nodaļas priekšniece Amīlija Raituma.
Birojs “Dienas Biznesam” piemērojis 1400 eiro lielu naudas sodu.
Taču daudz lielākas sekas izdevniecībai draud par tēriņu limitu pārsniegšanu. Lai neļautu jebkuram ar lielu naudu ietekmēt vēlēšanu rezultātus, tā sauktās trešās personas politiskajām reklāmām drīkst tērēt tikai aptuveni 6000 eiro, savukārt pēc KNAB aplēsēm “Dienas Bizness” speciālizlaidumiem tērējis 110 000. Starpība “Dienas Biznesam” būs jāiemaksā valsts budžetā.
“Pārsniegums pēc aprēķiniem ir vairāk nekā 100 tūkstoši eiro. [..] Pagaidām vēl nav pieņemts lēmums par šī limita pārsnieguma atmaksāšanu valsts budžetā. Tas tiks darīts. Noteikti tuvākajā laikā vērtēsim, kurā brīdī to izdarīt,” solīja KNAB pārstāve Raituma.
To, ka reklāmas varētu būt apmaksājuši politiķi, KNAB nav konstatējis.
“Dienas Bizness” biroja piemēroto sodu ir pārsūdzējis tiesā.
“Mums nesakrīt domas par interpretāciju. Viņi uzskata, ka pārkāpums ir bijis, mēs uzskatām, ka nav,” norādīja Maršāns.
Viņš stāstīja, ka negatīva tiesas lēmuma gadījumā sodus izdevniecība varēs nomaksāt, kaut gan finanšu rādītāji “Dienas Biznesam” nav labi. Pērn izdevniecība strādājusi ar aptuveni 270 000 eiro lieliem zaudējumiem, tikpat, cik gadu iepriekš.
Informācija Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā liecina, ka uzņēmumam ir 40 000 eiro liels nodokļu parāds. Maršāns gan apgalvoja, ka šonedēļ tas samaksāts.
