Viens no lielākajiem dienesta klupšanas akmeņiem esot sadarbības trūkums. Tā īsā telefonsarunā stāsta Ilze Znotiņa, kuru ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers uzrunājis Kontroles dienesta vadītājas amatam. Viņa grib atjaunot sadarbību gan starp publisko sektoru – tiesībsargājošajām iestādēm un politikas veidotājiem -, gan privāto.
“Un arī ar privāto sektoru, kurš galu galā ir galvenais informācijas devējs, lai vispār publiskais sektors varētu intensīvi apkarot finanšu noziegumus. Līdz šim tā ir bijusi vislielākā problēma,” norādīja Znotiņa.
Znotiņa uzskata, ka ieceres īstenošana neprasītu lielus finansiālos ieguldījumus, bet krietni uzlabotu Kontroles dienesta darbu.
Otrs uzdevums ir dienesta pamatdarba - ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem analizēšanas - uzlabošana.
Par Kontroles dienesta pārraudzībā esošās nozares problēmām Znotiņa zina jau sen. Pērn viņa vadīja komandu, kuras uzdevums bija Kontroles dienesta uzdevumā novērtēt nacionālos riskus. Jau iepriekš advokāte uzrunāta iesaistīties darbā šajā jomā.
“Tad, kad notika šie februāra notikumi, es sapratu, ka, jā, ir pienācis laikam laiks, kad man tas būtu jādara,” sacīja Znotiņa par ASV Finanšu noziegumu apkarošanas institūciju paziņojumu, ka Latvijas trešā lielākā banka “ABLV Bank” iesaistīta naudas atmazgāšanas shēmās.
Latvijas reputāciju ietekmējušais naudas atmazgāšanas skandāls sašūpoja līdzšinējā Kontroles dienesta vadītāja Viestura Burkāna krēslu, un uz šo amatu rīkots atklāts konkurss. Znotiņa no visiem konkursa dalībniekiem, starp kuriem bija arī Burkāns, atzīta par labāko. Viņa saka - nebūtu godīgi teikt, ka dienests ir strādājis slikti. Šīs iestādes darbs ir atkarīgs arī no ārējiem faktoriem.
“Es domāju, ka tur nav jautājums tikai par līdzšinējo vadītāju, jo es viņu uzskatu par ļoti labu speciālistu. Bet es domāju, ka jautājums ir par to, vai līdz šim ir bijusi politiskā griba tiešām nodefinēt, ka tas ir mums prioritārs jautājums, ka mēs ne tikai vēlamies pelnīt naudu no dažādām finanšu transakcijām, bet mēs vēlamies arī nodrošināt atbilstošu risku uzraudzību. Man liekas, ka līdz šim tas netika darīts,” komentēja Znotiņa.
Sākumā viņa Kalnmeieram devusi jāvārdu, bet maija brīvdienās nolēmusi visu vēl apsvērt. Advokāte saka, vēlas saprast, vai viņas redzējums par steidzīgākajiem darbiem saskan ar to cilvēku redzējumu, kuri viņu ir izvirzījuši: “Galvenokārt mēs runājam par finansējumu un strukturālajām izmaiņām. Un tad, kad mēs būsim precīzi definējuši to, tad arī vārēs šo lēmumu pieņemt.”
Znotiņas izvirzītājs, ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers sacīja, ka saprot kandidātes vēlmi galīgo lēmuma apsvērt rūpīgi. Tā viņa izrāda nevis neizlēmību, kas varētu norādīt arī uz viņas darba stilu turpmāk, bet gan atbildības sajūtu.
Ģenerālprokurors īpaši sasauktajā preses konferencē kandidātes vārdu neminēja. Taču sacīja – viņas piedāvātās nākotnes vīzijas un redzējums bijis vislabākais. Ja tomēr kandidāte no darba atteiksies, rīkos jaunu konkursu.
Znotiņa sacīja, ka šis lēmums nav atkarīgs tikai no viņas: “Tas nav tā, ka es sēžu upes malā un domāju. Tas ir jautājums par to, ka mēs tiekamies un runājam ar tām amatpersonām, kas ir atbildīgas par šo procesu. Un tad, kad mēs būsim vienojušās, tad es arī šo lēmumu varēšu pieņemt, tas nav tikai no manis atkarīgs.”
Tikties viņa plāno ar finanšu sektora attīstības padomi, kuras viens no uzdevumiem ir izvērtēt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskus. Padomi vada premjers Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība), kurš iepriekš izteicies, ka šajā dienestā nepieciešamas būtiskas pārmaiņas.
"Tās bažas gan viņai, gan, es domāju, arī visiem pārējiem, ka ļoti grūti iesaistīties esošā organizācijā, kura strādā savā gaitā," teica Kučinskis.
Cik ilgu laiku vēl valdīs neskaidrība, neviens atbildēt nevarēja. Ģenerālprokurors pieļāva, ka vismaz divas nedēļas varētu paiet. Korporatīvās pārvaldības eksperts Andris Grafs gan vērtēja – neskaidrības periods, kas atvēlēts atbildes sniegšanai, ir netipiski garš.
"Protams, tas konteksts ir diezgan sāpīgs, jo visi zina, kāda situācija šobrīd ir un kādas nedienas ir finanšu sektorā. Ja persona tiešām vēlas kandidēt un uzņemties šo atbildību un ja visa šī informācija ir zināma par to, kādi būs šie pienākumi, kāds būs atalgojums, no A–Z šī informācija ir pieejama, tad, protams, divām nedēļām nebūtu jābūt tam laikam, kad pieņemt šo lēmumu," vērtēja Grafs.
Viesturs Burkāns, kurš Kontroles dienestu vada 20 gadus, telefonsarunā sacīja, ka plāno nostrādāt līdz termiņa beigām un par Kalnmeiera lēmumu uzzinājis gluži tāpat kā mediji. Par savu nākotni viņš vēl neesot domājis: “Neesmu plānojis vēl tik tālu. Pastāv vairāki varianti, rīcības varianti.” Burkāna pilnvaru termiņš Kontroles dienesta vadītāja amatā beidzas 31.maijā.
KONTEKSTS:
Pirmo reizi 20 gadu laikā uz Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta vadītāja amata vietu tika izsludināts konkurss. No Valsts kancelejas organizētā konkursa komisijas ģenerālprokurors, kurš saskaņā ar likumu ieceļ un atbrīvo šī dienesta priekšnieku, saņēma atzinumu par četriem no deviņiem kandidātiem.
Viņš norādīja, ka netiksies ar visiem ieteiktajiem pretendentiem, bet gan ar redzamākajiem līderiem, kuri uz citu fona izcēlušies pārliecinoši. LTV ziņoja, ka konkursā ir divi galvenie favorīti: līdz šim 20 gadus dienestu vadījušais Viesturs Burkāns un zvērināta advokāte, Ārvalstu investoru padomes Latvijā pārstāve Ilze Znotiņa.
Īpaša uzmanība banku sektoram un naudas atmazgāšanas apkarošanai pievērsta pēc tam, kad februāra vidū ASV paziņoja par "ABLV Bank" iespējamu iesaisti naudas legalizēšanas shēmās. Pēc divām nedēļām bankas ārkārtas akcionāru pilnsapulce pieņēma lēmumu par pašlikvidāciju.
