Dome pie skolēniem uzsauktām maltītēm atgriezties neplāno, bet uz rudeni draud ar vēl lielākām izmaksām.
Dienā, kad Rucavas pamatskolā viesojas Latvijas Radio, pusdienās tika pasniegta kartupeļu biezputra, gulašs un biešu salāti – skolas darbinieki gan atzina, ka par 90 centiem šādu porciju pagatavot nevar, tāpēc noteiktā summa tikusi mazliet pārsniegta.
Rucavas pamatskolas nepilnam simtam skolēnu pusdienas un launags top pašu virtuvē. Vienas maltītes izmaksas – 90 centu – aprēķinātas sen pirms pašlaik vērojamā cenu kāpuma. Ēdnīcas vadītāja un skolas direktore Liena Trumpika skaidroja, ka ar tādām izmaksām pašlaik tiek galā tikai tāpēc, ka katru dienu skolēniem nepiedāvā pārāk plašu ēdienkarti. Proti – ir vai nu zupa, vai kārtīgs siltais ēdiens.
Cenas izejvielām gan ceļas, bet produktu piegādātāji vēl turas iepriekš noslēgtajos līgumu ciparos.
Tas gan nenozīmējot kvalitātes krišanos, tomēr augļus un dārzeņus ēdienkartē pietiekamā daudzumā skola atļauties nevarot. Tomēr pusdienas tiek piedāvātas, un katrs var pats izvēlēties porcijas lielumu.
Rucavas pamatskolēni īpaši naski uz launagu kļuva pēc tam, kad vēl iepriekšējā novada dome lēma pilnībā segt maltīšu izmaksas visiem skolēniem.
Jaunā Dienvidkurzemes novada pašvaldība pirms pāris mēnešiem izšķīrās, ka bērnudārznieku vecākiem un skolēniem no septītās klases par ēšanu turpmāk jāmaksā pašiem.
Rucavas skolas direktore Trumpika skaidroja, ka viņas skolā tas skar 18 skolēnus.
“Bet viena daļa var no sociālā fonda saņemt atbalstu, jo ir daudzbērnu ģimenes, ir ģimenes, kas ir maznodrošinātās, kur vienkārši vecākiem pašiem ir jābūt aktīviem un jāiet uz pašvaldību uzrakstīt iesniegumu, un var saņemt atlaides – 50 procenti vai vairāk, atkarībā no tā, kādā statusā tu esi. Visi vecāki nav to nokārtojuši. Ir bērni, kuri varētu ēst brīvpusdienas, bet viņi neēd,” pastāstīja Trumpika.
Atlaides varētu pienākties kādai trešajai daļai skolēnu, bet pārējiem nu jārēķinās ar aptuveni 20 eiro papildu tēriņiem. Direktore arī draud, ka
dārdzības dēļ no nākamā gada līdzšinējo 90 centu vietā viena ēdienreize maksās gandrīz pusotru eiro.
“Viens vispār neēd, jo viņš vispār neēd skolas pusdienas, bet pārējie – ir, kas neēd, jo nav nokārtojuši vai pats bērns negrib. Ir ģimenes, kam ir grūtāk arī ar launaga maksāšanu. Dzīve uz laukiem ir savādāka nekā pilsētā. Un, ja jūs ieietu klasē un paprasītu, cik skolēni bijuši ārzemēs, tad varbūt pa visu skolu paceltos trīs rokas, varbūt četras, ne vairāk. Es negribu noniecināt un teikt, ka esam galīgi nabagi, bet, protams, ka ir labāk, ja tev ģimenē paliek kaut kāds eiro vairāk un tev nevajag maksāt,” teica Liena Trumpika.
Tomēr domes izvēli atteikties no pusdienu uzsaukšanas rucavnieki ir pieņēmuši. Kareivīgi arvien ir daži cilvēki Pāvilostā, kas domei uzrakstīja vēstuli, taču nav saņēmuši jēdzīgu skaidrojumu. Domes Izglītības komitejas priekšsēdis Andrejs Radzevičs no Latvijas Reģionu apvienības atgaiņājās, ka dome vēl visu ko rēķina, tāpēc pāvilostniekiem pēc būtības neko atbildēt vēl nevarot.
Taču pašvaldības attieksme ir bravūrīga – pirms vēlēšanām brīvpusdienas solījusi tikai “Jaunā Vienotība”, visus labumus saglabāt nevarēja, maltīšu pilnīgai dotācijai būtu vajadzīgs viens miljons eiro, taču tādas naudas domei neesot.
“Piekrītu, ka nav labi, ka noteiktos termiņos nesniedz atbildes, bet vairāk izskatās, ka neapmierina tas, kas tiek sniegts,” teica Radzevičs.
Viņš arī uzskata, ka vēstules autori vēlas, lai brīvpusdienas nosaka pēc tiem pašiem noteikumiem, kādi iepriekš bija Pāvilostas novadā.
Domē uzsver, ka no jaunā mācību gada vienas ēdienreizes izmaksas būtiski kāps, un pašvaldība pašlaik meklējot iespējas, kā šo starpību segt no budžeta.
Iedzīvotāji palīdzību meklējuši arī pašvaldību darbu uzraugošajā ministrijā, tomēr tur norāda, ka pusdienu uzsaukšana ir brīvprātīga funkcija, ko domes var veikt pēc saviem ieskatiem. Tomēr jaunajiem novadiem sarunāšanās ar to cilvēkiem klibojot arī atbildēs uz iesniegumiem, atzīst ministrijas Pašvaldību departamenta direktors Viesturs Razumovskis.
“Bieži vien atbildes ir tādas, ka “kādam noklīda”, “kādam uzdevums pazuda”, “kāds aizgāja atvaļinājumā” un tamlīdzīgi. Tāpēc jautājums nav viennozīmīgs, tehniski nav iespējams pārliecināties, kāpēc pašvaldība šādi ir rīkojusies, nereaģējot uz iesniegumu,” norādīja Razumovskis.
Iesniegumos skartie jautājumi neesot triviāli un skarot iedzīvotāju intereses, un šāda patvaļa neesot labai pārvaldībai raksturīga, uzsvēra Razumovskis.
Ministrija gan iejaukties domju un iedzīvotāju saziņas lietās nedrīkstot, tāpēc, ja cilvēkus domes komunikācija neapmierina, vienīgā izeja ir tiesa, kā arī nākamās pašvaldību vēlēšanas.
