Senāts lēmumā norāda uz vairākiem aspektiem, kurus apelācijas instances tiesa nav izvērtējusi.
Kā norāda Augstākā tiesa, apgabaltiesa no jauna sniegusi noziedzīgo nodarījumu aprakstus, kā arī aptuveni četras reizes palielinājusi izkrāptās summas apmēru līdz 5,7 miljoniem eiro. Tomēr apgabaltiesa šādus secinājumus neesot pamatojusi ar pierādījumiem. Neesot arī izklāstīti motīvi, kāpēc citi pierādījumi noraidīti.
Vēl Senāts konstatēja, ka Rīgas apgabaltiesa nav ņēmusi vērā Kriminālprocesa likuma grozījumus, un līdz ar to nav ievērojusi Eiropas Cilvēktiesību tiesas un Satversmes tiesas nolēmumus.
Apgabaltiesai atkal būs jāskata krimināllieta par Andreja Ēķa, Jurģa Liepnieka, Guntara Spundes, Jāņa Lozes, Ulda Kokina, Harija Krongorna, Jāņa Svārpstona, Jāņa Zipa un Andreja Zabecka iesaisti „digitālgeitas” shēmā.
Tiesa arī atcēla lēmumu par LVRTC valdes priekšsēdētāja Māra Paudera atbrīvošanu no kriminālatbildības, jo tiesa atzina, ka viņš saslimis ar psihiskiem traucējumiem pēc noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.
Tiesa atcēla lēmumu par galīgo sodu Liepniekam, Spundem, Lozem, Kokinam, Svārpstonam, Zipam.
Tāpat atcelts lēmums daļā par noziedzīgi iegūtas mantas – finanšu līdzekļu 3 318 829,87 ASV dolāru konfiscēšanu un par procesuālo izdevumu piedziņu.
Lietu atceltajās daļās nosūtīs jaunai izskatīšanai Rīgas apgabaltiesā.
Pārējā daļā par attaisnojošajiem spriedumiem apelācijas instances tiesas spriedumu atstāja negrozītu. Augstākā tiesa nemainīja daļu, ar kuru attaisnoti bijušie “Latvijas Valsts radio un televīzijas centra” (LVRTC) valsts pilnvarnieki Ojārs Rubenis, Didzis Jonovs, Andrians Ļublins (tagad Boldans), kā arī bijušais “Digitālā Latvijas radio un televīzijas centra” (DLRTC) konsultants Valdis Purvinskis, kuriem pirmās instances tiesa noteica 50 minimālās mēnešalgu lielu naudas sodu.
Augstākās tiesas lēmums nav pārsūdzams.
“No vienas puses ir ļoti patīkami tādas ziņas saņemt. No citas puses, kā saka angļi – novēlots taisnīgums nav nekāds taisnīgums. [..] Un šis Augstākās tiesas lēmums nozīmē to, ka līdz galīgam noregulējumam vēl paies, nezinu, divi trīs gadi kā minimums,” spriedumu komentēja Liepnieks.
Savukārt Ēķis sacīja, ka viņam ir “tāda sajūta, ka mūsu tieslietu sistēma domā, ka cilvēki Latvijā ir nemirstīgi. Ja tu jūties nevainīgs un tev tik un tā ir jāiet [uz tiesu], tas jau faktiski ir soda mērs. Bet, ko darīt, jādara”.
Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Monvīds Zelčs Augstākās tiesas lēmumu komentēt atteicās un norādīja, ka ar spriedumu vēl jāiepazīstas.
“Nevaru neko īsti komentēt, jo lēmumu tikai šodien saņēmu un neesmu iepazinies ar Senāta argumentiem. Bet izskatās, ka apelācijas spriedums ir atcelts būtiskā lietas daļā, kas skar visus apsūdzētos, un atceltajā daļā lieta nodota jaunai izskatīšanai Rīgas apgabaltiesā,” piebilda prokurors.
Prokuratūras pārstāve Una Rēķe norādīja, ka “tiesa pirmajā instancē krimināllietu šķetināja septiņus gadus. Savukārt ar apelācijas instances pilno spriedumu varējām iepazīties vien pērn”.
Iepriekšēji tiesas lēmumi
Rīgas apgabaltiesa tā dēvētajā digitālās televīzijas krimināllietā pirmajā instancē 2015. gadā septiņiem cilvēkiem piesprieda cietumsodus, sešiem tikai naudas sodus, bet piecus attaisnoja. Rīgas apgabaltiesā lieta sākotnēji tika skatīta septiņus gadus, savukārt izmeklēšana tajā tika uzsākta jau pirms 12 gadiem.
Bijušajam televīzijas LNT valdes priekšsēdētājam Andrejam Ēķim Rīgas apgabaltiesa tiesa pirmajā instancē piespriedusi naudas sodu 120 minimālo algu apmērā, bet polittehnologam Jurģim Liepniekam – 200 minimālo algu apjomā jeb 72 tūkstoši eiro.
“Digitālā Latvijas radio un televīzijas centra” (DLRTC) ģenerāldirektors Guntars Spunde, kas tika apsūdzēts par mēģinājumu personu grupā veikt krāpšanu lielā apjomā un par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, tiesas ieskatā bija sodāms ar viena gada cietumsodu un 28,8 tūkstošiem eiro lielu naudas sodu.
Bet advokātam Jānim Lozem tiesa bija noteikusi divu gadu cietumsodu un 100 minimālo algu naudas sodu, uzņēmējam Uldim Kokinam – divu gadu cietumsodu un naudas sodu 18 tūkstoš eiro.
Ekspremjeram Andrim Šķēlem piederošās firmas „Uzņēmumu vadība un konsultācijas” darbiniekam Harijam Krongornam bija noteikts trīs gadu cietumsods, ieskaitot cietumā jau pavadītos trīs mēnešus.
Bijušajiem "Kempmayer" valdes locekļiem Jānim Svārpstonam un Jānim Zipam arī bija noteikta brīvības atņemšana – attiecīgi uz trīs un diviem gadiem, kā arī naudas sods 25,2 tūkstoši eiro katram. Vēl vienam valdes loceklim Andrejam Zabeckim bija piespriesti trīs gadi cietumsoda.
Bet 2018. gada vasarā Rīgas apgabaltiesa apelācijas instance attaisnoja vēl četrus apsūdzētos, bet vairākiem notiesātajiem mīkstināja sodus.
«Digitālgeitas» pirmssākumi
2000.gadā Latvijā tika uzsākts vairākus desmitus miljonus latu vērts digitālās televīzijas projekts, ko bija paredzēt pilnībā ieviest līdz 2006.gadam. Valsts akciju sabiedrība “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” (LVRTC) šim nolūkam izveidoja meitas uzņēmumu “Digitālais Latvijas radio un televīzijas centrs” (DLRTC). Tas savukārt noslēdza vairāk nekā 30 miljonus latu vērtu līgumu ar Lielbritānijas uzņēmumu “Kempmayer Media Limited” un tā meitas uzņēmumu “Kempmayer Media Latvia” par digitālās televīzijas ieviešanu Latvijā.
Līguma ietvaros DLRTC no „Kempmayer” iepirka digitālās televīzijas apraides iekārtas un dekoderus, ko savukārt firma bija iepirkusi no citiem piegādātājiem. Lai gan iesaistītās amatpersonas apgalvoja, ka „Kempmayer” realizējuši līdzīgus projektus Īrijā, Vācijā un Singapūrā, vēlāk noskaidrojies – uzņēmumam nav pieredzes šādu projektu ieviešanā un pēdējo gadu tas vispār nebija veicis saimniecisko darbību. Tā bija pastkastītes firma, aiz kuras slēpās nezināmi īpašnieki.
Tika izvirzītas versijas, ka patiesībā aiz šī ārzonas uzņēmuma slēpjas vietējie uzņēmēji, tostarp politiķis Andris Šķēle un LNT vadītājs Andrejs Ēķis. Turklāt vairāki būtiski lēmumi saistībā ar digitālās televīzijas ieviešanu – DLRTC izveidošana, LMT kapitāldaļu nodošana DLRTC, līguma slēgšana ar „Kempmayer” – bija pieņemti bez valdības ziņas.
2003.gadā izmeklēšanu par projektu uzsāka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). 2006.gadā kādreizējais premjera padomnieks Jurģis Liepnieks publiski apstiprināja Šķēles saistību ar digitālās televīzijas projektu.
Tāpat 2006.gadā Stokholmas Starptautiskās tirdzniecības palātas šķīrējtiesa atzina ar "Kempmayer " noslēgto līgumu par spēkā neesošu, un piesprieda "Kempmayer" atmaksāt 3,8 miljonus latu, kas tika samaksāti, pamatojoties uz līgumu par digitālās televīzijas ieviešanu.
Latvijā tiesā lieta nonākusi 2007.gadā, un sākotnēji kopumā tajā apsūdzēti 20 cilvēki.
Tiesāšanās laikā viens no apsūdzētajiem - bijušais Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes priekšsēdētājs Māris Pauders - psihiski saslima. Tāpēc prokurors viņu lūdza atzīt par vainīgu, bet nepiemērot sodu. Savukārt cita apsūdzētā - kādreizējā LVRTC pilnvarniece Ināra Rudaka - nomira.
Neviens no apsūdzētajiem savu vainu gan neatzīst, ko visi šonedēļ arī uzsvēra savā pēdējā vārdā.
