Lietā ir attaisnoti bijušie “Latvijas Valsts radio un televīzijas centra” (LVRTC) valsts pilnvarnieki Ojārs Rubenis, Didzis Jonovs, Andrians Ļublins (tagad Boldans), kā arī bijušais “Digitālā Latvijas radio un televīzijas centra” (DLRTC) konsultants Valdis Purvinskis, kuriem pirmās instances tiesa noteica 50 minimālās mēnešalgu lielu naudas sodu.
“Tur konstatēts viens atbildību ietekmējošs apstāklis apsūdzētajiem, kurš bija jāņem vērā, tādēļ sods bija jāsamazina,” skaidroja apgabaltiesas tiesnese Irēna Logina.
Lietā attaisnoja iepriekš ar 18 tūkstošu eiro sodu notiesāto bijušo Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valsts pilnvarnieku un nu jau arī bijušo Nacionālā teātra direktoru Ojāru Rubeni. Attaisnoti tika arī bijušie radio un televīzijas centra valsts pilnvarnieki Didzis Jonovs un Adrians Boldans un biznesa konsultants Valdis Purvinskis. Arī viņiem pirmā instance katram piesprieda 18 000 eiro naudassodu.
“Krāpšana viņiem tika inkrimēta, un par krāpšanu viņi arī tika atzīti [vainīgi]. Bet mēs citādāk vērtējām pierādījumus, un faktiski tas ir vienīgais apstāklis – izkrāptā naudas summa. Apelācijas instancē konstatēja, ka ir cita summa,” skaidroja tiesnese.
Polittehnologam Jurģim Liepniekam apgabaltiesa piesprieda vairāk nekā 67 tūkstošu eiro lielu naudas sodu. “Protams, neatzīstam ne vainu, ne pierādījumus, ne jebko. Šobrīd mēs iesim arī uz Eiropas Cilvēktiesību tiesu. Protams, mēs šādi neatstāsim,” sacīja Liepnieks.
Savukārt bijušajam telekompānijas "LNT" direktoram Andrejam Ēķim apelācijas instances tiesa piemēroja gandrīz 41 tūkstoti eiro lielu naudas sodu. “Te nav iemesla priecāties. Abi mani klienti – Andrejs Ēķis un Andrejs Zabeckis – nav vainīgi, un mēs turpināsim cīnīties par to, lai beidzot būtu tiesisks nolēmums šajā lietā. Un noteikti pārsūdzēsim šo nolēmumu kasācijas kārtībā. Diemžēl jāatzīst, ka Latvijā tiesas spriešana joprojām nenotiek saskaņā ar likumu un joprojām tiesas spriešanu nosaka atsevišķi propagandas kanāli un partija “Vienotība”,” komentēja advokāts Dmitrijs Skačkovs.
Reālu ieslodzījumu apgabaltiesas tiesneši piesprieda vairākiem apsūdzētajiem. Piemēram, kādreizējam "Digitālā Latvijas radio un televīzijas centra" ģenerāldirektoram Guntaram Spundem noteikts deviņu mēnešu cietumsods un naudas sods 26 tūkstošu eiro apmērā. Savukārt juristam Jānim Lozem cietumā būs jāpavada viens gads un deviņi mēneši un jāatvadās no 33,5 tūkstošiem eiro. Bijušais "Kempmayer" valdes loceklis Andrejs Zabeckis cietumā pavadīs teju trīs gadus, valdes loceklis Jānis Zips – nepilnus divus gadus un meklēs teju 23 tūkstošus eiro, savukārt valdes loceklim Jānim Svārpstonam tiesa piesprieda divus gadus un deviņus mēnešus cietumā un gandrīz 23 tūkstošu eiro sodu.
Arī ekspremjeram Andrim Šķēlem piederošās firmas „Uzņēmumu vadība un konsultācijas” darbiniekam Harijam Krongornam mīkstināts sods: trīs gadu cietumsoda vietā noteikts divu gadu un deviņu mēnešu ieslodzījums un 33 tūkstošu eiro naudas sods.
Prokurors Monvīds Zelčs vēl vērtēs, vai ar spriedumu iesniegt kasācijas sūdzību Augstākajā tiesā:
“Tiesas nolēmums ir atšķirīgs, taču ne tik būtiski. Domāju – apsūdzības galvenās pozīcijas ir izturējušas apelācijas instances pārbaudi.
Proti, tiesa ir konstatējusi un atzinusi, ka bijusi krāpšana un nauda, kas ir atlikums no krāpšanas, atzīta par konfiscējamu valsts labā, nevis atdodama krāpniekiem.”
Jau iepriekš tiesa attaisnoja bijušo "Kempmayer" valdes locekli Juri Ulmani, uzņēmuma "Interbaltija AG" padomes priekšsēdētāju Gintu Bandēnu, advokātu Mārtiņu Kvēpu, kā arī divus bijušos DLRTC valdes locekļus Jāni Plūmi un Alfrēdu Janevicu. Savukārt LVRTC valdes priekšsēdētājs Māris Pauders bija atbrīvots no kriminālatbildības, jo tiesa atzina, ka viņš saslimis ar psihiskiem traucējumiem pēc noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.
KONTEKSTS:
“Digitālgeitas” iztiesāšana ilgst jau vairāk nekā desmit gadu, un sākotnēji kopumā tajā apsūdzēti 20 cilvēki.
Digitālās televīzijas krimināllieta saistīta ar "Digitālā Latvijas radio un televīzijas centra" un kompānijas "Kempmayer" vienošanos vairākos posmos ieviest digitālo televīziju un Latvijā nogādāt dažādu specifisku aparatūru digitālajai apraidei. Projekta kopējās izmaksas iepriekš lēstas daudzos desmitos miljonu latu, par kuru izkrāpšanu uz apsūdzēto sola sākotnēji nācās sēsties 20 cilvēkiem.
Iepriekš “digitālgeitā” kā patiesais labuma guvējs minēts arī bijušais politiķis Andris Šķēle, bet viņa loma krimināllietā bija tikai kā lieciniekam
