Viņa akcentēja, ka Latvijā ir tik daudz labu lietu, ka tās visas ir grūti uzskaitīt. Tostarp ir Latvijas brīvība, ko Dievs "vienkārši ielika mums rokās", teica Lasmane-Doroņina.
Viņa atzina, ka ik dienu piemin Latvijas brīvības upurus - tos cilvēkus, kas spiestā kārtā nonāca Sibīrijā vai kurus Padomju Savienības gados ielika cietumā.
Lasmane-Doroņina sprieda, ka mūsdienās slikti jūtas tie Latvijas iedzīvotāji, kas "neprot skaitīt" svētības. Viņasprāt, slikti nevar būt cilvēkam, kurš rīta gaismā redz un dzird putnus. Protams, ir cilvēki, kuriem šķiet, ka dzīve Latvijā varētu būt labāka. "Taču slikti mums nav. (..) Latvijai nekad nav tik labi gājis kā tagad," uzskata disidente.
Atceroties savas bērnības gadus, sirmgalve atzina, ka tajos laikos nebija tādu pabalstu kā mūsdienās. Arī bērni strādāja lauku darbos, kaimiņi viens otram palīdzēja, piemēram, siena un kartupeļu vākšanas talkās, un darbs bija svētība.
"Man palicis atmiņā viens vienīgs prieks no tiem darbiem, kaut arī no siena vākšanas bija noskrāpētas rokas, kas vakaros sūrkstēja," sacīja Lasmane-Doroņina.
Pēc sirmgalves teiktā, viņas bērnības gados "nebija nekādas raudāšanas par pārmērīgiem darbiem, par izmantošanu". Tanī laikā neviens nedomāja par piketiem vai apspiestību.
Jautāta, vai uztrauc oktobra sākumā gaidāmo Saeimas vēlēšanu iznākums, Lasmane-Doroņina atzina, ka tas viņu nesatrauc. Vienlaikus viņa uzsvēra to, ka pie varas esošajiem un sabiedrībai ir svarīgi mīlēt, cienīt, kā arī būt patiesiem citam pret citu.
KONTEKSTS:
Lasmane-Doroņina ir viena no 320 kandidātēm uz Miera prēmiju. Sagaidāms, ka Nobela Miera prēmijas ieguvējs tiks paziņots 5.oktobrī.
Pieteikumā prēmijas komitejai par Lasmanes-Doroņinas izvirzīšanu kā kandidāti norādīts, ka Eiropa un pasaule kopumā vēlu sāka apzināt komunisma terora un genocīda apmērus, tūkstošiem dzīvju, ko šī vara salauza un iznīcināja. "Latviešu disidentes un sirdsapziņas cietumnieces Lidijas Lasmanes-Doroņinas dzīves stāsts ir spilgta un dzīva liecība šai vēstures patiesībai," teikts rakstnieces Noras Ikstenas sagatavotajā pieteikumā. Tajā pieminētas Lasmanes-Doroņinas apcietināšanas, tajā skaitā 1946.gadā un 1970.gadā, kas notika par gulaga biedru pierakstītajām liecībām un atmiņām.
Aģentūras LETA arhīva informācija liecina, ka no 1946.-1954.gada Lasmani-Doroņinu padomju režīms sodīja par nacionālo partizānu atbalstīšanu. No 1970.gada līdz 1972.gada viņa tika sodīta par padomju varas kritizējošas un reliģiskas literatūras izplatīšanu un no 1983.gada līdz 1987.gadam sodīta par pretpadomju aģitāciju un propagandu.
Lasmanei-Doroņinai piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis, taču viņa no tā attiekusies, jo ordeņa kavalieru vidū esot čekisti.
