Latviešu disidente Lidija Lasmane-Doroņina šogad ir pieteikta Nobela Miera prēmijai, pavēstīja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne (Nacionālā apvienība).
Kandidāti Nobela prēmijai pieteikusi pati Laizāne, bet pieteikumu Nobela Miera prēmijas komitejai sagatavoja rakstniece Nora Ikstena.
Laizāne no Nobela Miera prēmijas pārstāvjiem saņēmusi informāciju, ka Lasmane-Doroņina ir viena no 320 kandidātēm uz Miera prēmiju.
Sagaidāms, ka Nobela Miera prēmijas ieguvējs tiks paziņots 5.oktobrī.
Pieteikumā prēmijas komitejai par Lasmanes-Doroņinas izvirzīšanu kā kandidāti norādīts, ka Eiropa un pasaule kopumā vēlu sāka apzināt komunisma terora un genocīda apmērus, tūkstošiem dzīvju, ko šī vara salauza un iznīcināja.
"Latviešu disidentes un sirdsapziņas cietumnieces Lidijas Lasmanes-Doroņinas dzīves stāsts ir spilgta un dzīva liecība šai vēstures patiesībai," teikts Ikstenas sagatavotajā pieteikumā. Tajā pieminētas Lasmanes-Doroņinas apcietināšanas, tajā skaitā 1946.gadā un 1970.gadā, kas notika par gulaga biedru pierakstītajām liecībām un atmiņām.
Pieteikumā citēta arī pati Lasmane-Doroņina. "Biju uzaugusi ar savu valsti, tās garu. Es nevarēju pieņemt okupāciju, kas bija pretēji visai manai būtībai. Tai lielajai varai nebija nekādu tiesību mūs iekarot," savā atmiņā norādīja pati disidente.
Aģentūras LETA arhīva informācija liecina, ka no 1946.-1954.gada Lasmani-Doroņinu padomju režīms sodīja par nacionālo partizānu atbalstīšanu. No 1970.gada līdz 1972.gada viņa tika sodīta par padomju varas kritizējošas un reliģiskas literatūras izplatīšanu un no 1983.gada līdz 1987.gadam sodīta par pretpadomju aģitāciju un propagandu.
Lasmanei-Doroņinai piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis, taču viņa no tā attiekusies, jo ordeņa kavalieru vidū esot čekisti.
