Jānis Geste: Esiet sveicināti Latvijas televīzijas skatītāji! Gatavojoties 13. Saeimas vēlēšanām mēs tiešraidē Latvijas Televīzijā un arī internetā turpinām iepazīstināt ar tām partijām un partiju apvienībām, kas vēlas iekļūt nākamajā Saeimā. Kā zināms, kopumā tādas ir 16, un šovakar izvaicāsim divu kandidātu sarakstu pirmos numurus vēlēšanu apgabalos.
Guntis Bojārs: Jā, labvakar, skatītāji! Un pirmajā raidījuma daļā būs apgabala līderi no KPV LV, savukārt otrajā daļā, kas būs aptuveni pēc stundas, no “Latvijas Krievu savienības”.
Jānis Geste: Iepazīsimies ar šā vakara raidījuma dalībniekiem – Roberts Spručs kandidē Latgalē, Linda Liepiņa kandidē Vidzemē, Kaspars Ģirģens kandidē Zemgalē, Artuss Kaimiņš kandidē Rīgā un Atis Zakatistovs kandidē Kurzemē. Un ar kandidātiem šovakar runāsim gan par to, kāda ir bijusi viņa līdzšinējā darbība, gan solījumiem šajās Saeimas vēlēšanās.
Guntis Bojārs: Jā, un arī šovakar skatītāju balsojums pirmajā raidījuma daļā. Proti, vai balsosiet par KPV LV? Atbilžu varianti trīs – “jā, noteikti”, otrs atbilžu variants “noteikti nē”, un trešais – “vēl domāšu”.
Jānis Geste: Jā, un kā allaž, mēs raidījumā sarunu iesākam par nākotni, par situāciju, kas tad varētu būt gaidāma pēc 13. Saeimas vēlēšanām jau sākot ar 7. oktobri. Tas, protams, ir jautājums par sadarbību nākamajā parlamentā. Un, Spruča kungs, sākšu ar jums, vaicājot – par sadarbībām runājot, šis te galvenais jautājums, kas joprojām ir daudz runāts, ļoti daudzās situācijās vaicāts jūsu partijas pārstāvjiem, proti, sadarbība ar partiju “Saskaņa”. Vai sadarbosieties vai nē? Ļausim atbildēt Spruča kungam.
Artuss Kaimiņš: Gestes kungs, nē! Jums pašiem kauns nav taisīt tādus tendenciozus sižetus uz pieņēmumu pamata? Jūs šobrīd taisāt 10 minūtes par manis pārstāvēto partiju..
Jānis Geste: Mēs par sižetā minētajiem faktiem ar jums vēl runāsim raidījuma gaitā.
Artuss Kaimiņš: Šie fakti – jūs esat viņus pievilkuši aiz ausīm, jūs tagad stāstāt visai Latvijai paši kaut kādas lietas, ko esiet salikuši. Neviena pozitīva ziņa. Un tagad jūs stāstāt to, ka apriori taisnīgi.
Jānis Geste: Kaimiņa kungs, ļausiet Spruča kungam atbildēt uz jautājumu?
Guntis Bojārs: Kaimiņa kungs, atsauce uz šo sižetu būs visā raidījumā, mēs par to parunāsim.
Artuss Kaimiņš: Parunāsim.
Jānis Geste: Atgriežoties pie “Saskaņas”, kāds ir jūsu viedoklis – vai nākamajā valdībā KPV LV varētu sadarboties ar “Saskaņu”?
Roberts Spručs: Mans un manu partijas biedru viedoklis ir tāds, ka mēs noteikti būsim nākamajā valdībā, bet sadarbības jautājumi ir ar tiem citiem deputātiem, kuri piekritīs mūsu programmas realizēšanai vai kuri runās par tiem jautājumiem, kas tiešām ir aktuāli sabiedrībai.
Jānis Geste: Tas neizslēdz “Saskaņu” arī?
Artuss Kaimiņš: Robert, vienalga, ko tu teiksi, viss būs slikti. Tu saproti, uzstādījums ir tāds, ka viss ir slikti.
Guntis Bojārs: Kaimiņa kungs, atbildam uz jautājumiem.
Atis Zakatistovs: Manuprāt, Latvija ir ieslīgusi tādā ļoti nolemtībā, runājot tikai par sarkanajām līnijām. 28 gadus mēs esam runājuši par sarkanajām līnijām, un tas ir bijis tā, kā aizsegs tam, lai cilvēki nerunātu par izglītību, nerunātu par veselību, nerunātu par valsts pārvaldi.
Jānis Geste: Nu lūk, par izglītību un valsts pārvaldi mēs runāsim vēl pēc brīža..
Atis Zakatistovs: Mūsu partijas nostāja ir tāda, ka ir svarīgāki šie būtiskie jautājumi.
Jānis Geste: Ir būtisks jautājums arī par to, kas ir potenciālie sadarbības partneri konkrētajam spēkam nākamajā valdībā. Jautājums šobrīd ir par “Saskaņu”. Vai jūs redzat iespēju sadarboties?
Atis Zakatistovs: Bet jūs redziet, ka jūs atgriežaties pie 28 gadus vecas politikas.
Guntis Bojārs: Izdarām vienkārši. Tas ir vienkārši jautājums, tūlīt runājam par programmu, jūs pasakāt – jā, nē – skaidrību!
Artuss Kaimiņš: Bojāra kungs, sāksim ar programmu, nevis ar tendencioziem sižetiem un tendencioziem jautājumiem, kuros ir iekodēta jau atbilde.
Atis Zakatistovs: Jūs gribat sadarboties, sāksim ar programmu.
Guntis Bojārs: Klau, mēs te esam saimnieki. Mēs gribam noskaidrot..
Artuss Kaimiņš: Nē! Kam pieder Latvijas Televīzija? Nodokļu maksātājiem, nevis Bojāram vai Gestem!
Jānis Geste: Turklāt – ļoti daudzi no šiem nodokļu maksātājiem grib zināt, kādas ir jūsu sadarbības prioritātes nākamajā Saeimā.
Linda Liepiņa: Latvijas pamatdokuments ir Satversme. Un Satversmē ļoti skaidri rakstīts par legālu formātu, kāds iespējams sadarbībai ar visiem deputātiem, kas pārstāv nevis vienas kaut kādas konkrētas partijas intereses, bet pārstāv Latvijas iedzīvotāju intereses, Latvijas pilsoņu intereses. Un tas mūsu piedāvājums ir arī atgriezties pie šāda formāta un pilnībā nomainīt domāšanu, kādā veidā tiek pieņemti lēmumi Saeimā. Un tas formāts nav šī te Koalīcijas padome, kas ir antikonstitucionāla. Viņa visu laiku ir darbojusies. Un man ir jāsaka, ka, par nožēlu, arī žurnālisti ir bijuši vieni no tiem, kas šo antikonstitucionālo veidojumu ir pataisījuši par legālu. Jo jūs akceptējat, ka ir tāda koalīcijas padome.
Jānis Geste: Šī šobrīd ir vieta, kur tiek pieņemti lēmumi, par to mēs arī jums vaicāsim pēc brīža
Linda Liepiņa: Jums pietiek ar to, ka iznāk ārā Kučinskis un pasaka – Koalīcijas padome tā lēma – un basta! Kāda Koalīcijas padome?
Atis Zakatistovs: Nebūs koalīcijas! Atsevišķi jautājumi tiks risināti Saeimā pēc diskusijām un sadarbībā ar dažādām partijām.
Jānis Geste: Bet vai valdībā varētu būt ministri no “Saskaņas”?
Linda Liepiņa: Valdībā varētu būt ministri, kas vispār nevienu partiju nepārstāv.
Guntis Bojārs: Bet, ja jums vajadzēs šīm idejām atbalstu, arī Koalīcijas padomes likvidēšanai, “Saskaņa” teiks – labi, mēs atbalstām. Tad būs sadarbojaties tajā?
Linda Liepiņa: Lai viņi atbalsta. Iespējams, ja mēs būtu šobrīd jau Saeimā, mēs atbalstītu Zariņa kunga pieprasījumu par OIK. Viņš ir labs!
Artuss Kaimiņš: Par ko jums vajadzētu runāt katru dienu. Par to, ka Latvija tiek apzagta 4 miljardu apmērā.
Linda Liepiņa: Beidziet dalīt Latviju latviešos un krievos! Tāpat – jebkur mēs atradīsim labus cilvēkus, sliktus cilvēkus. Es piedāvāju, liekam to jautājumu, viņš nav aktuāls. Runājam beidzot par lietām, kas tiešām satrauc cilvēkus. Un, Bojāra kungs, mēs esam apbraukājuši, mums ir bijušas 105 tikšanās ar vēlētājiem, un vēlētāji šo te mūsu pozīciju saprot. Visās tikšanās reizēs ir jautājums, vai jūs sadarbosieties ar “Saskaņu”, un mēs izstāstām savu modeli.
Guntis Bojārs: Tātad cilvēkus interesē.
Linda Liepiņa: Un viņi saprot, ka ir jāstrādā Latvijas tautas interesēs.
Jānis Geste: Jūs sakāt, ka jūs esat par skaidru valodu. “Jā” vai “nē” – būtu ļoti skaidra valoda.
Guntis Bojārs: Es sapratu to, ka virzīsiet kaut kādus jautājumus – kurš gribēs, tas atbalstīs, un tā jūs sadarbosieties. Turpinām un runājam par izglītību. Zakatistova kungs, jūs atbildēs lsm.lv par to, ko jūs gribat izdarīt nākamajā Saeimā – “es gribu ieiet vēsturē, kuram ar komandu ir izdevies ieviest reālu reformu Latvijas izglītības sistēmā”. Tas lielākais plāns no jūsu programmas: pirmais ir – visas skolas no pašvaldībām valstij; bērnudārzus no pašvaldībām valstij; un trešais – apvienot visas augstskolas centrālā pārvaldībā. Ja runā par to “no pašvaldībām skolas valstī”, šobrīd kaut kādā mērā tas notiek Igaunijā. Par kaut ko līdzīgu ir izteicies Šadurska kungs, ka tā varētu darīt. Tas jautājums, ko es gribu uzdot – kā to panākt? Kā to panākt, ja jums pretī, mēs zinām, pašvaldības ir lielā mērā ZZS, Rīga – “Saskaņa”. Kas ir tas tehniskais, kā jūs to izdarīsiet, jo ideja un jēga ir saprotama, bet kā to panākt? Jo tas nav noticis līdz šim.
Atis Zakatistovs: Ar deputātu balsīm. Tas, kas mums nepieciešams – mums ir nepieciešama vara, lai mēs varētu veidot nākamo valdību, un tajā brīdī, kad mums tā vara būs, tad mēs varēsim mainīt likumu. Un tas, kas ir jāmaina, ir jāmaina likumi “Par pašvaldībām” 15. pants. 15. pantā ir aprakstītas šobrīd 23 pašvaldību autonomās funkcijas. Mēs vēlamies divas no tām ņemt nost - ceturto un divdesmit pirmo. Ceturtā ir par pašvaldībām, par izglītības pakalpojumu, teiksim tā, sniegšanu. Un divdesmit pirmā – par skolotāju tālākizglītību. Tajā brīdī, kad mums Saeimā būs nomācošs vairākums, teiksim tā, tad mēs šo izdarīsim.
Guntis Bojārs: Runājot par šo vairākumu, tas ir tas jautājums. Ar nomācošo vairākumu te var izdarīt daudzas lietas, bet te tā dzīve un līdzšinējā Latvijas pieredze rāda, un, kāpēc arī daudz kas iesprūst, ir ZZS, ir kaut kādas citas partijas. Un te ir jāsaprot, kā to visu izdarīt.
Atis Zakatistovs: Cilvēkiem ir jāsaprot, ka ZZS pārstāv komunistu nomenklatūru, kura valdībā bija Latvijā astoņdesmitajos gados. Mūsu revolūcija, kas bija Dziesmotā revolūcija, ir nepabeigta, jo komunisti un komunistu nomenklatūras tradīcijas turpinātāji vēl arvien ir pie varas, un tajā brīdī, kad vēlētāji to sapratīs, un es ceru, ka šis raidījums ir izdevīgs tādā ziņā, lai cilvēki sadzirdētu. Tad, kad šī tradīcija būs pabeigta, tad mēs varēsim skolu sistēmu uzlabot.
Artuss Kaimiņš: Pagaidiet, es piebildīšu. Šobrīd Saeimā strādā 34 komunisti, mums Ministru kabinetā sēž trīs ministri, komunisti bijušie šobrīd. Un es lūdzu Latvijas Televīzijas skatītājus. Tie, kas ies balsot 6. oktobrī – nebalsojiet par vecajiem komunistiem.
Guntis Bojārs: Zakatistova kungs! “Latvijā ir pārāk liels skolu un skolotāju skaits, kā arī neapšaubāmi liels viduvēju skolotāju īpatsvars” – tas ir programmas izklāstā. Kas ir tas veids, kā jūs iedomājaties, kā šos viduvējos skolotājus…izstumt no skolas? Pateikt viņam “uz redzēšanos”? Kā panākt to kvalitāti, pēc kādiem kritērijiem.
Atis Zakatistovs: Pārmaiņas nekad nav izstumšana vai slēgšana. Pārmaiņas vienmēr ir konstruktīvs aizvietošanas process. Lai mēs izglītību uzlabotu, ir nepieciešams izveidot kaut ko, kas aizvieto citu. Pedagogu ziņā tas, kas mums ir nepieciešams – mums ir nepieciešams radīt otrās karjeras iespējas cilvēkiem, kuri iepriekš nav bijuši pedagogi. Piemēram, Lielbritānijā ir vairāki desmiti veidu, kā bijušās militārpersonas vai bijušie baņķieri, vai bijušie reklāmas darbinieki var kļūt..
Guntis Bojārs: Bet tas nozīmē, ka mēs viņiem dodam citu iespēju, citā vietā strādāt?
Atis Zakatistovs: Mēs dodam viņiem iespēju. Un Latvijā ir jāattīsta šāda veida kompetence, tā kompetence Latvijā jau ir. Es personīgi esmu dibinātājs, viens no dibinātājiem “Iespējamai misijai”. “Iespējamā misija” ir attīstījusi tādu modeli, kurš trīs mēnešu laikā un pēc tam divu gadu laikā, pakāpeniski apmācot tālākizglītības ziņā, var mūsu skolās dot skolotājus.
Guntis Bojārs: Bet vai jūs domājat, ka tas saimnieka jautājums – vai tā ir valsts, vai tā ir pašvaldība – tas ir tik būtiski tajā kvalitāte?
Atis Zakatistovs: Tas ir ļoti būtiski.
Guntis Bojārs: Jo, piemēram, ja mēs runājam par tām pašām augstskolām, kur ir citi jūsu programmu punkti – tās jau mums it kā pieder valstij.
Atis Zakatistovs: Bet dažādām ministrijām.
Guntis Bojārs: Bet jūs atzīstat, ka tā kvalitāte tur arī nav..
Atis Zakatistovs: Tā problēma ar pašvaldībām ir tā, ka pašvaldības ir negodīgs starpnieks. Šobrīd valsts maksā, faktiski nodokļu maksātājs ar mērķdotācijām maksā visiem skolotājiem algas. Bet starpniecība ir pašvaldībām. Un mēs sakām, ka tur nav vajadzīgs starpnieks, jo pašvaldības šobrīd ir tās, kas bremzē visas izglītības reformas.
Guntis Bojārs: Sapratu. Bet, ja runā par to pašvaldību funkciju. Un tajā brīdī jūs noņemat vēl šīs pašvaldību funkcijas. Tad patiesībā jautājums, ko tad vairs tur dara pašvaldība?
Atis Zakatistovs: Tur ir divdesmit viena funkcija, sākot no laulību reģistrācijas..
Guntis Bojārs: Bet naudas ziņā, šobrīd Jēkabpils noteikti to zina. Naudas ziņā lielākās summas tieši aiziet uz izglītību.
Kaspars Ģirģens: Tieši tā, 50%.
Atis Zakatistovs: Tieši tā. Un, ja pašvaldības būtu godprātīgi starpnieki, viņi teiktu paldies, ka mums nav jādara vairs šis darbs. Viņi nav godprātīgi starpnieki. Viņi tirgojas par to naudu, kas pienākas skolotājiem.
Artuss Kaimiņš: Mazās ķeizarvalstis. Mums ir 122 saimnieki izglītībai, Bojāra kungs. Mums ir jābūt reģionālajai reformai, mums ir par daudz pašvaldības, mums ir 119 pašvaldības.
Guntis Bojārs: Labi, īsi. Cik pašvaldības paliek?
Artuss Kaimiņš: Mēs esam par 9 apriņķiem ar 9 prefektiem.
Guntis Bojārs: Bet tad mazākas vairs nē? Tad ir deviņas.
Atis Zakatistovs: Bet viņām ir citas funkcijas.
Guntis Bojārs: Maksāt sociālās lietas?
Atis Zakatistovs: Citas funkcijas – ne tikai sociālās lietas. Bērnus uzskaitīt, komunālos pieskatīt, ceļus, labiekārtošana un tā tālāk.
Guntis Bojārs: Tajā brīdī, ja mēs pārņemam valsts funkcijas, tā plānošana, kas ir, piemēram, mobilitāte ļoti svarīga šādos jautājumos, bērnu pārvest. Vai to pārņem arī valsts, vai tas paliek pašvaldībai?
Atis Zakatistovs: Transporta jautājumus arī pārņem valsts.
Jānis Geste: Un ar Liepiņas kundzi varēsim attīstīt arī tematu, kuram pieskārāmies patiesībā jau pirms mirkļa – tas ir stāsts par Koalīcijas padomi. Labs mērķis un pieļauju, ka tas noteikti būtu vieglāk īstenojams situācijā, ja jūs Saeimā iegūtu vairākumu balsu. Vai es pareizi saprotu – galvenais mērķis, lai likvidētu Koalīcijas padomi, ir tas, lai panāktu, ka varētu izvairīties no politisko spēku tirgus un lobiju ietekmes, proti, lai par valstij būtiskiem jautājumiem nelemj saujiņa cilvēku, kā tas šobrīd ir?
Linda Liepiņa: Lai nelemj cilvēki, kuri nav ievēlēti un kuriem nav deputāta mandāts, un viņam nav nekādu tiesību lemt par Latvijas tautas nākotni. Viņi nav vēlēti cilvēki, tur ir vēl viena problēma. Ne tikai tas, ka viņi nav vēlēti, bet tur ir lēmējvara sajaukta ar izpildvaru, jo es pieņemu, ka jūs zināt, ka tajās pirmdienās, kad notiek Koalīcijas padomes sēdes, tur tiek noteikta dienaskārtība gan Ministru kabineta darbam, gan arī tam, kā lēmumi tiek pieņemti Saeimā.
Jānis Geste: Sakāt – saujiņa cilvēku, kas tur lemj aiz slēgtām durvīm. Atceļot mēs varēsim panākt lēmumu pieņemšanu atklātāk?
Linda Liepiņa: Nē, jūs varēsiet saņemt skaidrojumu, ka būs mazs ministru skaits, būs drosmīgs premjers, kas skaidros tautai pieņemtos lēmumus.
Jānis Geste: Un šeit man ir jautājums, kurā vietā notiek lēmumu pieņemšana? Valdības sēdēs – atklātās vai slēgtās?
Linda Liepiņa: Protams, ka valdības sēdēs.
Atis Zakatistovs: Valdības sēdēs, kas ir atsevišķi, un Saeimā.
Jānis Geste: Atklātas vai slēgtās?
Artuss Kaimiņš: Tai sarunai ir jābūt ar cilvēkiem, kuriem ir dots mandāts no sabiedrības, acīmredzot ievēlētajiem – vai tie ir ministri vai ievēlēti cilvēki, tā ir svarīgākā lieta.
Atis Zakatistovs: Bet valdības sēdes ir slēgtas. Pēc valdības sēdes iznāk premjers un izstāsta, kādi tika pieņemti lēmumi un galvenais, kāpēc. Šobrīd, tā sadaļa, kāpēc ir pieņemti kādi lēmumi, nav. Un par to apjomu padomājiet – Valsts kontrole izdarīja budžeta pētījumu, un viņi ir atklājuši, ka pēdējo trīs gadu laikā koalīcijas padome ir lēmusi par 775 miljoniem eiro.
Guntis Bojārs: Valdības sēdēm jābūt slēgtām arī pie jūsu jaunā modeļa?
Atis Zakatistovs: Jo tur notiek būtiskas diskusijas. Jā, viņām jābūt slēgtām, bet ir jābūt ļoti skaidram paskaidrojumam, kādā veidā pieņemtie lēmumi ietekmē Latvijas tautsaimniecību.
Linda Liepiņa: Bet uzņēmumā valdes sēdes arī notiek slēgti. Sanāk kopā valdes priekšsēdētājs, valdes locekļi, izkaujas par uzņēmuma nākotni, pieņem būtiskus lēmumus un tad iet skaidrot.
Jānis Geste: Labi, bet kādā veidā tas vairos šo caurspīdīgumu?
Linda Liepiņa: Tas vairo atbildību.
Artuss Kaimiņš: Ministru prezidents iznāks ārā katru pirmdienu un izstāstīs, kādi lēmumi tika pieņemti, par ko viņi pieņemti un kāpēc tādi lēmumi pieņemti.
Jānis Geste: Bet viņš to dara šobrīd arī, izejot no Koalīcijas padomes.
Artuss Kaimiņš: Nē, viņš to nedara. Viņš ir vienkārši seja. Viņam Koalīcijas padomē līgumā pirmais punkts zinat, kāds ir? Ka Ministru prezidentam ir jāpilda koalīcijas padomes nolemtais, tas nozīmē, ka viņš pats neko nevar pateikt, viņš ir izpilddirektors.
Jānis Geste: Es par lēmumu pieņemšanas procesu mēģinu saprast, kādā veidā sabiedrība varēs pārliecināties, kas ir bijuši iesaistīti lēmumu pieņemšanā.
Atis Zakatistovs: Tur būs protokols.
Jānis Geste: Atklāti protokoli.
Atis Zakatistovs: Jā.
Jānis Geste: Viss ir kārtībā, skaidrs. Ejam tālāk – seši ministri un, cik saprotu, vēl 16 sekretariāti.
Artuss Kaimiņš: Nē, nav 16, nepareizi sapratāt.
Jānis Geste: Mājaslapa?
Linda Liepiņa: Nē, nē.
Guntis Bojārs: Labi, stāstiet, kā ir!
Artuss Kaimiņš: Ati, izstāsti!
Atis Zakatistovs: Tas iemesls, kāpēc ir seši ministri, ir, jo Latvijā visu laiku pārvaldībā izvairās no atbildības. Ja jūs prasīsiet, kurš ir atbildīgais, parasti atbilde būs – tā nav mana kompetence. Latvijā liela problēma ir nabadzība, kurš ir atbildīgs par nabadzības novēršanu? Labklājības ministrija, Reģionālās attīstības ministrija, Ekonomikas ministrija, Finanšu ministrija, Kultūras ministrija. Mūsu modelis paredz, ka valstij ir sešas pamatrūpes, kurai ir vajadzīgs viens atbildīgais. Pirmā pamatrūpe ir cilvēks, sociālo lietu ministrs, otrā pamatrūpe ir uzņēmumiem, ekonomikas ministrs, trešā pamatrūpes ir finanses, ceturtā pamatrūpe ir tiesības, piektā pamatrūpe ir drošība un ieroči un sestā – ārlietas. Lūk, atbildīgais par katru jomu.
Jānis Geste: Un stāsts par sekretariātiem, kas ir tie, ko viņi dara?
Atis Zakatistovs: Sekretariātiem ir ļoti konkrēti uzdevumi, un, piemēram, tas sekretariāts.. Šobrīd mums ir bardaks, nu ar taksistiem. Taksisti būtu sekretariāts, viņam būtu dots uzdevums gada laikā. Sekretariātam ir četras funkcijas: pirmā funkcija runā ar nozari, saprot, kas notiek, otrā funkcija – mācies, ko dara citi, kā varētu darīt. Trešā funkcija – izveido attīstības scenārijus, ceturtā – ej pie ministra un piedāvā. Ministri lemj.
Guntis Bojārs: Bet, ja, piemēram, sekretariāts.. mēs iepriekš runājām par skolām, kuras pārņem valsts. Tad kurā sekretariātā tad sekretariāts atbildēs par aptuveni 700 skolām.
Atis Zakatistovs: Un atkal mēs domājam par aizvietošanu. Šobrīd ir Izglītības ministrija. Izglītības ministrija turpinās darboties. Tas, ko mēs darīsim, mēs izveidosim paralēli trīs sekretariātus. Viens sekretariāts būs augstākajai izglītībai, skolām un bērnudārziem.
Jānis Geste: Un tas vēl paralēli esošajai ministrijai?
Atis Zakatistovs: Paralēli esošajai.
Jānis Geste: Tiem 190 cilvēkiem, kas jau šobrīd strādā ministrijā, vēl paralēli?
Atis Zakatistovs: Būs paralēli, un mēs izsludināsim konkursu, uz to konkursu varēs pieteikties ārzemnieki, varēs pieteikties ministrijas darbinieki. Tad, kad sekretariāti būs uzsākuši savu darbību, ministrijas čaula būs nevajadzīga.
Jānis Geste: Bet tas neaudzēs valsts pārvaldē strādājošos?
Atis Zakatistovs: Nē, nē, tas samazinās.
Jānis Geste: Ja ir vēl paralēli ministrija un vēl sekretariāti.
Atis Zakatistovs: Viņa būs uz trīs mēnešiem saka, tad būs reforma. Tas ir tas aizvietošanas stāsts.
Guntis Bojārs: Bet, ja runā par cilvēku skaitu, nu, piemēram, lai pārvaldītu kaut vai tās pašas 700 skolas, tas sekretariāts – tur nekas mazāks nesanāks nekā šobrīd? Ja jāpārvalda 700 skolas, ko jūs gribat pārņemt no pašvaldībām. Kas pārvalda – sekretariāts, es saprotu?
Atis Zakatistovs: Sekretariāts būs atbildīgais, bet tas, ko sekretariāts darīs – ies pie sociālo lietu ministra un ministram stāstīs – šāda ir mūsu situācija, tik un tik skolās ir mazāk skolnieku, nekā vajadzīgs. Un tad ministrs sadarbībā ar citiem ministriem Ministru kabineta ietvaros pieņems lēmumu, ko darīt.
Jānis Geste: Vēl pavisam īsi par nākamās valdības ministriem. Jūsu programmas izklāstā rakstīts, ka tās ir politiskas personas, pārstāv valdes locekļus partijas, jūsu premjera amata kandidāts runā par profesionāļu valdību. Profesionāļi vai politiskas personas?
Artuss Kaimiņš: Gan, gan. Redzēs, kādā veidā mums būs šīs vēlēšanas, kas būs ievēlētie cilvēki un kādi būs sadarbības partneri. To mēs redzēsim bez jūsu programmēšanas šobrīd. Mēs redzēsim to 7. oktobrī, kas ir ievēlēts, ar ko ir jārunā, kādi cilvēki un ko mēs varam piesaistīt varbūt no ārpuses, jo tur vajag lielu drosmi, lai startētu uz Saeimas vēlēšanām. Un es saku paldies visai savai komandai, kam ir šī drosme. Tā, ir milzīga uzdrošināšanās tāpēc, ka cilvēki patiesībā pēc tām saskaras ar represijām, arī tā, kā tas bija pašvaldībās un tā tālāk. Jūs uzreiz programmējat, ka Rīgas vēlēšanās viņiem nekas tur nesanāca, viņiem nesanāca, tam nesanāca, tam nesanāca. Principā šis raidījums ir programmēšanas raidījums, un šobrīd jūs mums mēģināt uzlikt zīmogu.
Guntis Bojārs: Turpinām sarunu. Un, Kaimiņa kungs, nu re, iespēja. Parunājam par to naudu, kas izskanēja sižetā. Tas partijas vārds kaut kādā ziņā tiek saistītas ar to Meroni kungu, kurš, kā mēs redzējām, nav vis ar hūti, bet ir glītā tauriņā. Daļēji it kā viņš šos finansējot. Jūs to noliedzat. Gobzema kungs vienmēr ir teicis, ka nekad nav arī saticies ar viņu. Bet ir jautājums par diviem uzņēmumiem. Viens ir “Suņu būda” un otrs, Zakatistova kungs, ir jautājums par “Per capita” . 2017. gadā abi šie uzņēmumi.. apgrozījums bija – kopā it kā nevar rēķināt, bet nu, teiksim tā, vairāk nekā 100 tūkstoši. Lai noņemtu aizdomas, ka aiz šī visa nestāv Meroni, kas ir “Per capita” un kas ir “Suņu būda”?
Atis Zakatistovs: Paldies par šādu negaidītu iespēju pareklamēt manu uzņēmējdarbību. Es nodarbojos ar pārmaiņu vadības pakalpojumiem, es dodu, un tiešām šī ir negaidīta iespēja, es dodu korporatīvos kursus saistībā ar pārmaiņām, un tas, ko es vēl daru, es taisu pētījumus. Un, jā, savā darbībā viss šis notiek, un pēc sestā datuma droši vien es to vairs nedarīšu.
Guntis Bojārs: Mans vienīgais jautājums, vai aiz šiem, kam jūs sniedz pakalpojumus, nav kaut kādas kompānijas, kuru galā ir šis Rūdolfs Meroni? Jā vai nē, ļoti vienkārši.
Atis Zakatistovs: Man jums tas nebūtu jāstāsta.
Guntis Bojārs: Jā, jūs varat neatbildēt, jūsu privāts uzņēmums.
Atis Zakatistovs: Tas ir privāts uzņēmums. Es varētu ar labo aci teikt jā, ar kreiso nē, ja tā būtu atbilde. Bet faktiski – nu ko jūs gribat, man ir konfidencialitātes līgumi ar visiem maniem klientiem. uztaisīt. atbildēt
Artuss Kaimiņš: Savukārt es būšu tā bišķiņ tiešāks. Principā viss šis raidījums, viss, kas tagad notiekas, tāda birku likšana virsū. “Suņu būda” to, “suņu būda” šito, kaut kādi cilvēki kapucēs ar izmainītām balsīm. Principā tūlīt tiks iesniegti arī papīri par to policijā. Par to, ka Korespondences likums, Krimināllikuma 144. pants. Jūs vienkārši brutāli to esiet pārkāpis arī šobrīd šeit, pieņemsim, runājot par šīm te visām lietām. Es pat nedrīkstu komentēt. Jo man varētu arī gadīties varbūt tā kā mūsu valdes līdzpriekšsēdētāja Lindai Liepiņai, kura kaut ko medijiem nokomentēja par to, kas notika sakarā ar manu aizturēšanu. Man ir kriminālprocess, Lindai ir kriminālprocess, Atim ir kriminālprocess.
Guntis Bojārs: Tad jau jūs nevarat teikt, kas ir “Suņu būdas” naudas avoti?
Artuss Kaimiņš: Es par savu uzņēmumu esmu nomaksājis pilnīgi visus nodokļus, uzņēmums strādā. Mēs nodarbojamies ar reklāmu pakalpojumam un satura ražošanu. Ejam, lūdzu, par jautājumiem par partiju, KPV LV. Šeit nav partija fokusā “Suņu būda”.
Guntis Bojārs: Bet tad jūs to, kas ir “Suņu būdas” naudas avoti, nedrīkstat teikt?
Artuss Kaimiņš: Nevis es nedrīkstu teikt, bet man jums tas nav jāsaka.
Guntis Bojārs: Aiz manis ir daudz skatītāju, šajā gadījumā es uzdodu jautājumu un viss.
Artuss Kaimiņš: Es esmu Saeimas deputāts, man pieder uzņēmums. Viņš nodarbojas.. ir reklāmdevēji un tā tālāk. Runājam par partiju, KPV LV, tagad ir partija fokusā KPV LV.
Guntis Bojārs: Jūs esat viens no šīs partijas līderiem, jums “Suņu būda” joprojām pieder, atbildi sapratu, paldies.
Jānis Geste: Jā, un jautājums jums. Programmu skaidrojumos vairākkārt tiek uzsvērts, ka Jūs nebaidaties no kritikas un allaž skaidrosiet savus lēmumus, kā Jūs šos abus divus principus ievērosiet?
Kaspars Ģirģens: Es teikšu tā, ka nevis nebaidītos no kritikas, bet nebaidīties uzdrošināties. Un šo vārdu “uzdrošināties” vairāk domāju.. jūs varētu papētīt manu līdzšinējo darbību gada laikā Jēkabpils pašvaldībā. Un jūs noteikti ieraudzītu to, kā tiek atspoguļoti, kā notiek procesi tieši pašvaldībā. Un tādi, es uzskatu, notiek arī valstī. Ka notiek jau sava veida karteļi un jau zināmi uzvarētāji iepirkumos. Un, līdz ar to, es gribētu teikt, ka es nebaidos šādas informācijas sniegt un pasniegt. Un nebaidos arī no tās kritikas, kas nāk no šiem cilvēkiem pret mani. Jo es ļoti labi apzinos to, ka, pašvaldībā strādājot, es neesmu nozadzis ne centa.. Es esmu savu algu jau mēneša laikā atpelnījis, teikšu tā, atspoguļojot nelikumības, kas notiek pašvaldībā.
Artuss Kaimiņš: Parunājam par labiem darbiem. Kaspars ir komunistu no jaunās, vecās “Vienotības” Salceviču noņēmis no trases, vecais komunists Salcevičs vairāk Jēkabpilī nav.
Jānis Geste: Ļoti labi. Bet parunājam vēl par kritiku. Jautājums ir ļoti konkrēts – ir virkne cilvēku, kas mēģina jums norādīt uz lietām, kas viņiem varbūt jūsu piedāvājumā nepārliecina vai ko viņi mēģinātu noskaidrot.
Artuss Kaimiņš: Kas tie ir par cilvēkiem, kurā vietā?
Jānis Geste: Pastāstīsim konkrētas situācijas. Sociālā vietne “Twitter”. Un jautājums ir par to, kā jūs plānojat turpmāk komunicēt ar šīs valsts iedzīvotājiem.
Artuss Kaimiņš: Tviterī?
Jānis Geste: Viena no vietām ir tviteris, kur gana daudzi cilvēki tāpat kā jūs sarunājas ar saviem..
Linda Liepiņa: Gana daudz cilvēku ir izbrauciet ārā un braucot pa Latviju, kas tur tviterī ir?
Jānis Geste: Jūs arī, tostarp, ar Latvijas iedzīvotājiem runājat sociālajos medijos. Divi konkrēti piemēri, ko mēs redzējām, abi ar Guntu skatījāmies pavisam nesen. Eva Johansone tviterī, bijusī mūsu kolēģe, šobrīd laimīga notikuma gaidībās, komentēja kādu diskusiju ar jūsu kandidāta Andra Kiviča piedalīšanos. Tā vietā, lai atbildētu uz viņas uzdoto jautājumu, Kiviča kungs viņu nobloķēja, tātad neatbildēja viņai. Tad vēl konkrēta persona Jānis Zalāns uzdeva jautājumu Aldim Gobzemam, jūsu premjera amata kandidātam, kā viņš izpildīs solījumu Raimondam Paulam Krājbankā pazaudēto miljonu lietā. Arī atbildes neseko, bet tā vietā viņš tiek nobloķēts.
Artuss Kaimiņš: Jā, nabaga cilvēki!
Linda Liepiņa: Šausmas!
Artuss Kaimiņš: Ziniet, ir tā, ka šeit šobrīd ir šādi cilvēki. Ja jums interesē, kāpēc Gobzems nobloķē kādu savā privātajā soctīklā twitter, pajautājiet Gobzemam. Ja jums interesē, kāpēc Kivičs ir nobloķējis kādu, pajautājiet Kivičam. Vai jums interesē, ko es esmu nobloķējis, pajautājiet man!
Guntis Bojārs: Ko jūs esat nobloķējis?
Linda Liepiņa: Bet kādēļ jūs.. Man ir jautājums, vai jūs šo jautājumu uzdevāt arī Rinkēviča kungam?
Artuss Kaimiņš: Vai Rasnačam.
Linda Liepiņa: Nopietni, šitais ir tas, kas jūs interesē? Tas ir smieklīgi.
Guntis Bojārs: Mēs nerunājam šobrīd par tviteri.
Linda Liepiņa: Nē, jūs runājat šobrīd par tviteri!
Guntis Bojārs: Tas ir viens piemērs.
Linda Liepiņa: Tas ir ļoti slikts piemērs.
Guntis Bojārs: Būtība ir cita. Ļaujiet man pabeigt.
Artuss Kaimiņš: Lai Jemberga pabeidz ar Ījabs par tviteri, lai viņi arī tur runā.
Guntis Bojārs: Kaimiņa, kungs!
Artuss Kaimiņš: Man ir 80 tūkstoši sekotāju. Nu?
Guntis Bojārs: Kaimiņa, kungs, mans jautājums, cik jūs kā partija esat demokrātiska attiecībā uz kritiku? Jo te ir tas jautājums – vai tajā brīdī, kad kāds kaut ko pasaka, mēs nobloķējam, vai, ja kāds medijs, šajā gadījumā Latvijas Televīzija vai kāds cits, kaut ko sliktu atrod, mēs viņu aizslēdzam ciet. Šis ir jautājums par demokrātiju.
Linda Liepiņa: It sevišķi tādās vietnēs kā Twitter un Facebook, ir liela cilvēku grupa, kuriem nav vajadzīgas atbildes vispār, nav vajadzīgas atbildes. Viņiem ir vajadzīgs kaut kas, viņiem ir vajadzīgs, jā, šis te, lai viņš taptu nobloķēts. Iespējams, ka nobloķētam cilvēkam tas jau ir kaut kāds 20. tendenciozais jautājums, bet, parunājot par neērtiem jautājumiem, par mūsu partiju. Es pieminēšu vēl trešoreiz, ka uz doto brīdi no 1. decembra mums ir bijušas 104 tikšanās dažādās Latvijas vietās ārpus Rīgas. Es nerunāju par Rīgu un es nerunāju par ārzemēm. Jā, bez māksliniekiem un bez kafijas, bez tējas, bez pīrāgiem un bez alkohola un zupām, kā tas ir citiem. Mēs esam šajās tikšanās reizēs atbildējuši uz pilnīgi visiem iedzīvotāju, reālu cilvēku, neērtajiem jautājumiem. Izstāstīšu visu par “Saskaņu”, par koalīciju, par programmu un tā tālāk. Un mēs esam uzdevuši arī vienu ļoti būtisku jautājumu pilnīgi visiem. Vai tas, ko mēs jums izstāstījām, vai kaut vārds programmā, ko mēs stāstām, ir bijis kāds sakars ar populismu? Un ziniet, es jūs pārsteigšu – visi ir kā viens pateikuši nē. Viena dzīve ir tajā jūsu tviterī un tā lieta – es jūs aicinātu – izbrauciet ārā no tvitera un aizbrauciet uz laukiem.
Jānis Geste: Cilvēki dzīvo Twitter, Facebook, Instagram, Whatsapp.
Linda Liepiņa: Nē, cilvēki dzīvo reālajā dzīvē.
Jānis Geste: Es runāju par komunikācijas kanāliem.
Linda Liepiņa: Nu tad aizmirstiet tviteri.
Artuss Kaimiņš: Gestes kungs, tvitera vide ir pilnībā savādāka no feisbuka. Un tas, ko mēs te runājam – par privātajiem profiliem. Runājam par partijas programmu, Gestes kungs!
Guntis Bojārs: Šajā gadījumā, jūsu partijas raksturs ir jautājums. Kāpēc es to jautāju – tāpēc, ka arī Rīgā ir viena liela partija, kura tajā brīdī, kad sāk uzdot žurnālists vai cilvēks kritiskus jautājumus, sāk kaut ko atprasīt.
Artuss Kaimiņš: Avīze “Ir” vispār neko labu mūžā nav uzrakstījusi par mūsu partiju vai, pieņemsim, par mani. Vai, teiksim, Latvijas Televīzija, tieši tas pats.
Guntis Bojārs: Vai jūs ar viņiem vairs nekad nerunāsiet?
Artuss Kaimiņš: Principā, nevis nerunāsim, bet kāda jēga ir? Kāda jēga tev dot viņam interviju, ja pēc tam tev visu sabojās?
Guntis Bojārs: Beigās sanāks, ka jums nav ar ko runāt!
Artuss Kaimiņš: Mums ir, ar ko runāt, ticiet man.
Kaspars Ģirģens: Strādājot pašvaldībā, cilvēks, kurš ir ieinteresēts, lai viņam būtu atbilde un palīdzība – ir publiski pieejams mans telefona numurs. Katru dienu man zvana cilvēki un katru dienu es satiekos ar viņiem. Lūk, tā ir kvalitatīva komunikācija. Feisbuks un tas pats tviters ir jāfiltrē, kurš raksta un kā notiekas. Tāpat arī pieminēja Aldis Gobzems, ka viņa telefons būs publiski pieejams.
Atis Zakatistovs: Man ir pāris lietas sakāmas. Jūsu jautājums bija par demokrātiju. Un tas jautājums par demokrātiju noder, kad viņam pievēršas. Demokrātijai nav tikai viena pazīme, ka tas ir vairākuma iesaistīšana, tur ir arī otra pazīme. Un tā ir nevardarbīga varas nodošana. Un tas, ko jūs parādījāt savā sākuma sižetā, manuprāt, varētu būt saprātīgam cilvēkam radīt aizdomas, vai Latvijā nevardarbīga varas nodošana ir iespējama. Un šobrīd mēs esam tie pretendenti uz to varu. Un tas, ko jūs rādījāt sākuma sižetā, iespējams, un es saku tikai, iespējams, ir radīts, lai šāda varas nodošana nenotiks. Un, runājot par demokrātiju tālāk, jūs prasāt, kā mēs domājam komunicēt. Mēs nedomājam komunicēt ar cilvēkiem haosā. Mums būs viens centrālais informācijas kanāls, kas ir oficiāls, un pēc tam katram biedram būs iespēja privāti darīt ar savu informāciju, kas viņiem patīk, bet būs koncentrācija un tā koncentrācija būs oficiālā informācija.
Guntis Bojārs: Es ceru, ka jūs saprotat arī žurnālistu lomu, jo, ja jūs mums pārmetat Latvijas Televīzijai, mēs tur tādi, šitādi, tad es varu pateikt – Dirnēna lieta, finanšu policija, kurš to atklāja – Latvijas Televīzija, kurš cīnās pret nodokļu nemaksāšanu – Latvijas Televīzija, kurš cīnās un kurš parādīja, kas notiek Latvijas bērnu namos – Latvijas Televīzija. Un, ja mēs runājam, kurš nofilmēja Solvitu Āboltiņu ūjinot – arī Latvijas Televīzija.
Artuss Kaimiņš: Jums ir jābūt objektīviem. Šobrīd tā vizītkarte, tā nav objektīva, uz pieņēmumu pamata balstīta kaut kādu veida..
Guntis Bojārs: Kā jūs domājat, “Saskaņai” patīk, kad mēs atklājam viņu stāstus par arodbiedrībām, patīk?
Artuss Kaimiņš: Man tas vienalga..
Guntis Bojārs: Ir jautājums, vai jums ir gana paškritikas līmenis.
Artuss Kaimiņš: Man kā nodokļu maksātājam ir svarīgi – kāpēc jūs nestāstiet par Koalīcijas antikonstitucionālo padomi, kāpēc jūs sargājat varas partijas?
Guntis Bojārs: Mēs nesargājam. Tikko nosaucu piemērus.
Artuss Kaimiņš: Sakiet, Bojāra kungs, kas pēc tam šeit būs tie saucamie eksperti, politologi, kas aprunās? Es zinu, kas tur būs – tur būs Jemberga un Ījabs. Es viņus koridorī redzēju. Un tā ir ļoti svarīga lieta, jo šie abi cilvēki aizstāv tikai un vienīgi “Vienotību” vai arī citu liberālo partiju.
Jānis Geste: Uz mūsu nākamo raidījumu sadaļu neliels interaktivitātes elements – mēs esam izraudzījušies prioritātes no jūsu partijas piedāvājuma, dažas no tām. Jūsu lielā prioritāte ir emigrācijas apturēšana, tā šeit nav, jo tā ir jūsu prioritāte, kas aptver visu programmu.
Artuss Kaimiņš: Kāpēc viņa tur nav?
Jānis Geste: Jo tas ir virsuzstādījums, un šobrīd mēs runājam par konkrētiem darbiem. Un šeit mēs gribam jums lūgt principialitātes ziņā sarindot viņas tādā secībā, kuras jūs liktu augstāk, par kurām nav nekādi kompromisi iespējami nākamās Saeimas laikā, un kuri ir tādi, par kuriem vēl ir iespēja diskutēt, sarunāties ar iespējamiem potenciālajiem sadarbības partneriem.
Atis Zakatistovs: Faktiski nevajag bīdīt, es tiešām domāju, ka nevajag bīdīt, jo tas, kā jūs domājat šobrīd – jūs domājat par prioritātēm. Mēs nedomājam par prioritātēm, jo tas, ko mēs redzam – Latvijai ir nepieciešams radīt apstākļu kopumu daudzās nozarēs. Jo nav tā, ka ir viena lieta, kurai sekos nākamā lieta, kas Latviju mainīs. Ir nepieciešama sistēmiska maiņa visās vietās kopskaitā, un tas, ko jūs esat uzskaitījuši, ir izglītība. Jā, bez tā nevar. Jauna valsts pārvalde – bez tā nevar. Bez konkurences aptiekām, medicīnā nevar, bez 9 reģioniem nevar, bez ātrākas tiesas arī nevar, tās ir savstarpēji saistītas, būtiski saistītas lietas. Es jums izstāstīšu, kāpēc ātrākas tiesas. Cilvēki saka, nav darba. Protams, ka nav darba, jo nav investīciju un nav investīciju tāpēc, ka Latvijas tiesu sistēma ir tik lēna. Iedomājieties, ka jūs esat investors, pieņemsim, jūs gribat pasargāt savu naudu. Pirmais jautājums, ko jūs uzdodat – kas notiks, ja man nozags to naudu?
Artuss Kaimiņš: Atbrauks Sprūds un savāks.
Atis Zakatistovs: Divarpus gadi šobrīd ir vidējais laiks, kā tiek izskatīts, pēc tam viņš prasa, kas notiks, kamēr izskata? Atbrauks Sprūds, tieši tā. Un ieguldījumi nenāk, līdz ar to, tāda domāšana ir apstākļu kopums, nevis prioritātes.
Guntis Bojārs: Vēl viens īsais jautājums. Iedomājamies oktobra vidu, Saeimas vēlēšanas ir notikušas. Pieņemsim, jūs esat Saeimā.
Artuss Kaimiņš: Jūs jau esiet iekodējuši, ka mēs nebūsim Saeimā? Jūs kaut vienu labu lietu varējāt par mums pastāstīt?
Guntis Bojārs: Kaimiņa kungs, kas notiek oktobra vidū, jā jūs organizējat šo nākamos sarunu procedūru?
Artuss Kaimiņš: Kas notiek 19. janvārī?
Guntis Bojārs: Nezinu.
Artuss Kaimiņš: Nu redziet, kā es varu zināt, kas notiks tieši tajā oktobrī?
Guntis Bojārs: Labi, pozīcija skaidra.
Artuss Kaimiņš: Jautājums tāds – mums ir jāredz cilvēki, kas tiek ievēlēti Saeimā, no visām partijām ir jāredz, kas tāds ir. Jūs tagad skrienat vilcienam pa priekšu.
Linda Liepiņa: Ziniet, kāda man sajūta? Un es no politikas esmu bijusi ļoti, ļoti tālu ilgus gadus, man tā sajūta, ka man visu laiku par kaut ko ir jātaisnojas. Man ir pusotru gadu bijis jātaisnojas par to, ka es esmu atļāvusies iestāties partijā, KPV LV, jo tur taču visi ir idioti, stulbeņi un tā tālāk. Un Bojāra kungs, jūs pats ļoti labi manījāt. Iespējams, jūs sekojat līdzi, kas notiek mediju telpā – vienas nakts laikā no labas uzņēmējas, kas cēla trauksmi par to, kas notiek uzņēmējdarbības vidē, vienas nakts laikā es pārvērtos par muļķi, kas iet atbalstīt Kaimiņu. Neviens žurnālists man nav uzdevis jautājumu – kāpēc? Neviens līdz šim brīdim nav. Un tieši tāda ir jūsu žurnālistu attieksme pret it kā viena cilvēka partiju – Kaimiņa partiju.
Artuss Kaimiņš: Kaimiņa kungs! Mans vēlējums jums – jūs esat jauns politiskais spēks, jūs esat azartiski. Cerams, ka viss jums izdosies, bet tā skatuve, par ko jūs runājat, arī šī te, vēlēšanu skatuve, žurnālistiskā skatuve un arī aktieriskā skatuve, ir nežēlīga un ar to ir jārēķinās.
Linda Liepiņa: Un tad jūs brīnāties, ka jauni cilvēki neienāk politikā? nevienam klubam jāuzvar, atbild uz 10 procentus, varbūt kaut ko pat tik daudz NATO.
Jānis Geste: Mums ir daudz ko labu teikt, bet viena konkrēta lieta – vairāk nekā 3000 skatītāju šovakar piezvanīja, lai paustu savu viedokli par to, vai viņi jūs atbalstīs vai neatbalstīs nākamajās Saeimas vēlēšanās. Balsojuma rezultāti, 51% sacīja, ka viņi balsos “jā, noteikti”, 48% sacīja, ka “noteikti nē”, un 1% sacīja, ka viņi padomās.
