Jānis Geste: Tiešraidē Latvijas Televīzijā un arī internetā turpinām raidījumu “Partija fokusā”. Šovakar tātad izvaicājām divu kandidātu sarakstu līderus.
Guntis Bojārs: Un turpinām ar “Latvijas Centrisko partiju”.
Jānis Geste: Iepazīsimies ar šā vakara raidījuma dalībniekiem. Edvīns Puķe kandidē Zemgalē un Dainis Grabovskis kandidē Kurzemē.
Guntis Bojārs: Un skatītāju balsojums arī par šo politisko spēku, proti, vai balsosiet par “Latvijas Centrisko partiju”? Atbilžu varianti trīs: “jā, noteikti”, otrs variants – “noteikti nē” un trešais – “vēl domāšu”.
Jānis Geste: Iesākot sarunu, nedaudz jautājumi par vēl trim kungiem, kuriem šeit vajadzētu būt. Pavisam ātri iziesim cauri. Andžejs Zdanovičs, kurš kandidē Rīgā. Kāpēc viņš šovakar nevarēja šeit būt?
Edvīns Puķe: Nu, jautājums, laikam viņam, kā saka. Un laiks mums ir divreiz mazāks, tad mēs būsim divreiz mazāk nekā iepriekšējie.
Jānis Geste: Vazgens Sorokins, kurš kandidē Vidzemē. Kāpēc viņš nevarēja ierasties?
Edvīns Puķe: Viņš ir darbā, viņš nevarēja samainīties, vienkārši netika. Viņš ļoti gribēja būt.
Jānis Geste: Un Georgijs Sokolovskis, kurš ir Latgalē pirmais numurs?
Edvīns Puķe: Nemāku komentēt.
Guntis Bojārs: Jūs varbūt zināt? Nē, mums uztrauc, ka cilvēki pazūd.
Dainis Grabovskis: Nē, viņi nepazūd. Ja viņi būtu bijuši te, tad viņi noteikti pazustu, bet viņu vienkārši nav. Bet viņi ir.
Jānis Geste: Tā nav tāda attieksmes paušana sabiedriskās televīzijas skatītājiem?
Dainis Grabovskis: Nē, nē, nekādā gadījumā. Cilvēkiem tomēr ir savas darīšanas un lietas. Viens ir darbā, vienam kaut kas noticies vai kaut kas. Nu ir tā kā ir, bet mēs esam šeit un esam gatavi darīt kaut ko lietas labā.
Jānis Geste: Pirmais jautājums. Socioloģiskās aptaujas rāda to, ko rāda šobrīd attiecībā uz vēlētāju atbalstu jūsu partijai. Kas ir tas, ko jūs paši skatāties, raugāties, kas ir tas panākums, ko jūs gaidāt Saeimas vēlēšanās?
Dainis Grabovskis: Mēs neliekam akcentu uz to, kam jābūt. Mēs nākam, lai strādātu, un mēs arī piedāvājām savu redzējumu, kā tam ir jābūt. Un šobrīd mēs nedomājam, cik mums būs, tas nav būtiski. Mēs atšķiramies ar daudz ko no citiem, un svarīgi ir tas, vai mūs sapratīs. Ja sapratīs, tad mums arī būs, kā teikt, atbalsts.
Jānis Geste: Bet, kandidējot vēlēšanās, mērķis taču ir iekļūt nākamajā Saeimā?
Dainis Grabovskis: Protams.
Edvīns Puķe: Ņemot vērā šo te vēlēšanu sistēmu, kas notiek trīs dienas, trīs naktis bez elektroniskām urnām, bez videonovērošanas, ar iespēju balsot iepriekš un ar iespēju balsot vēstniecībās, kur nezini, kas notiek un pēkšņi ir milzīgs vēlētāju skaits, mēs zinām, ka tas tā gluži nav, un pie tam alternatīvās aptaujas uz ielas un internetā rāda pavisam citus skaitļus. Kā piemēru minēšu žurnāla un portāla “Ir” aptauju. Iepriekšējās vēlēšanās, kur es startēju no savas partijas “Suverenitāte” bija pirmā vietā ar desmitkārtīgi lielāku skaitu nobalsojušo nekā otrā vieta, kas bija “Vienotība”.
Jānis Geste: Bet Saeimā nebijāt.
Edvīns Puķe: Bet vēlēšanu rezultāti bija pilnīgi citi, tā ka nu..
Guntis Bojārs: Jūs domājat, ka cilvēki par jums balsotu, tikai jūs to nezināt. Tas neparādās oficiāli.
Edvīns Puķe: Ja ir iespēja un tāda iespēja ir falsificēt vēlēšanu rezultātus, tad kāpēc to neizmantot. Varbūt, teikšu - iespējams, tas tiek izmantots.
Dainis Grabovskis: Jā, vai oficiālos rezultātus var saukt tiešām par oficiālajiem, vai tur nav kaut kas “piecimdarots”, es atvainojos, bet nu..
Guntis Bojārs: Bet jūs domājat, ka jūs esat super populāri un patiesībā ejat uz pirmo vietu..
Dainis Grabovskis: Šobrīd mēs nerunājām par to, bet tas, ka tur nav tā, kā vajadzētu būt, nu tas ir viennozīmīgi.
Guntis Bojārs: Bet tas aprēķins. Es arī vienmēr raugoties uz tādām, nu es teiktu tā, nelielām partijām domāju – kur ir tas jūsu domu gājiens, kāpēc es gribu iekļūt Saeimā, es meklēju kaut kādas iespējas, iespējams apvienoties ar citiem, iespējams, pieslieties kaut kam citam? Jūs ejat, ejat, nekur neaizejat.
Dainis Grabovskis: Saprotiet, ja ir pašmērķis iekļūt Saeimā, protams, jāiet ar citiem. Man ir pašmērķis sakārtot šo valsti tā, kā es to redzu. Ja manas idejas netiek atbalstītas ar tiem līdzekļiem kā pašmērķis iekļūt Saeimā, es pie viņiem neeju.
Guntis Bojārs: Bet tad kāpēc jūs kandidējat?
Dainis Grabovskis: Es kandidēju konkrēti to, ko es vēlos izdarīt. Tas ir rakstīts programmā, kuru es atbalstu. Šādas programmas ar tām partijām, kas ir mūsu līderu partijas, viņi šo programmu nepiedāvā, idejiski man viņas nav interesantas.
Edvīns Puķe: Bez tam, nosauciet kaut vienu partiju, kuras programmā tika kaut reizi īstenota šajos 27, 28 gados. Programmas ir priekš tam, lai..
Guntis Bojārs: Mums arī nav garantijas par jūsu programmu.
Dainis Grabovskis: Par to mēs vēl parunāsim.
Edvīns Puķe: Pirmām kārtām, netika atjaunota Latvijas valsts. Jo nevar atjaunot nevienu organizāciju, tai skaitā valsti, neatjaunojot pamatlikumu jeb statūtus, ja tā ir organizācija. Vēlēšanu likums, kas atļāva balsot par personu – par Daini Grabovski vai par Edvīnu Puķi – neatkarīgi no tā, kurā sarakstā viņš bija.
Guntis Bojārs: Labi, iesim pēc mūsu scenārija.
Edvīns Puķe: Lūdzu!
Dainis Grabovskis: Jums ir labs scenārijs!
Jānis Geste: Mums ir labs scenārijs, jo mums ir jautājumi, kurus mēs jautājam visām partijām, pilnīgi visām. Viens no tiem ir saistīts arī ar Valsts prezidenta pārvēlēšanu. Jūs, šķiet, esat pauduši, ka neatbalstāt esošā Valsts prezidenta pārvēlēšanu. Jums ir pašiem savs kandidāts?
Edvīns Puķe: Nu, pirmkārt, jādod iespējas cilvēkiem iet vēlēt par prezidentu, bet viņam nav jābūt dekoratīvajai funkcijai, bet ar reālu varas vertikāli, teiksim, lai viņš nav dekoratīvs vai reklāmas objekts, kas reklamē picu vai vēl kaut ko, kurš ir tiesīgs kaut ko lemt.
Guntis Bojārs: Kādam no jums diviem ir šādas ambīcijas kļūt par Valsts prezidentu
Edvīns Puķe: Ja cilvēki ievēlēs, jā, kāpēc nē.
Dainis Grabovskis: Mēs varētu sakauties, es arī gribu būt prezidents.
Jānis Geste: Un par premjeru? Visām partijām ir premjera amata kandidāts. Es lasīju jūsu programmu, mēģināju kaut kur atrast, nav.
Dainis Grabovskis: Tomēr ir tā, ka šo jautājumu neizlēma viena persona vai divas. Ja partijas līderi ir nolēmuši neatklāt, šo es nevaru paust, runas ir bijušas, bet es neatklāšu šīs personas.
Guntis Bojārs: Kāpēc jūs gribat kļūt par Valsts prezidentu?
Dainis Grabovskis: Kārtību šajā valstī.
Guntis Bojārs: To dara prezidents? Prezidents mums tā kā pēc Satversmes citur ievieš kārtību. Vai tad to Satversmi mēs mainām?
Dainis Grabovskis: Kuru Satversmi?
Guntis Bojārs: Latvijas Republikas Satversmi.
Edvīns Puķe: Satversme būtu jāatjauno, jo arī piektā Saeima tika ievēlēta vēl, ja neskaita pavalstniecības likumu..
Guntis Bojārs: Latvijas Republikā atbilstoši Satversmei izpildvara ir Ministru kabinets, lēmējvara ir Saeima. Jūs kandidējat uz Saeimu. Es jautāju, kāpēc jūs gribat būt Valsts prezidents, kurš īsti pie būtiskākajām reformām un tā tālāk, īsti nepiedalās.
Edvīns Puķe: Pēc dekoratīvas personas nekādas vajadzības nav.
Dainis Grabovskis: Pilnīgi nekādas.
Guntis Bojārs: Ejam tālāk un runājam par tautsaimniecību, jo ir vairāki punkti jūsu programmā, kas ir pārsteidzoši pret esošo sistēmu. Bet, pirms es tos jautāju, man gribas saprast, kā jūs to ekonomikas plānu izstrādājat? Jūsu partijā es skatījos, tā cītīgi izgāju cauri, neviens kandidāts nav ar ekonomista izglītību.
Dainis Grabovskis: Vai tad partijai jāizstrādā ekonomikas plāns?
Guntis Bojārs: Es tieši gribu saprast, kā jūs tiekat līdz tam, ka Latvijas ekonomikai nākotnē ir jāizskatās šādi. Jo manos priekšstatos to dara kādi cilvēki, ir kaut kādas idejas, ekonomisti rēķina, liek kopā, sanāk, nesanāk budžets un tā.
Dainis Grabovskis: Pareizi teicāt, tieši tā.
Edvīns Puķe: To dara ekonomisti, to dara ministrija, bet partija virza politisko attīstības virzienu. Un priekš tam ir ekonomisti un ministrijas, kas to dara.
Guntis Bojārs: Labi, kas ir jūsu ekonomisko punktu, par ko mēs tūlīt runāsim, autors?
Edvīns Puķe: Nu, tas ir kolektīvs darbs.
Guntis Bojārs: Kāds kolektīvs?
Edvīns Puķe: Nu partijas, kā saka, kolektīvs darbs, kur dažādi cilvēki, [sniedz] savus redzējumus šeit, un tas tika apkopots šajā programmā.
Guntis Bojārs: Kāds ekonomists bija tajā kolektīvā?
Edvīns Puķe: Jā, piemēram, Andžejs Zdanovičs.
Jānis Geste: Skatāmies vienkārši no programmas pirmo solījumu par tautsaimniecību. Jūs runājat par valsts rūpniecības uzņēmumiem un valsts lauksaimniecības uzņēmumiem. Par kurām jomām varētu būt runa? Piemēram, kādās nozarēs?
Edvīns Puķe: Lauksaimniecībā tas būtu lauksaimniecības produktu uzpirkšanas un pārstrādes tīkls, kurš būtu, pirmām kārtām.. valstiski no sākuma atbrīvot vietējo produktu ražotājus no nodokļiem un lieliem nodokļiem, katrā ziņā, tai skaitā, elektroenerģijai būtu jāsamazina nodokļi, jo tur ir divas trešdaļas nodokļa elektrības rēķinā. Mēs nevaram konkurēt ne ar poļiem, ne ar holandiešiem, ne ar ko, kamēr mums ir tik milzīgi nodokļi.
Guntis Bojārs: Tiekam skaidrībā. Nu, tagad ir, jūs sakāt, uzpirkšana un pārstrāde. To, piemēram, šobrīd piena nozarē, flagmanis “Rīgas piena kombināts”. Tad ko? Tad mēs nacionalizējām “Rīgas piena kombinātu”?
Edvīns Puķe: Kāpēc ne, kāpēc ne. Nacionalizācija paredz kompensācijas.
Guntis Bojārs: Valsts atpērk no visiem šobrīd privātajiem, kas ir ieguldījuši naudu..
Edvīns Puķe: Pirmkārt, jāatjauno ir savs maciņš, lats, jo tikai tādā veidā mēs varam attīstīt..
Guntis Bojārs: Jautājums, vai mēs atpērkam no visiem investoriem? Mēs zinām, ka norvēģiem daudz kas Latvijā pieder pārtikas, it sevišķi lauksaimniecības pārstrādē.
Edvīns Puķe: Tieši tā, un visa peļņa aiziet uz Norvēģiju.
Guntis Bojārs: Un mēs tagad tos visus uzņēmumus atpērkam?
Edvīns Puķe: Kāpēc ne.
Guntis Bojārs: Piekrītat vai nē?
Dainis Grabovskis: Gluži negribētu piekrist. Jūs gribat dzirdēt manu viedokli?
Guntis Bojārs: Bet jūs kolektīva darbā nepiedalījāties pie tās ekonomikas programmas izstrādes?
Edvīns Puķe: Tad, kad mēs atjaunosim Satversmi, cilvēkiem būs iespēja balsot par personālijām, neatkarīgi no saraksta.
Guntis Bojārs: Labi, labi, tiekam galā ar ekonomisko programmu, kāds ir jūsu viedoklis?
Dainis Grabovskis: Jūs minējāt vienu uzņēmumu, jūs pametāt tā kā kaulu. Kāpēc valsts nevar veidot savu blakām, kā konkurenci? Nav jāpērk tas piena kombināts.
Guntis Bojārs: Bet to jūs viņam pasakiet.
Dainis Grabovskis: Nu, es viņam pasaku.
Edvīns Puķe: Izveidojot valsts uzņēmumus, viņi nez vai varēs konkurēt ar valsts uzņēmumiem, jo..
Guntis Bojārs: Jā, jo savā starpā..
Edvīns Puķe: Jebkurš konkurē jebkuru. Un tas ir normāli, arī Saeimā – tas, ka mums patlaban ir partijas disciplīna un balso pēc šāda žesta par un pret..
Guntis Bojārs: Bet mēs tagad par lauksaimniecību.
Edvīns Puķe: Tas jau ir tas pats. Jūs sakāt dažādi viedokļi. Var būt cilvēkam dažāds viedoklis, jo es atbildu savu vēlētāju priekšā, ne partijas vadības.
Jānis Geste: Nu labi, bet, ja tomēr visus uzņēmumus nenacionalizē, jo jums es saprotu ir viedokļu atšķirības, tad kurās jomās jūs redzat – valsts varētu veidot šos stratēģiskos uzņēmumus?
Dainis Grabovskis: Tā pati lauksaimniecība, kas mums šodien jau bija diskusijās, tā ir bioloģiskā lauksaimniecība, kas, izrādās, mums ienes vislabākās darbavietas, jo kas ir tie lielie graudu ražotāji? Viņi, kā teikt, ir vieni, monopoli, bet tur īsti darba rokas nemaz nav vajadzīgas, tad vairāk vajadzētu attīstīt šo bioloģisko lauku saimniecību. Kur tomēr tad ir tie cilvēki, kas dzīvo laukos, viņiem būtu darbavietas, kāpēc ne?
Guntis Bojārs: Ja par rūpniecības uzņēmumiem? VEF ir iespējams atjaunot?
Edvīns Puķe: Protams, tas ne tikai iespējams, tas būtu nepieciešams.
Guntis Bojārs: Visu jūs varat.
Edvīns Puķe: Tas būtu nepieciešams, protams, jo, ja mēs paskatāmies tajos laikos, teiksim, tiešām, brīvvalsts laikos, tad tās bija ļoti daudz valsts akciju sabiedrību.
Guntis Bojārs: Ir reāli VEF atjaunot?
Dainis Grabovskis: Kādā kontekstā. Ja jūs prasāt, par kuru gadu? VEF ir laika gaitā attīstījies, pret kuru gadu – tā kā viņš bija Padomju laikos?
Guntis Bojārs: Es nezinu, re kur Puķes kungs teica, ka var atjaunot. Es jautāju tikai.
Edvīns Puķe: Tās var būt “Ērenpreiss” vai “Sarkanā zvaigzne”. Tas var būt VEF vai “Popovs”, lai kā arī viņu nenosauktu. Mēs varam šeit ražot produktu, ja mums būs tādas iespējas ar zemiem nodokļiem un zemām enerģijas izmaksām.
Jānis Geste: Labi, ejam tālāk. Vēl viens solījums no jūsu programmas – “lauksaimniecības zemes pārdošanas un privatizācijas aizliegums ārvalstu pilsoņiem un kompānijām”. Ko mēs darīsim ar tiem, kuriem jau pieder gana daudz?
Dainis Grabovskis: Darām elementāri. Viņi ko ar viņu dara? Ja viņi ir iepirkuši, lai pēc tam spekulētu, tā arī nacionalizācija būtu. Tā, ka es te sēžu. Nevajag, spekulāciju ar valsts īpašumu nevajag, jo tās ir mūsu nacionālās bagātības. Es atvainojos, ja viņi strādā, ienesa mums kaut kādu vērtību, ražo pārtiku, dod darbavietas, lai viņi to dara. Bet, ja viņi ir iegādājušies tikai, lai pēc tam pārdodu tālāk – nevajag. Tas jau arī nodokļu politikā šobrīd parādās, ja cilvēki nekā nedara, viņiem lielāki lauksaimniecības zemes nodokļi. Un tam jābūt vēl drastiskāk.
Guntis Bojārs: Es atceros, ka pagājušo reiz sēdēja partija “Par Alternatīvu”, arī runāja tieši par to, ka vajag to zemi nacionalizēt, samaksāt kompensācijas. Kāpēc jūs neesat kopā ar šo partiju? Jūs bijāt pie tiem kungiem?
Edvīns Puķe: Tieši tā, zināmā mērā esmu šajā sarakstā, jo mēs mēģinājām apvienoties. Tīri pēc termiņiem un juridiski mēs nevarējām pagūt līdz vēlēšanām to izdarīt.
Guntis Bojārs: Bet tā jūs esat līdzīgi domājoši?
Edvīns Puķe: Zināmā mērā mums ir ļoti daudz kopēju punktu.
Guntis Bojārs: Labi, vēl viens jautājums attiecībā uz ekonomiku, es gribēju pajautāt par monopoliem, tos jūs arī solāt. Kurās jomās, teiksim tā, kur vēl šobrīd nav valsts monopoli, jo mums ir vairākas jomas, kur ir, vajag vēl valsts monopolu?
Edvīns Puķe: Visi stratēģiskie virzieni. Tās ir tranzīta artērijas, tās ir ostas, tās ir, teiksim, iespējams, ka arī daļa medicīnas medikamentu ražošana, jo ļoti būtiska ir šeit ražot pirmās nepieciešamības medicīnas preces, kuras būtu jāpārdod valstij par pašizmaksu.
Guntis Bojārs: Alkohols?
Edvīns Puķe: Arī varētu būt. Starp citu, Polijā, kur bija sociālisms, tur bija arī privātā iniciatīva. Alkohols bija monopols, un līdz šim laikam tur sauc par monopola veikalu.
Guntis Bojārs: Alkohola arī vajag kā monopolu valstī?
Dainis Grabovskis: Jā.
Guntis Bojārs: Kur monopols, tur tarifi. Kāda būs degvīna cena?
Dainis Grabovskis: Tāda, lai nepirktu, maksimāli augsta.
Jānis Geste: Ejam tālāk. Vēl kāds solījumus, par kuru, starp citu, mums jau izvērtās diskusija vēl pirms raidījuma sākuma. Jūsu programmā ir teikts – “atteikšanās no dalības jebkādos militāros blokos un no Latvijas bruņotajiem spēkiem aiz robežas”. Vai tas nozīmē, ka Latvijai, jūsuprāt, jāstājas ārā no NATO?
Dainis Grabovskis: Viennozīmīgi nē.
Guntis Bojārs: Jāstājas vai nav jāstājas?
Edvīns Puķe: Mums ir neizdevīgi patlaban uz tiem noteikumiem, uz kuriem mēs esam šajā militārā blokā, mēs pildām citu intereses, karojam ar tiem vai liek mums karot ar tiem, ar ko mums liek ne savās interesēs. Ir jāpārskata noteikumi. Par to, kad šeit izvieto kaut kādas karabāzes, par to mums būtu jāsaņem samaksa Latvijai, nevis jāmaksā par to, kā patlaban.
Jānis Geste: Tas bija tieši, ko es arī vēlējos vaicāt, jo no šīm atbildēm, ko sniedzāt Latvijas Televīzijai, mums ir šādi aptauju 20 jautājumi, ko mēs vaicājam visām partijām, jūs sacījāt, ka jāpanāk, ka NATO maksā Latvijas Republikai par sava militārā kontingenta izvietošanu Latvijas teritorijā.
Edvīns Puķe: Jā, bet ierobežotu militāro kontingentu, jo mēs kļūstam par mērķi, teiksim, kaut kādām citiem militāriem blokiem, kas varbūt konkurē ar NATO. Mēs kļūstam par pirmo mērķi, pa kuriem var pirmās raķetes arī tikt izšautas.
Jānis Geste: Viņi mums kompensē to, ka, kā viņi šobrīd mums saka, viņi vairo mūsu drošību?
Edvīns Puķe: To lemj tauta referendumā, tas pirmām kārtām. Bet priekš tam ir jāatjauno tautas nobalsošanas likums ar 1000 parakstu ierosināšanu.
Dainis Grabovskis: Man grūti teikt, vai tā ir drošības vairošana. Ja mēs piedalāmies ārpus savas robežas, kaut kādās operācijās Irākā, Afganistānā un velns viņ’ zin’ kur. Ja tas ir līgums, ja uzbrūk NATO dalībvalstīm, mēs ejam palīgā. Tas, ja viņai uzbrūk. Šobrīd, nevienai NATO valstij neuzbrūk, bet mēs jau esam izkarojušas apkārt pa pasauli. Kāpēc? Es negribu redzēt savus cilvēkus, Latvijas pilsoņus citās ārvalstīs. Kā intereses viņi tur pārstāv? Uzbrukums nebija noticis, tieši pretēji, uzbrukums notika tām ārzemēm, kurās mēs tagad esam.
Guntis Bojārs: Bet, ja NATO nepiekrīt maksāt mums par to, ka viņi te patrulē virs Latvijas, tad stājamies laukā?
Edvīns Puķe: Jā, viennozīmīgi.
Guntis Bojārs: Tad stājamies laukā?
Dainis Grabovskis: Kas ir patrulēšana?
Guntis Bojārs: Nē, nē, bet jautājums bija cits, ja NATO nepilda mūsu vēlmes vai mūsu prasības, tad stājamies laukā? Kolēģis teica, jā.
Dainis Grabovskis: Protams, te jautājums kādas vēlmes, bet, ja tā burtiski, mēs esam kā valsts, kā neatkarīga valsts, izteikuši savas vēlmes un vajadzības, kurām ir jābūt. Ja mēs nevaram vienoties, tad stājamies ārā., nu ko darīt?
Guntis Bojārs: Programmā – ar visām valstīm, kaimiņvalstīm draudzīgas attiecības. Kā ir ar Krieviju, kā jūs uztverat?
Dainis Grabovskis: Ar visiem, bez izņēmuma. Draugs, es neatteikšos no drauga, bet, ja viņš ir draugs.
Edvīns Puķe: Tas ir milzīgs kaimiņš ar milzīgu ekonomisko potenciālu.
Guntis Bojārs: Un tagad atceramies, ka pret Krieviju Eiropas Savienība, kurā mēs esam, ir piemērojusi sankcijas Ukrainas dēļ, Krimas dēļ.
Edvīns Puķe: Viņas ir jāatceļ.
Guntis Bojārs: Un, ja neatceļ Eiropas Savienība, tad mēs stājamies laukā no Eiropas Savienības arī?
Edvīns Puķe: Pirmkārt, ir jāpanāk noteikumi līdzvērtīgi vecajām Eiropas Savienības valstīm, jo mēs esam paņemti uz nevienlīdzīgiem noteikumiem, mēs esam citā nodokļu zonā, un, ja mēs neesam līdzvērtīgi, ir jāstājas ārā.
Guntis Bojārs: Ir jāstājas ārā. Un jūs?
Dainis Grabovskis: Jāstājas ārā, kāpēc? Ja mēs tagad neatceļam sankcijas? Sankcija nav iemesls, lai stātos ārā.
Edvīns Puķe: Sankcijas ir jāatceļ, jo pretējā gadījumā šeit nebūs nekāda tranzīta, paskatieties uz Rīgu, viņa ir uzcelta uz tranzīta. Viss Rīgas vēsturiskais centrs ir uzplaucis, pateicoties tranzītam.
Jānis Geste: Vēl viens jautājums, kur es gribēju noskaidrot jūsu pozīcija, jo vismaz no tā, ko es lasu jūsu atbildēs dažādās vietās, man šķiet, ka tur ir, arī pieļauju, iespējams, viedokļu atšķirība – kā sacījāt, demokrātiska partija, viedokli ir dažādi. Mazākumtautību skolas – kas ir jādara ar apmācību valodu? Latviešu valoda vai vecāki lemj?
Edvīns Puķe: Vecāki lemj, kādā valodā mācīt savus bērnus par savu nodokļu naudu.
Jānis Geste: Jūs piekrītat?
Dainis Grabovskis: Ja tā ir valsts nauda, tad mums ir Satversmē rakstīts, ir latviešu valoda, un tā tam arī jāpaliek.
Guntis Bojārs: Klau, kungi. Kā jūs satikāties? Nē, tiešām, man redzot to, ka..
Dainis Grabovskis: Un pat interesantākais, ka mēs aiziesim rokās sadevušies, tā jau ir tā demokrātija.
Guntis Bojārs: Bet partija veidojas zem viena ideoloģiskā lietussarga. Šeit izskatās, jums tie lietussargi ir kā tādi atšķirīgi.
Edvīns Puķe: Ideoloģiskais lietussargs ir Latvijas valsts, un nacionālās intereses nozīmē valsts interesēm.
Guntis Bojārs: Bet tad jau jums ar visām partijām sader, jo visiem ir interese par nacionālo..
Edvīns Puķe: Jā, ar visiem, kas ar mieru sadarboties valsts interesēs, proti, visa tauta, mēs esam gatavi sadarboties.
Guntis Bojārs: Ķeramies klāt prioritātēm.
Jānis Geste: Tas, kā mēs lūdzam, viņus sarindot, ir principialitātes skalā, augšā, liekot tās, kuras ir principiāli tādas, no kurām jūs neesat gatavi jebkurā gadījumā, jebkādu sarunu rezultātā atteikties. Un tad zemāk jau tās, par kurām jūs redzat, ka ar kādiem citiem potenciālajiem sadarbības partneriem jūs varētu diskutēt.
Dainis Grabovskis: Man ir priekšlikums, par cik mēs esam tādi atšķirīgi, veidosim divus stabiņus.
Guntis Bojārs: Mēs cerējām uz jums kā uz vienotu veselu.
Edvīns Puķe: Lata ieviešana, vairāk valsts uzņēmumu.
Dainis Grabovskis: Draudzība ar Krieviju, KNAB likvidēšana un to pēdējo mēs varam izmest vispār ārā.
Guntis Bojārs: Papildjautājums, kāpēc ir jālikvidē KNAB?
Edvīns Puķe: Tas ir Valsts kontrolē jānodod šo te funkciju, jo, pirmkārt, tie vispār jāsamazina milzīgais valsts aparāts, jo, lai palielinātu neapliekamo minimumu, jācērt maksimumu.
Guntis Bojārs: Bet valsts kontrolē citas funkcijas, nav izziņas iespējas.
Edvīns Puķe: Kāpēc? Vienkārši pārlikt šos pienākumus uz Valsts kontroli.
Guntis Bojārs: Nē, tur ar pienākumiem nē. Tur ir iespēja, ko mēs varam darīt – KNAB var noklausīties, Valsts kontrole nevar noklausīties sarunas. Vai iedodam Valsts kontrolei, tad arī visas šīs iespējas.
Edvīns Puķe: Jā, visas šīs funkcijas.
Jānis Geste: Tad jūs šobrīd vienkārši Valsts kontrolei kā tādai uzticaties vairāk nekā KNAB, vai tā?
Dainis Grabovskis: Nu tā laikam ir tā būtība.
Edvīns Puķe: Patlaban tas ir politisks instruments, lai dalītu starp partijām ietekmes sfēras.
Guntis Bojārs: Valsts kontrole nekļūs tam par otru KNAB?
Edvīns Puķe: Tad, kad deputāta izvēlē būs lemts vienā pusē lode vai gulags, un otrā pusē četri gadi nākošajā Saeimā par labu darbu, tad iedzims godīgums un nebūs medijos tik pieprasīta prece.
Jānis Geste: Skaidras prioritātes un atgādināšu, ka mēs raidījuma sākumā arī, kad sākām sarunu, lūdzām skatītājiem paust viņu attieksmi, vai viņi par jums balsotu šajās vēlēšanās. Vairāki simti skatītāju zvanīja, trīs no šiem skatītājiem ir tādi, kuri saka, ka es vēl domāju, jūs vēl varat mani pārliecināt. 90% diemžēl nenoticēja, viņa saka, noteikti nē, bet 9% saka – jā, viņa noteikti par jums balsos.
Guntis Bojārs: Un es varu godīgi teikt – šī aptauja nav viltota.
