Jānis Geste: Esiet sveicināti, skatītāji! Tiešraidē Latvijas Televīzijā un arī internetā raidījums “Partija fokusā”, un šajā raidījumā līdz pat Saeimas vēlēšanām, kuras jau nākamnedēļ, mēs izvaicājam visu 16 iesniegto sarakstu kandidātu līderus.
Guntis Bojārs: Jā, labvakar, skatītāji! Un šovakar pie mums vēlēšanu apgabalu līderi no Nacionālās apvienības.
Jānis Geste: Un iepazīstināšu ar raidījuma dalībniekiem. Edmunds Teirumnieks kandidē Latgalē, Dace Melbārde kandidē Rīgā, Raivis Dzintars kandidē Vidzemē, Ilze Indriksone kandidē Kurzemē un Edvīns Šnore kandidē Zemgalē. Un ar kandidātiem runāsim gan par partijas līdzšinējo darbu valdībā, gan par to, ko tā šajās vēlēšanās sola saviem vēlētājiem.
Guntis Bojārs: Jā, un arī šovakar skatītāju telefonbalsojums. Un balsojums par to, vai jūs Saeimas vēlēšanās balsosiet par šo, proti, par Nacionālo apvienību. Atbilžu varianti trīs: “jā, noteikti”, “noteikti nē” un trešais variants – “vēl domāšu”.
Jānis Geste: Sāksim sarunu. Un pirmie jautājumi saistīti ar personālijām un sadarbību nākamajā Saeimas sasaukumā. Jūsu ministru prezidenta amata kandidāts ir Roberts Zīle, eiroparlamentārietis, kurš Saeimas vēlēšanās gan nekandidē, jo atbilstoši Saeimas vēlēšanu likumam ievēlēšanas gadījumā viņš zaudēto Eiroparlamenta deputāta vietu un līdz ar to arī atalgojumu, ko tur saņem. Vai tas ir viens no iemesliem, kāpēc viņš nekandidē?
Raivis Dzintars: Jā. Pirms atbildēt par Robertu Zīli kā premjera kandidātu, es vēlos, kā mēdz sacīt, komisijās reizēm sakām – protokolam pateikt, ka šo izskanējušo sižetu es uzskatu par ļoti tendenciozu. Iespējams, tas ir darbs un jums ir jāatlasa tie fakti, kas varbūt mūs parādītu ne tik labā gaismā. Bet, ja būtu atvēlēts tam laiks, mēs labprāt varētu diskutēt par katru no tām epizodēm, jo tur izskanēja gan apmelojoša informācija, gan tāda, kura prasa papildu skaidrojumu un diskusiju.
Guntis Bojārs: Mans piedāvājums – pēc tam. Jūs esat redzējuši, uzrakstiet Latvijas Televīzijai pretenziju. Un ejam tālāk.
Raivis Dzintars: Jā, bet to neskatīsies televīzijas skatītāji, tā kā..
Guntis Bojārs: Tāpēc, ka es esmu drošs par savu kolēģu veikumu.
Raivis Dzintars: Protams, es esmu drošs arī par savu kolēģu veikumu..
Guntis Bojārs: Mēs arī devām iespēju izteikties katrā šajā te..
Raivis Dzintars: Šobrīd es uzskatu vienkārši būtiski pateikt, ka mēs nepiekrītam tam raksturojumam, kāds sižetā tika parādīts un, protams, redzēsim, ko teiks Latvijas vēlētāji.
Jānis Geste: Un tagad par Robertu Zīli.
Raivis Dzintars: Kāpēc Roberts Zīle? Pirmkārt, Roberts Zīle tāpēc, ka mēs uzskatām, ka Roberts Zīle ir piemērotākais kandidāts Latvijas premjerministra amatam. Un neapšaubāmi – un tas mums ir jāpasaka godīgi – ja gadījumā Roberts Zīle nekļūs par nākamo premjeru, ja viņš kandidētu Latvijas Republikas Saeimā, un rezultāti var būt ļoti dažādi, tad, ja ir izvēle viņam pārstāvēt Latviju Eiropā, Eiropas Parlamentā un turpināt iesāktos darbus vai būt ierindas deputātam, tad loģiski, izvēle ir turpināt iesāktos darbus. Ja izvēle ir starp iespēju vadīt Latvijas valsti ļoti sarežģītā situācijā, ļoti atbildīgā situācijā, tad es personīgi esmu runājis ar Robertu Zīli, man ir pārliecība, ka viņš ir gatavs to darīt. Ja man šīs pārliecības nebūtu, tad es viņu nebūtu uzrunājis.
Jānis Geste: Labi! Mēs visām partijām uzdevām 20 jautājumus pirms šiem raidījumiem, un viens no šiem jautājumiem bija – kuras trīs ministrijas kā prioritāras jūs vēlētos vadīt nākamajā valdībā. Jūs šajā reizē nosaucāt Izglītības, VARAM un Kultūras ministriju. Un jautājums, kāpēc prioritāšu augšgalā nav tieslietas, par kurām Nacionālā apvienība atbild jau septiņus gadus?
Raivis Dzintars: Nu, īstenībā es varētu vaicāt par jebkuru nenosaukto ministriju. Jūs vaicājat trīs. Tās izriet no kaut kādas loģiskas uzskatu sistēmas, kas, manuprāt, Nacionālajai apvienībai atšķirībā no lielākās daļas partiju tiešām ir. Mūsu šī uzskatu sistēma balstās uz pārliecību, ka latviešu nācijai, tās valodai un kultūrai ir jāturpinās. Lai tā turpinātos fiziski, tad mums ir jāiegulda demogrāfijā, un tā ir labklājības sfēra, kuru arī mēs minam kā vienu no prioritātēm, tā ir Labklājības ministrija, lai turpinātos garīgi, lai mēs dzīvotu kā latviešu mūsu latviskajā valstī.
Jānis Geste: Bet tas nenozīmē, ka tieslietas nav viena no jūsu prioritātēm, viena no?
Raivis Dzintars: Ļaujiet man pabeigt atbildi. Lai nodrošinātu šo otro uzdevumu, svarīga ir kultūra un svarīga ir izglītība, jo tas ir tas, kas veido saturu. Un trešais ir drošības sfēra un spēja atbildēt uz ārējiem izaicinājumiem, uz ārējiem apdraudējumiem, kas ir aizsardzība un iekšlietas. Tā ka prioritātes noteikti ir vairākas, mēs ceram uz labu rezultātu, ka mums būs ne tikai trīs ministrijas. VARAM ar reemigrācijas plānu un veiksmīgi iesāktiem reemigrācijas pasākumiem, mūsuprāt, ir ļoti būtiski, lai nodrošinātu tiešo latviešu tautas fizisko pastāvēšanu, lai katru cilvēku, katram, kurš vēlas atgriezties, palīdzētu, nodrošinātu iespēju dzīvot Latvijā.
Jānis Geste: Pieminējāt VARAM. No šobrīd publiski nosauktajiem jūsu ministru amata kandidātiem tikai Kaspars Gerhards ir tas, kurš šajās vēlēšanās nekandidē. Kāpēc arī par viņu neļaujat paust vēlētājiem savu viedokli?
Raivis Dzintars: Vēlētāji paudīs viedokli par visu mūsu piedāvāto komandu.
Jānis Geste: Bet ne šādā veidā, kandidējot uz Saeimu, par katru no kandidātiem atsevišķi?
Raivis Dzintars: Ikvienā demokrātiskā valstī ir nošķirtas trīs varas – tā ir lēmējvara, izpildvara un tiesu vara. Un, ja kāds profesionāls cilvēks uzskata, ka viņš var dot pienesumu valstij, darbojoties izpildvarā, tas automātiski nenozīmē un neuzliek par pienākumu viņam strādāt lēmējvarā. Tātad tā ir katra brīva izvēle, un vēlētājam ir šī izvēle vai nu jārespektē vai arī ne.
Jānis Geste: Par sadarbību nākamajā Saeimā, veidojot nākamo valdību. Jūs esat sacījuši, ka – “lai novērstu “Saskaņas” un Latvijas Krievu savienības atrašanos Latvijas valdībā, esam gatavi sadarboties ar citām partijām”. Jebkurām no šobrīd kandidējošām?
Raivis Dzintars: Precizēsim, ka Krievu savienība droši vien nav aktualitāte valdības veidošanā, tāpat kā “Alternatīvie”, kura arī ir līdzīga spektra partija, ar kuru mēs nebūtu gatavi sadarboties. Taču vēsturiski ir bijis tā, ka tieši Nacionālās apvienības veto ir novērst “Saskaņas” atrašanos valdībā. Visi pēc tā sauktās Saeimas atlaišanas un “Zatlera reformu partijas” iekļūšanas – gan “Vienotība”, gan “Zatlera reformu partija” – visi tolaik bija gatavi varavīksnes valdībai. Un Nacionālā apvienība šo scenāriju nepieļāva. Līdz ar to mēs uzskatām, ka šobrīd Nacionālā apvienība ir lielākā garantija, drošākā garantija, ka šis scenārijs nepiepildīsies arī nākamajā reizē.
Jānis Geste: No šīm partijām, kas varētu būt nākamajā Saeimā..
Raivis Dzintars: Lai tas notiktu, protams, mēs, skatoties socioloģisko pētījumu rezultātus, kam ir cerības iekļūt, mēs esam gatavi un runāt ar ikvienu no organizācijām, meklēt iespējami labāku risinājumu, saprotot, ka ideāla risinājuma nebūs, visas šīs kombinācijas būtu ļoti sarežģītas. Bet pats būtiskākais un izšķirošais vēlēšanu jautājums mums ir neatdot ģeopolitiski Latviju tiem, kas cenšas atjaunot Krievijas impēriju, mēs to sakām ļoti atklāti un konkrēti. Un, mūsuprāt, tas nozīmē neielaist “Saskaņu” valdībā.
Jānis Geste: Tikai “Saskaņu”?
Raivis Dzintars: Šajā gadījumā tas ir lielākais risks un to mēs uzskatām par savas partijas būtisku misiju.
Jānis Geste: Mēs visiem arī vaicājam jautājumu par to, kurš būs politiskā spēka kandidāts nākamajam Valsts prezidenta amatam. Līdz šim no visām 15 partijām un to apvienībām, ko mēs esam uzklausījuši, šķiet, tikai viena bija gatava nosaukt kādu kandidātu. Jums šāds kandidāts jau ir – Egils Levits.
Raivis Dzintars: Jā, Egils Levits. Mēs joprojām uzskatām, ka tas būtu piemērotākais Valsts prezidenta amata kandidāts. Viņš nav Nacionālās apvienības biedrs. Mēs viņu esam redzējuši, piemēram, Satversmes grozījumu, Satversmes preambulas izstrādē – kā viņš spēj strādāt ar dažādām partijām un šīs valstiskās iniciatīvas sabalansēt ar organizācijām, kas ir ideoloģiski atšķirīgas. Spēt uzņemties līdera lomu, strādājot ar ļoti dažādiem, un šajā Saeimā mēs redzam, ka varētu būt sadrumstalota arī politiskā sistēma. Spēja uzņemies atbildību, tas ir talants, kur ir noteiktas personiskās kvalitātes un īpašības vajadzīgas, kuras mēs redzam Egilam Levitam.
Guntis Bojārs: Ilze Indriksone. Šim jautājumam jau nedaudz pieskārāmies – reģionālā reforma, reģionu attīstība. Lasu likumu, kas, es domāju, jums nevienam nav noslēpums – Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma 7. pants nosaka, ka novada teritorijā ir ne mazāk par 4000 pastāvīgo iedzīvotāju. Un šobrīd vairāk nekā 50 pašvaldību ir ārpus šī likuma, tātad likums netiek ievērots. Šeit ir jautājums. Visus šos četrus gadus, kā mēs arī minējām, Gerharda kungs ir vadījis šo ministriju. Un loģika saka, ka ir pieļāvis masveida likuma pārkāpumu. Komentējiet lūdzu!
Ilze Indriksone: Loģika to saka, protams, jā. Es nevaru to noliegt, ka ir daudz pašvaldību, kas šobrīd neatbilst likumā noteiktajam izmēram un iedzīvotāju skaitam. Nacionālā apvienība nav tā, kas apzināti būtu bremzējusi vai nedarījusi. Es šodien varu apliecināt, ka arī ministrija strādājusi pie dažādiem risinājumiem, dažādiem piedāvājumiem, bet līdz šim Pašvaldību savienība ir tieši tā, kas šo procesu ir kavējusi, un koalīcijas partneri nav bijuši gatavi kaut kādiem konkrētiem lēmumiem.
Guntis Bojārs: Ka kaut ko nevar, to mēs esam bieži dzirdējuši. Par nākotni jūs runājat, ka tomēr jūs redzat apvienošanās procesu. Paplašinātajā programmā jūs minat “reformas ietvaros, apvienojot pašvaldības, ir svarīgi nodrošināt, lai iedzīvotāju skaits pašvaldībā nav mazāks par vismaz 8000 iedzīvotāju. Tātad lielas pašvaldības. Kas ir tas jūsu redzējums – kā jūs tomēr panāksiet šā procesa virzību, apvienošanos, redzot šo visu priekšvēsturi?
Ilze Indriksone: Šobrīd, es domāju, jāsāk ar to, ka jāizanalizē esošās pašvaldības, kuras ir tās funkcijas vai tās sadarbības jomas, kurās mazās pašvaldības nespēj konkurēt, un, es domāju, tādas noteikti ir gan veselības aprūpe, gan transports, mobilitāte, loģistika un arī tās pašas uzņēmējdarbības attīstības iespējas. Un, izejot no tā, kuras ir tās jomas, kurās ir jāsadarbojas, jāsāk ir ar šo sadarbības teritoriju aktivizēšanu. Un tad, ja būs konkrētas lietas, kurās pašvaldības jau sadarbosies, tad viņām arī būs vienkāršāk šo nākamo soli spert.
Guntis Bojārs: Bet tas gala virziens ir apvienošanās? Nu, piemēram, jūs esat Talsu novads, turpat netālu Dundagas novads, un jautājums, vai Dundagas novads vienā brīdī ir klāt Talsu novadam un Talsos lemj par Dundagu? Vai mēs ejam uz to, ka visu laiku sadarbojamies? Un rezultātā ir, kā ir.
Ilze Indriksone: Nē, es domāju, ka sākums ir noteikti sadarbība un varētu teikt – procesa virzība uz labprātīgu nākamo soli, bet neizbēgami mēs nonāksim pie tā, ka resursi ir jāapvieno, jo..
Guntis Bojārs: Jo labprātīgi nekas nesanāk.
Ilze Indriksone: Jā, nu tāpēc es saku, ka beigu beigās likums ir likums, un būs droši vien lēmumi jāpieņem.
Raivis Dzintars: Es ilustrēšu vienu piemēru. Jaunpiebalgas novads, Jaunpiebalgas novada budžets apmēram 2,5 miljoni. Apmēram puse no tā aiziet izglītības vajadzībām. Lai līdzfinansētu Eiropas Savienības projektu, ir jāiegulda apmēram 1,1 miljons. Tas ir faktiski neiespējami ar saviem spēkiem to izdarīt. Tie ir argumenti, kas diemžēl ir pārlieku maz izskanējuši. Un kā mēs to panāksim? Es varu pateikt līdzīgi, kā mēs arī ar iepriekšējo 4000 zīmju programmu un savām prioritātēm, mēs pie tā turēsimies ar zobiem un nagiem, un skaidrosim gan sabiedrībai, gan koalīcijas partneriem tikmēr, kamēr vadzis lūzīs, un kamēr mēs savu panāksim. Līdzīgi, kā tas bija prioritātēs par demogrāfiju, līdzīgi, kā tas bija ar valsts valodu skolās prioritātēs. Ja mēs kaut ko uzstādām par savu mērķi, agrāk vai vēlāk to mēs izdarām, tas ir laika jautājums. Ilgtermiņā nav svarīgi, vai tā ir sadarbības teritorija vai tā ir viena pašvaldība, svarīgi, lai vienmērīgi attīstītos visa teritorija, lai vienmērīgi varētu apgūt šos Eiropas līdzekļus, radīt jaunas darba vietas visā Latvijas teritorijā.
Guntis Bojārs: Tas jautājums ir, ka tajās administrācijās šobrīd tiek tērēti, iespējams, pārāk daudz resursu. Jūs arī norādāt..
Raivis Dzintars: Tas ir viens no jautājumiem, bet es uzskatu, ka, jā, nu var pārmest Kasparam Gerhardam un VARAM, ka viņš nav spējis pārliecināt partnerus savus, bet mums Saeimā ir 17 vietas un valdībā mēs esam tik, cik mēs esam..
Guntis Bojārs: Bet īsa mana replika. Tad, kad jūs kaut ko ļoti gribat, arī, piemēram, par demogrāfijas jautājumiem, tad jūs esat gatavi ultimātiem. Vai šī nav tā reize, kad, iespējams, Gerhardam jāpalīdz un liekat tur ultimātu?
Raivis Dzintars: Mēs nevaram izvirzīt ultimātu par pilnīgi visu, ko Nacionālā apvienība grib, jo pretējā gadījumā Nacionālo apvienību varētu aizstāt ar “Saskaņu”. Ir kaut kāda secība un visas lietas nevar atrisināt vienlaicīgi.
Jānis Geste: Šajās vēlēšanās tikai divas partijas faktiski piedāvā palielināt finansējumu aizsardzībai, jūs esat viena no tām, sakot, ka “ik gadu par 0,1% palielināt valsts aizsardzības izdevumus, līdz tie sasniedz 2,5% no iekšzemes kopprodukta”. Sakiet, kāpēc Latvijai ir šobrīd vairāk jābruņojas par to, ko prasa mūsu sabiedrotie?
Edvīns Šnore: Nu, pirmām kārtām, es varbūt nesauktu to par bruņošanos, jo tas ir ieguldījums aizsardzībā, un līdz ar to bruņošanās ir tikai daļa no tā. Bet kāpēc tas ir jādara – nu tas ir, pirmkārt, jādara tāpēc, ka 2% balansē uz tā, kas ir nepieciešams, un to skaita gada beigās no budžeta, līdz ar to tā situācija var būt tāda, ka mēs varam nesasniegt. Jo, teiksim, IKP ir lielāks, tad mums ir mazāk par 2%. Tā kā tas ir viens tāds tīri pragmātisks iemesls, bet es domāju, ka mums ir jārāda, ka šī lieta patiešām ir svarīga, jārāda to mūsu NATO partneriem. Viens ir, ka to prasa Amerika, Tramps, kas, manuprāt, ir ļoti pareizi, ka viņš to dara. Bet otrs ir rādīt, ka arī citi NATO partneri, pirmkārt, domā, ka tas ir svarīgi. Un mēs, kas atrodamies uz robežas ar Krieviju, mēs esam pirmie, kuriem to vajag un kuri būtu ieinteresēti, lai arī citi to darītu. Un tāpēc es domāju, ka tas ir gluži loģiski.
Jānis Geste: Jautājums par finansēm. Fiskālās disciplīnas padomei jūs iesniedzāt aprēķinus,cik jūsu priekšlikumi varētu izmaksāt. No tā, ko jūs iesniedzāt, varu secināt, ka nākamgad aizsardzības finansējuma palielināšanai nepieciešami vēl 245 miljoni eiro. Sadaļā, kur šos līdzekļus gūt, jūs nenorādāt kādus jaunus ieņēmumus, bet ieņēmumu pārdali no citām prioritātēm. Kuras varētu būt tās prioritātes, no kurām tad šobrīd pārdalīt līdzekļus aizsardzībai?
Raivis Dzintars: Jā, nu, pirmkārt, sāksim ar to, ka pašlaik gan Latvijas Bankas, gan Finanšu ministrijas aprēķini un prognozes par Latvijas ekonomikas izaugsmes tempiem ir pietiekoši optimistiski, tie ir tuvākajos gados 3%. Pēc tam mazliet samazinās. Tā kā, mūsuprāt, fiskālā telpa, ar ko diskutēt attiecībā uz prioritātēm, ir. Manuprāt, tās prioritātes, kuras ir izvirzījusi Nacionālā apvienība, ir salīdzinoši tomēr pieticīgas, reālistiskas. Mēs necenšamies..
Jānis Geste: Proti, nauda nebūs jāatņem kādam nost, bet vienkārši, ņemot vērā, ka ekonomika aug, jums būs līdzekļi.
Raivis Dzintars: Nē, nu kāpēc? Mēs esam parādījuši, ka mēs protam atņemt arī taisnīgi, piemēram, ierobežojot azartspēļu biznesu, varbūt skatoties, vai bankas nedzīvo pārāk trekni noteiktos apstākļos. Tas ir jautājums par prioritātēm. No tā, ka mēs nosauksim vienu avotu.. skaidrs, ka budžeta veidošanas procesā tas būs liels kompromiss starp daudzām pusēm. Un gala rezultātā mēs pie šīm prioritātēm nonāksim. Aizsardzība, es gribētu teikt, tomēr ir tā joma, par kuru strīdi ir vismazāk. Ieguldījumi demogrāfijā, tā tiešām ir cīnīšanās par to, ka papildus līdzekļi ir vajadzīgi aizsardzībai, parasti ir liela vienprātība. Vismaz esošo koalīcijas partneru vidū.
Jānis Geste: Viens no tematiem, kur es redzu, kur strīdi attiecībā uz aizsardzību varētu būt, ir jūsu rosinājums par daļēju obligātā nacionālā militārā dienesta atjaunošanu, jo pašreizējais aizsardzības ministrs ir sacījis, ka – “mūsu aprēķini rāda, ka tas izjauktu visu to, kur šobrīd virzāmies; tam nav atbilstošas infrastruktūras, resursu, instruktoru”. Maldās aizsardzības ministrs?
Edvīns Šnore: Mēs par šo tēmu ar aizsardzības ministru esam ļoti plaši diskutējuši – gan es personīgi, gan partija. Mums ir bijusi darba grupa, kur mēs šo esam arī rosinājuši, un tā diskusija nav jauna. Un faktiski Aizsardzības ministrija ir pat zināmā fāzē šajā diskusijā, pat ir piekritusi, ka viņi piekrīt, ka tas nemaz nebūtu slikti, ja būtu tāds militārais dienests. Tagad tas pēdējais, ko jūs citējat, es arī lasīju, nu tur ir kaut kas cits. Parlamentārais sekretārs, piemēram, Aizsardzības ministrijā piekrita tam, bet vienīgi norādīja, ka tam pašreiz nav naudas. Bet tas, ka tas būtu pareizi no aizsardzības viedokļa.. to ir izdarījušas visas reģiona valstis. Latvija ir palikusi pēdējā, kas to nav izdarījusi vēl. Un, mūsuprāt, šajā ģeopolitiskajā situācijā, kad mums tiešām tie draudi ir un aizsardzībai ir jāpievērš uzmanība, es domāju, ka mēs to nedarām adekvāti. Tas, ko dara obligātais militārais dienests, viņš sagatavo kaut kādu daļu sabiedrības, pilsoņus, kuri ir gatavi, kuri ir apmācīti tātad kara gadījumā kaut kā rīkoties.
Jānis Geste: Un jūs runājat par deviņu mēnešu dienestu šobrīd, vai ne?
Edvīns Šnore: Tur var diskutēt – seši vai deviņi. Bet tagad šī daļa ir par mazu, tur ir tā problēma.
Jānis Geste: Vēl pavisam īss jautājums attiecībā uz aizsardzību. Jūsu piedāvājums ir paplašināt Nacionālo bruņoto spēku dalību operācijās un misijās ārvalstīs. Šobrīd sešās misijās 61 cilvēks, vairāk nekā 7,6 miljoni. Kāpēc tas ir jāpaplašina?
Edvīns Šnore: Nu, pilnīgi skaidrs – tas ir jāpaplašina, lai rādītu.. lai citi nāktu mums palīgā, tā īsāk sakot. Jo, piemēram, Afganistānas misija – tā ir misija, kurā Latvija piedalās faktiski piektā panta ietvaros. Kad Amerikai 2001. gadā uzbruka teroristi, tad sākās šī misija Afganistānā, un tie, kas Afganistānā līdztekus Amerikai cīnās, viņi palīdz Amerikai. Mums no tīri tāda simboliska viedokļa, pat neatkarīgi, cik tur ir cilvēki, jā, viņi nav daudz, es tur arī kopā esmu bijis ar aizsardzības ministru, bet es domāju, ka tā ir ļoti būtiska lieta. Un ja mēs to varam paplašināt, tad tas ir tikai labi.
Guntis Bojārs: Nākamais temats – informācijas tehnoloģijas. Tēze no programmas – “informācijas tehnoloģijas kļuvusi par vadošo tautsaimniecības nozari Latvijā”, tā varētu noteikti būt. Un vēl viena tēze – “uzskatām, ka svarīgi ir piesaistīt Latvijai kādu no lielajiem tehnoloģiju gigantiem (Google, Facebook, Amazon), kas Latvijā izvietotu savu filiāli; aiz šiem uzņēmumiem nāks arī citi un tas krietni uzlabos pārējo Latvijas IT uzņēmumu reputāciju”. Ideja milzīga. Es domāju, ka tāds sapnis ir daudzām valstīm. Nu, mēģiniet tādus trīs soļus, kā mēs līdz tam tiekam. Nevis tādus vispārīgus, bet no sērijas – kurā mirklī mēs braucam ciemos pie ''Facebook'' vai ''Google'', un kā mēs to izdarām? Kā jūs to panākat?
Edmunds Teirumnieks: Nu, īstenībā, šeit varbūt jāsāk ar to pašu zemāko līmeni; ja mēs tā ņemam no programmēšanas viedokļa, tā ir vidusskola. Vidusskolēns, kurš izprot, kas ir informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, programmēšana. Jo šobrīd, ja mēs raugāmies tiešām tādā globālā tīmeklī, tad, kas valda un valdīs nākotnē – tā ir mākslīgā intelekta komponente un arī lielie dati. Faktiski, ja mēs skatāmies uz esošo speciālistu sagatavošanu, ja mēs runājam par augsta līmeņa speciālistiem, tā ir ļoti liela problēma Latvijā. Un lai to sakārtotu, tad ir jāsāk ar to, ka mēs paņemam jau par pamatskolu, vidusskolu un tikai tad seko attiecīgi šī te augstākā izglītība.
Guntis Bojārs: Kā mēs dabūjam to Facebook iekšā?
Edmunds Teirumnieks: Facebook nāks iekšā.. teiksim tā, pa tiešo viņš nenāks. Viņš nāks tanī brīdī, kad mums šeit būs tāda kapacitāte, kas ļauj konkurēt. Ja mēs runājam par šo konkurēšanu, ir tas brīdis, kad mākslīgā intelekta pielietošana, kas notiek gan pasaulē, gan arī Latvijā, un runājot arī ar speciālistiem, mēs esam pēc būtības uz vienas taisnes – faktiski, vai tā ir Amerika vai tā ir Latvija, starta pozīcijas ir tuvu līdzīgas. Jo, ja mēs paraugāmies uz to, ko tad mēs saprotam no šiem algoritmiem, kā tie darbojas, tad tur ir tik daudz jauna, teiksim, ja mēs paņemam to pašu Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju, šobrīd mēs aktīvi esam iesaistījušies krāsu lāzermarķēšanas procesos, bet tas nav tā, ka mēs skatāmies, ka tur strādā tas lāzers, bet mēs tīri no tā, kā viņu darbināt caur šo te mākslīgo intelektu. Un tur mēs esam ar Vāciju tiešām..
Guntis Bojārs: Ticu, ka mums valstī ir izcili speciālisti un jāražo šo speciālistu ir vairāk. Drīzāk bija jautājums par to, kā to Facebook ievilkt iekšā.
Edmunds Teirumnieks: Bet, ja nav bāzes intelektuālā līmenī, to nedabūs.
Guntis Bojārs: Vēl daži jautājumi arī, kas izriet no jūsu programmas – “panāksim, ka apdzīvotu vietu centros ar iedzīvotāju skaitu no 100 līdz 2000 iedzīvotāju tiek nodrošināts kvalitatīvs bezmaksas Wifi tīkls”. Tās ir tās bibliotēkas domātas? Vai kas tas ir domāts? Vai katrā vietā ir Wifi serveris? Ko tas nozīmē?
Edmunds Teirumnieks: Nē, nu pēc būtības, protams, tas ir bibliotēku jautājums, bet, ja mēs skatāmies plašāk, tās varētu būt arī skolas.
Guntis Bojārs: Bet tas ir pašvaldību jautājums.
Edmunds Teirumnieks: Jā, tas ir daļēji pašvaldību, bet to arī caur valsts finansējumu mēs varam stimulēt. Pēc būtības šobrīd, ja mēs paraugāmies uz, teiksim, kaut kādām rēķinu nomaksām, piekļuvi Lauku atbalsta dienesta sistēmai datu ievadīšanai, tā ir tā problēma, kas pastāv laukos. Un tādā veidā mēs varētu to sakārtot.
Guntis Bojārs: Labi, cerams, ka šo solījumu piepildīsiet. Pēdējais jautājums, un šis ir gan liels, ņemot vērā, Latvijas ne pārāk pozitīvo pieredzi ar e-veselībām un citām e-pārvaldēm. “Visi informāciju tehnoloģiju projekti un iestādes atradīsies vienas ministrijas pārraudzībā, visi valsts iestāžu darbinieki, kuri strādā IT jomā būs pakļauti vienai iestādei” – kura iestāde tā varētu būt? Un kā tas varētu izpildīties? Tas ir no jūsu paplašinātās programmas. Jūs tā skatāties uz mani it kā es to būtu izdomājis.
Edvīns Šnore: Arī šis mums ir diskutēts, mums ir atsevišķas prezentācijas par to bijušas. Runa ir, ka, teiksim, tas modelis līdzīgs, kāds ir Igaunijā. Ja tā vienkāršoti uz viņu skatās, tur šī lieta ir centralizēta, bet mums savukārt sadalīta pa ministrijām, iestādēm.
Guntis Bojārs: To es saprotu. Es jautāju, kura tad ministrija varētu uzņemties šo atbildību?
Edvīns Šnore: Labs jautājums, bet es pat domāju, ka tas nav būtiski. To varētu izlemt, kura tā būtu, ja vienkārši vienotos, ka tādu sistēmu vajag.
Guntis Bojārs: Pārāk dziļi domājuši neesat, bet ideja ir.
Jānis Geste: Dzintara kungs, jums jautājums par vienu no tematiem, kas beidzamajā laikā ir ļoti plaši diskutēts sabiedrībā. Stāsts par veselības apdrošināšanu, jo vairums Nacionālās apvienības deputātu visos trijos balsojumos šīs apdrošināšanas ieviešanu atbalstīja. Šobrīd gan Veselības ministrija ir publiskojusi savus aprēķinus, kas liecina, ka aptuveni 30 tūkstoši būs cilvēku, kas nespēs samaksāt par šo pilno pakalpojumu grozu. Kuram par šiem cilvēkiem, jūsuprāt, būtu jāuzņemas atbildība?
Raivis Dzintars: Nacionālā apvienība iepriekšējā koalīcijas sēdē nāca ar priekšlikumu, ka šo divu grozu principa ieviešana būtu jāatliek uz vienu gadu. Tā iemesla dēļ, ka virziens, ka nodokļu maksātājiem nav jāapmaksā pilna veselības aprūpe par tiem, kas nodokļus ļaunprātīgi nemaksā. Tas virziens ir pareizs un solis tajā virzienā ir jāsper. Bet ir jāievēro viens cits ļoti būtisks princips – ja tu legāli Latvijas valstī maksā nodokļus un legāli maksāt nodokļus nozīmē arī mikrouzņēmumu režīms, kā šobrīd Latvijā ir, tad tev ir jāsaņem pilns veselības pakalpojumu klāsts. Ņemot, vērā, ka šis jautājums nav sakārtots, mūsu piedāvājums koalīcijas partneriem bija gadu atlikt, skatīties, vai tādā gadījumā kaut kas ir mikrouzņēmumam nodokļu režīmā jāmaina vai jāmeklē kāds cits risinājums, lai šo netaisnību novērstu. Bet pašlaik mēs nedzirdējām kategorisku nē, bet, ka tas jautājums būtu jālemj jaunajai valdībai pēc vēlēšanām. Tā kā mēs nedzirdējām ne “jā”, ne “nē”, bet mūsu versija ir tāda, ka tieši tā, kā pašlaik tiek piedāvāti divi grozi, kur attiecībā pret vienu sabiedrības daļu, nodokļu maksātājiem šī sistēma ir netaisnīga, tas nav taisnīgi un tā tas nedrīkstētu būt.
Jānis Geste: Bet kādu jūs redzat risinājumu, jo es lasu jūsu programmā un arī atbildēs, ko jums mums sakāt, ka, pirmkārt, šo divu pakalpojumu grozu pārskatīšanu kā tādu, atbilstīgi tirgus tarifiem, ja es nekļūdos. Un otrs, ko es redzu, ka obligātās apdrošināšanas iemaksas ir jāveic pilnīgi visiem, arī nekur nestrādājošiem, tostarp bezdarbnieku uzskaitē neesošiem Latvijas rezidentiem, kur jūs sakāt, ka, iespējams, šo cilvēku vietā sākotnēji šo iemaksu varētu veikt valsts un pēc tam piedzīt.
Raivis Dzintars: Kā jau vēlreiz teicu – šis divu grozu princips nav kaut kas tāds, ko Nacionālā apvienība uzskatītu par ideālu modeli, bet mēs klausāmies jebkuras diskusijas, mēs dzirdam, ko saka eksperti, kāds ir nepieciešamais papildus līdzekļu daudzums veselības aprūpē, lai mēs varētu noturēt šeit medmāsas, lai mēs varētu noturēt ārstus, lai mēs varētu nodrošināt šo veselības sistēmas normālu funkcionēšanu. Šobrīd mēs esam ieguldījuši, 2018. gadā tā bija absolūtā prioritāte, 200 miljonus un sasnieguši vienu miljardu. Un pie visa tā mēs redzam, ka mums ir nepieciešami nākamie soļi. Ir jādomā par papildus finansējumu un skaidrs, ka šī sasaiste ar nodokļu nomaksu, atskaitot šī izņēmuma grupas, var būt viens no mehānismiem, ko mēs atbalstām. Bet šis divu grozu princips nav ideāls.
Jānis Geste: Bet tad fonds, kas samaksā to vietā, kuri nevar samaksāt un pēc tam no viņiem piedzen līdzekļus, kad viņi ir spējīgi maksāt, ir kā risinājums?
Raivis Dzintars: Runa ir par negodprātīgiem maksātājiem, tātad, ja mēs runājam par šīm grupām, kuru vietā ir jāsamaksā valstij, skaidrs, ka no viņiem neviens nepiedzen..
Dace Melbārde: Es gribētu piebilst, ka šajā grupā noteikti ietilpst arī radoši cilvēki. Un nešaubīgi, ir tādas profesijas, kuru specifika ir jārespektē. Un šim jau mēs risinājumu esam atraduši – ir pieņemts radošo personu, radošo organizāciju statuss, kas palīdzēs arī gadījumos, kad ir jārisina veselības problēmas.
Jānis Geste: Bet tad, ja būsiet nākamajā Saeimā un būsiet koalīcijā, tad jūs uzstāsiet uz to?
Raivis Dzintars: Mēs centīsimies par to pārliecināt, protams. Mums pašlaik ir dažādas atkarībā no tā pēc kādas metodoloģijas vispār tiks rēķināts budžets. Ir dažādas prognozes par to, kāda būs fiskālā telpa.
Jānis Geste: Bet tajā brīdī, kad deputāti balsoja par šo modeli, tad jums nebija pilna aina par to, kādas būs tam sekas?
Raivis Dzintars: Nē, mums ir jāsper solis uz priekšu. Un šis solis uz priekšu, tas ir tik ilgi marinēts, ka pašlaik to nerisināt būtu vienkārši bezatbildīgi, jo par veselības sistēmu jāiegulda līdzekļus būs. Mēs katru dienu zaudējam ārstus, mēs zaudējam speciālistus, no kā cietēji ir tie kas nonāk krīzes situācijā. Veselība – tas ir viens no vislielākajiem, tas ir nu gandrīz nacionālās drošības jautājums. Un te jebkurš risinājums, lai kuru mēs skatītos, būs nepopulārs, bet mums jāskatās salīdzinoši taisnīgākais.
Guntis Bojārs: Dace Melbārde! Pierasts, ka Nacionālā apvienība runā par latviešu valodu vai par krievu valodu. Parunājam par latgaliešu valodu. Un šeit atgādinu, ka viens no simtgades lielajiem pasākumiem bija arī Latgales kongress, kura rezolūcijā, kas gan nav nekāda oficiāla rezolūcija, bija vēlme, ka, ja pašvaldības iestādēs vēršas latgaliski, tad latgaliski arī rakstveidā atbild. Tā bija viena no šīs rezolūcijas tādām vēlmēm. Un Nacionālā apvienība tajā savā paplašinātajā programmā raksta – “noteikt skaidru latgaliešu valodas lietojumu valsts un pašvaldību iestādēs un saziņā ar tām. ” Kā būt?
Dace Melbārde: Es sākšu ar to, ka paplašinātajā programmā ir rakstīts arī tas, ka mēs gribētu vairāk atbalstīt vairākas un dažādas mazās kultūrtelpas, tai skaitā arī suitus un līvus, un vēl varētu identificēt. Kāpēc Latgali īpaši prioritizējām – tas patiešām aktualizējās 2017. gadā Latgales kongresā. Un šeit mums ir jāapzinās, ka latgaliešu valoda ir nemateriāla kultūras mantojuma vērtība. Un, lai to saglabātu, tā ir daudz aktīvāk arī jāiesaista tādā sabiedriskā apritē. Es domāju, tas ir diskutējami, vai visiem Latvijas iedzīvotājiem ir jāiemācās latgaliešu valoda. Noteikti būtu jāpiedāvā plašākas iespējas, ja tāda vēlme būtu.
Guntis Bojārs: Bet par to atbildēšanu. Tajā rezolūcijā bija, ja nemaldos, Latgales plānošanas reģionā - ja kāds jautā..
Dace Melbārde: Es labprāt turpinātu. Manuprāt, būtu jāsāk ar to, ka šo prasību varētu attīstīt Latgales reģionā un paskatīties sākumā, kā Latgales reģions ar to tiek galā, un tad var runāt plašāk. Bet tas, ka tas notiktu Latgales reģionā, es domāju, būtu atbalstāmi un tas padarītu valodu dzīvāku.
Guntis Bojārs: Jūs pieļaujat, ka varētu būt šāda sistēma?
Dace Melbārde: No kultūras vērtības pārvērst to aktīvu lietojumā.
Edmunds Teirumnieks: Bet tur ir jāsaka, ka tieši pagājušajā gadā Latgales kongresā tāpat arī bija skatīts tas jautājums, ka tā ir Latgales telpa, kurā mēs no pašvaldībām arī sagaidām šo – latgaliski iesniegums, latgaliski atbilde. Bet tas nav tā, ka mēs tagad to attiecinām uz pārējo Latvijas teritoriju.
Guntis Bojārs: Bet tad jūs Nacionālā apvienība solāt to, ka tā varētu būt un to varētu panākt?
Raivis Dzintars: Mēs ne tikai solām, mēs apliecinām, manuprāt, arī simboliskos momentos.. Mēs atceramies, iepriekšējās vai aiziepriekšējās Saeimas pirmajā svinīgajā sēdē, kad tika nodoti deputātu zvēresti, bija deputāts, kas runāja no tribīnes latgaliski un deputāte Āboltiņa aizrādīja, ka ir jārunā latviešu valodā. Nacionālā apvienība bija tā, kas aizstāvēja šo deputātu, kurš nav mūsu biedrs, uzskatot, ka latgaliešu valoda, tā ir latviešu valoda. Un tā ir absolūti mūsu pārliecība, mana kā vidzemnieka vai Edvīna Šnores kā zemgalieša pārliecība.
Guntis Bojārs: Tā viena nianse. Es nezinu, vai jūs esat iepazinušies ar Levita kunga komentāru šai saistībā. Viens ir variants – mutvārdu valodas lietojums, un otrs ir rakstveida. Un šajā gadījumā sarakste ar oficiālu iestādi, uz ko Levita kungs norāda, tas šobrīd, atbilstoši Satversmei, nav iespējams. Mainām Satversmi?
Raivis Dzintars: Es saprotu, ka varētu būt problēmas arī, ka ir daudz un dažādi viedokļi par šo un diskusijas par to, kāda ir pareiza rakstība.
Edmunds Teirumnieks: Bet uz doto brīdi mēs varam gan vienu, gan otru izmantot – gan tā, kas ir pēc Stroda, gan attiecīgi šī jaunā, tā sauktā, kas ienākusi.
Guntis Bojārs: Bet vienalga – Levita kunga viedokli jūs zināt. Es ceru, zināt šajā jautājumā?
Raivis Dzintars: Nu tādā gadījumā būtu jābūt šeit arī Levita kungam, lai ar viņu diskutētu. Paņemt vienu frāzi nebūtu korekti.
Guntis Bojārs: Nē, es domāju, vai pirms rakstīt šo te programmā, jūs arī apsverat un pakonsultējaties.
Raivis Dzintars: Mēs ar Levita kungu par Latgales jautājumu kopumā esam diskutējuši, man šķiet, ka vai tik pat Latgales kongresā mēs ar viņu netikāmies.
Dace Melbārde: Es varbūt gribētu arī komentēt. Lai varētu to ieviest dzīvē, ļoti svarīgi ir attīstīt arī latgaliešu pareizrakstības rīku. Un tas ir tas, pie kā arī Kultūras ministrija šobrīd strādā sadarbībā ar VARAM. Un šī rīka veidošanas procesā mēs sagaidām to, ka latgalieši paši vairāk savā starpā sadarbosies, un tad vienosies par kaut kādu to vienu zelta vidusceļu, kura tad būtu tā latgaliešu valoda, kurā tad Latgales reģionā varētu sazināties.
Guntis Bojārs: Īsais un pēdējais jautājums – par krievu valodu. Par krievu valodu un sabiedrisko televīziju, sabiedrisko mediju. Kā mēs zinām, mums ir kanāls LTV7, kur ziņas un vēl daži raidījumi ir krievu valodā tikai. Jūs arī paplašinātajā programmā sakāt, ka šobrīd daudzi krievvalodīgie cilvēki saprot latviski, 90% to ir atzinuši. Kā jūs redzat šīs sadaļas attīstību tālāk? Vai mēs turpinām no valsts budžeta finansēt šo krievvalodīgo sadaļu? Vai mēs svītrojam pāri un sakām – tas nav vajadzīgs?
Dace Melbārde: Manuprāt, ir jāapzinās tas, ka šobrīd auditorijas ļoti diferencējas, kā lieto mediju. Manuprāt, ir ļoti svarīgi šobrīd strādāt ar tiem rīkiem, kas labi strādā un kam ir sava auditorija. Un, proti, tas ir LR4. Un es esmu ne reizi vien mudinājusi LR4 un Latvijas Televīziju sadarboties, lai veidotu multimediālu produktu šeit, kas jau uzrunātu to auditoriju, kas ir. Ja mēs runājam par jauniešu auditoriju, tad, manuprāt, tas, par ko Latvijas Televīzijai visvairāk vajadzētu domāt, ir - kā radīt pievilcīgu saturu digitālā formātā, interneta formātā jauniešiem.
Guntis Bojārs: Jā, par to nav šaubu. Bet jautājums iepriekšējais..
Dace Melbārde: Bet tas man likās daudz prioritārāk.
Guntis Bojārs: Jautājums iepriekšējais – vai sabiedriskajai televīzijai vai radio, vai digitālai platformai ir jāražo saturs krievu valodā?
Dace Melbārde: Es esmu pārliecināta, ka pie tām valodas zināšanām, kas ir krievu valodā runājošai sabiedrībai šobrīd, ir svarīgi piedāvāt labas kvalitātes saturu latviešu valodā, kas viņiem ir interesants.
Guntis Bojārs: No šī es saprotu, ka nav krieviski jāražo?
Dace Melbārde: Latviski runājošie cilvēki, arī pietiekami liels procents, skatās krievu medijus, tāpēc, ka viņiem kaut kas šajā medijā uzrunā. Tas nozīmē, ka izšķirošs ir saturs un vai mēs ar to saturu spējam auditoriju ieinteresēt.
Guntis Bojārs: Patiesībā, tas jautājums bija jā/nē jautājums.
Dace Melbārde: Mēs gribam tomēr stiprināt latviešu valodu kā valsts valodu.
Guntis Bojārs: Tātad krievu valodas saturam nē.
Edvīns Šnore: Mums ir jāvirzās uz latviešu valodu, uz to, ka cilvēki māk latviski un skatās latviešu medijus. Un tas, ja teiksim ir krievu valodā, tad manā uztverē, mēs nevaram dot tur vairāk naudas, kā tur jau ir. Tas ir mūsu uzstādījums. Mēs nevar izvērst krievvalodīgo telpu.
Guntis Bojārs: Cik ir, tik ir, bet vairāk nē.
Edvīns Šnore: Vai samazināt. Bet ne palielināt.
Guntis Bojārs: Plāns par to, ka sabiedriskā televīzija pamet reklāmas tirgu, ir aizvien spēkā un nekas nemainīsies ar šo?
Dace Melbārde: Latvijas Republikas Saeimas deputāti jau par to ir izteikušies un devuši tam pozitīvu jāvārdu, mēs esam pārliecināti, ka iziešana no reklāmas tirgus ir arī būtisks drošības jautājums, jo sabiedriskajam medijam jāstrādā uz daudz drošākiem finanšu pamatiem, nevis jābūt atkarīgam no reklāmas ienākumiem. Reklāmas ienākumi ļoti diferencējas šobrīd tirgū. Un mēs esam pārliecināti, ka nodrošinot atbilstošu kompensējošo mehānismu, tas ir labākais ceļš, kā tālāk attīstīties sabiedriskajam medijam.
Guntis Bojārs: Paldies, ķeramies klāt prioritātēm.
Jānis Geste: Mūsu nosacīti interaktīvā raidījuma daļa, kur mēs jums sākotnēji lūgsim vienoties par piecām šīm, mūsu pašu izvēlētām prioritātēm ar ļoti konkrētiem darbiem, kurus īstenot nākamās Saeimas sasaukuma laikā, ja būsiet koalīcijā. Un jautājums ir viņas sarindot principialitātes ziņā – brīdī tad, kad runāsiet ar potenciālajiem koalīcijas sadarbības partneriem, kuras ir tās lietas, par kurām jūs neredzat iespēju vēl pieļaut kādus kompromisus un kuras ir tās, par kurām tad sarunu laikā ir iespējami kompromisi.
Guntis Bojārs: Pirmais – aizsardzībai 2,5% no IKP, depozīta sistēma.
Jānis Geste: Un jūs piedāvājat viņu ieviest no 2020. gada.
Guntis Bojārs: Pašvaldību reforma, demontēt Uzvaras pieminekli, tas ir paplašinātajā programmā. Un pēdējā lieta – IT centralizēšana.
Raivis Dzintars: Jūs esat diezgan tuvu salikuši jau mūsu redzējumu. Aizsardzības finansējumu mēs arī saglabātu kā pirmo, jo, ja nebūs drošības, tad ir grūti runāt par pārējo prioritāšu īstenošanu. Nākamais solis būtu pašvaldību reforma, lai vienmērīgi atbalstītu Latvijas attīstību dažādos Latvijas reģionos un darba vietu pieejamību. Nākamais – jūs teicāt, ka mums šajā 4000 zīmju programmā nav vide minēta kā prioritāte – tā nav taisnība. Mums ir šajā 4000 zīmju programmā minēta vide un depozīta sistēmas ieviešana ir kā viens no mērķiem, līdz ar to, mēs depozīta sistēmu liktu kā trešo prioritāti. IT lietu centralizēšanu un sistēmas padarīšanu pieejamāku cilvēkiem kā nākamo, un tā saukto Uzvaras pieminekļa jautājuma risināšanu mēs redzam kā simbolisku un nacionālās pašcieņas jautājumu, ar ko mēs vēlētos noslēgt šīs prioritātes. Bet, protams, ja būtu iespēja pašiem no programmas izvēlēties prioritātes, tad mēs te ļoti daudz ko papildinātu, par to, es domāju, mums ir liela vienprātība.
Jānis Geste: To saka pilnīgi visi politiskie spēki. Mēs neizrunājām jautājumu par depozīta sistēmu. 2020. gads. Zinot, ka VARAM ministrs par šo jautājumu ir runājis vairākkārt, šajā reizē, nākamajā valdībā, ja būsiet, cik tas būs principiāli.
Raivis Dzintars: Es domāju, ka mēs jau šīs Saeimas laikā sniegsim Saeimā kā deputāti priekšlikumu, kas taps, protams, sadarbībā ar VARAM. Mēs ļoti labi atceramies sižetu, kur Dūklava kungs no ZZS teica, ka viņš aiz loga neredz piesārņotu vidi un līdz ar to piesārņotas vides nav. Mēs šādai loģikai nepiekrītam, un tas būtu līdz ar to viens no jautājumiem, ko šoreiz sāksim un nākamajā Saeimā centīsimies izdarīt.
Jānis Geste: Paldies par šīm atbildēm. Mēs raidījuma sākumā uzdevām skatītājiem arī kādu jautājumu, uz kuru šovakar atbildēt. Tas bija jautājums par to, vai viņi šajās vēlēšanās balsos par Nacionālo apvienību. Vairāk nekā 2000 zvanītāju šovakar pauda savu viedokli un balsojuma rezultāti sekojoši – 1% atbildēja, ka viņus jums vēl jāmēģina pārliecināt, proti, ka viņi vēl domās, vai balsot; 32% šāvakara zvanītāju sacīja, ka noteikti nebalsos; un 67% no tiem, kas šovakar piezvanīja sacīja, ka viņi – jā, noteikti – šajās vēlēšanās balsos par Nacionālo apvienību.
