Jānis Geste: Tiešraidē internetā un arī Latvijas Televīzijā mēs turpinām raidījumu “Partija fokusā”, un šovakar izvaicājam kandidātus no divām partijām.
Guntis Bojārs: Un šobrīd partija “Progresīvie”.
Jānis Geste: Un iepazīstināšu ar raidījuma dalībniecēm. Antoņina Ņenaševa kandidē Rīgā, Inga Liepa-Meiere kandidē Vidzemē, Agnese Logina kandidē Latgalē, Dace Kavasa kandidē Kurzemē un Līga Rasnača kandidē Zemgalē.
Guntis Bojārs: Jā, un arī par šo partiju skatītāju telefona balsojums. Vai jūs balsosiet par “Progresīvajiem”: “jā, noteikti”, noteikti ''nē'' un trešais atbilžu variants – “vēl domāšu”.
Jānis Geste: Pirmais jautājums izriet no socioloģiskajām aptaujām, kas ir veiktas līdz vēlēšanām. Tās šobrīd rāda, ka izredzes iekļūt nākamajā parlamentā jums ir visai nelielas. Kas ir tas scenārijs, uz ko jūs paši cerat?
Antoņina Ņenaševa: Minimums ir 5%, bet ceram daudz vairāk, jo, ja mēs paskatāmies uz Eiropu, tad sociāldemokrātiskas idejas un arī zaļas idejas atbalsta no minimums 10% līdz pat 40%, Latvija nav izņēmums. Vienkārši ir tā, ka varbūt mēs vēl neesam līdz galam sadzirdēti. Bet ir labas iespējas arī, ka šogad tieši vēlētājs balsos nevis par to mazāko ļaunumu, par tiem “līderiem” augšā, bet balsos tiešām pēc sirdsapziņas, teiksim, par idejiski tīru partiju, par principiālu partiju un par to politiku, ko mēs piedāvājam.
Jānis Geste: Tas, ko sociālajos tīklos saistībā ar jūsu partiju ļoti daudzi cilvēki līdz šim ir runājuši, ka vismaz kādai daļai vajadzētu aizdoties, lai jūs varētu saņemt valsts budžeta finansējumu, vai tas ir viens no mērķiem?
Antoņina Ņenaševa: Noteikti mērķis ir iekļūt Saeimā, jo tur ir daudz vairāk iespējas ietekmēt politiku, reālo politiku. Tāpēc mēs darīsim visu, lai tomēr pārvarētu 5% barjeru, un mēs redzam, ka mēs arī esam tie 5%, arī tie šaubīgie cilvēki, kuri bieži saka, ka “es par jums balsotu, bet es redzu, ka varbūt tad mana balss būs izmesta vējā”.
Guntis Bojārs: Īsais papildjautājums, ja tie 5% tiek pārvarēti, un, ņemot vērā, ka jums tur ir ambīcijas arī darboties Eiropas mērogā, vai tajā brīdī tad, kad jūs esat Saeimā, ir nākamais gads, Eiroparlamenta vēlēšanas, vai jūs tad cenšaties lidot tālāk vai paliekat tepat?
Antoņina Ņenaševa: Protams. Nē, mēs paliekam tepat arī, bet tas netraucē arī iziet Eiropas līmenī. Eiropas Parlaments noteikti.
Guntis Bojārs: Piemēram, ja jūs kāda būsiet Saeimas deputāte, jūs kandidēsiet Eiroparlamentā?
Antoņina Ņenaševa: Tie paši deputāti? Diez vai.. es domāju, ka visdrīzāk tie..
Guntis Bojārs: Tas ir principiāls jautājums – jā vai nē.
Antoņina Ņenaševa: Principiāli nē.
Dace Kavasa: Kā es arī kaut kur kādā no diskusijām esmu teikusi, ka, piemēram, ja tu esi apņēmies, mēs esam izdarījuši šo izvēli, mēs ejam Saeimu. Saeimā ir pietiekami daudz darba, ko darīt, ir lietas, ko mēs vēlamies mainīt, uzlabot, pilnveidot, ne obligāti sagraut. Tātad turpinām. Ir daudz kandidātu partijā, kompetenti cilvēki, kas var veidot sarakstus dažādās vēlēšanās.
Jānis Geste: Līdz ar to, cik, jūsuprāt, pareizs bija šis lēmums par sadarbības neveidošanu ar “Latvijas attīstībai” un kustību “Par”?
Dace Kavasa: Mēs ļoti apzināti valdē nolēmām, ka sadarbība ar “Latvijas attīstībai” nav iespējama. Tātad – vienbalsīgs lēmums valdes.
Guntis Bojārs: Īsi – kāpēc?
Dace Kavasa: Jautājums par finansēm, jautājumus par, teiksim, naudas izcelsmi. Un vēl jo vairāk, ja mēs iestājamies par nabadzības mazināšanu, kas ietver spēļu zāles..
Inga Liepa-Meiere: Loģiskas atšķirības. “Latvijas attīstībai” sevi bija definējusi kā liberālu partiju, mēs savukārt jau sākotnēji sevi definējām kā sociāldemokrātisku partiju, jaunie sociāldemokrāti pat mūsu lozungos izskan dažnedažādos. Un ar kustību “Par” bija iespējama šī sadarbība, arī ideoloģiski, jo viņi savukārt ir sociāli liberāli orientēti..
Jānis Geste: Līdz ar to jautājums arī par šo sadarbību nākotnē, ja jūs pārvarat 5% barjeru. Jūs esat sacījuši, ka jūs esat gatavi sadarboties ar tādiem politiskajiem spēkiem, ja tie ir brīvi no netīras naudas ietekmes, nepiedalās valsts nozagšanā un nav saistīti ar nedraudzīgu ārvalstu ietekmes īstenošanu Latvijā. Kuras partijas kvalificējas šiem kritērijiem?
Antoņina Ņenaševa: Mēs šobrīd redzam, ka ir, piemēram, Jaunā konservatīvā partija, kas mums varbūt.. progresīvie, konservatīvie – ideoloģiski mums ir domstarpības noteikti, bet viņi kvalificējas noteikti pēc tiem kritērijiem, par ko mēs runājām.
Guntis Bojārs: Mēģinām iziet ātri cauri. ZZS – jā vai nē?
Antoņina Ņenaševa: Nē!
Guntis Bojārs: “Saskaņa” – jā vai nē?
Antoņina Ņenaševa: Nē!
Guntis Bojārs: Nacionālā apvienība – jā vai nē?
Dace Kavasa: Būs noteikti jautājumi, kur varam sadarboties, jautājums ir nevis par koalīciju, bet par sadarbību.
Guntis Bojārs: KPV LV – jā vai nē?
Dace Kavasa: Atkarīgs no jautājuma.
Jānis Geste: “Jaunā Vienotība” vēl?
Dace Kavasa: Jā, es domāju, ka pietiekami daudz iespēju sadarboties.
Antoņina Ņenaševa: Tur mēs konkrēti pateicām “nē” ZZS un “Saskaņai” gan ar to netīro naudu, gan ar prokremlisko virzienu.
Jānis Geste: Vēl pavisam īsi par prezidentu. Jūs sakāt, ka nākamajai Saeimai jāievēl cits Valsts prezidents un kā kritēriju izvirzījāt to, ka “Valsts prezidentam ir jābūt personiskām spējām pārstāvēt valsti starptautiski, kā arī fundamentāli demokrātam un tiesiskuma aizstāvim”. Jums ir šāds kandidāts, kurš kvalificējas šiem kritērijiem?
Dace Kavasa: Mēs neesam pārsprieduši konkrētu cilvēku, kandidātu, jautājums ir tieši par kvalifikāciju, tā kā tās sarunas arī turpināsies, bet nē, neesam nedz prezentējuši, nedz piedāvājuši.
Guntis Bojārs: Bet viss vēl priekšā. Runājam par programmu. Pirmais punkts, lielākais, es teiktu, jūs tagad vienīgie tā nopietni tam pievēršaties – zaļā politika, deklarēt jaunu zaļo politiku. Pirmais punkts par lauksaimniecību – teikums “valsts atbalstu sniegsim tikai tādai lauksaimniecībai, kas saudzē dabas resursus un nerada riskus cilvēku veselībai un ir labvēlīgi dzīvniekiem; konvencionālā lauksaimniecība”, kas izmanto, iespējams, dažādus līdzekļus kaitēkļu apkarošanai, “saņems citām uzņēmējdarbības formām līdzvērtīgu valsts atbalstu”. Izskaidrojiet, ko īsumā nozīmē šis teikums?
Inga Liepa-Meiere: Mēs vēlamies mainīt akcentus šī brīža finansiālajā shēmā, jo mūsu uzsvars un arī vērtībās viena no prioritātēm ir likta uz to, ka mums ir jāveido tāda vide Latvijā, kādu mēs gribam atstāt saviem bērniem. Līdz ar to mēs uzskatām, ka tam ir jāatspoguļojas visās politikās, tai skaitā arī lauksaimniecības politikā. Ja mēs vēlamies, lai mums ūdeņi, zeme, meži būtu, teiksim, ilgtspējīgi, tad arī lauksaimniecības politikai ir jābūt tam pakārtotai. Tas nozīmē, ka, finansiālu atbalstu sniedzot, viens no kritērijiem ir tas, vai šī uzņēmējdarbības forma, šajā gadījumā lauksaimnieku darbība, kaitē videi vai ne; valsts nestimulē finansiāli tādu darbību, neveido subsīdijas. Subsīdiju mehānismu īpaši neveido tām formām, kuras kaitē videi.
Guntis Bojārs: Lielie zemnieki, kas šobrīd, iespējams, nesaimnieko bioloģiski, turpmāk pēc jūsu plāna valsts finansējumu nesaņem un strādā brīvā tirgū.
Inga Liepa-Meiere: Mēs to pārskatām. Protams, jebkuras reformas, tāpat kā nodokļu reformas, mēs uzskatām, ka ir jāievieš, cilvēkus laikus brīdinot, lai viņi var rēķināties ar šīm pārmaiņām. Bet ievirze ir patiešām uz šo videi draudzīgo.
Guntis Bojārs: Vēl divi jautājumi par vidi. Pirmais jautājums – ir daudzas rietumvalstis, kas subsidē iedzīvotājiem elektromobiļa iegādi, līdzfinansē ar diezgan krietnām summām. Latvija varētu iet šo ceļu, ka privātpersonai, pērkot elektromobili, kas iet tikai uz elektrību, valsts piemaksā?
Dace Kavasa: Tas saistīts gan ar nodokļu politiku, gan ar vides politiku, un tad ir jautājums par izdarāmo izvēli, un kādā veidā mēs veicinām darbības, mūsu kā indivīdu rīcību.
Guntis Bojārs: Bet tā skaidri jūs neesat definējuši šo jautājumu?
Dace Kavasa: Nē, par elektromobiļa iegādi mēs neesam runājuši. Bet ietekme uz vidi princips ir svarīgs, un tam ir jāatspoguļojas nodokļu politikā.
Guntis Bojārs: Pilsēta. Nesen bija neliels skandāls, varbūt būs vēl. Rīga grib ieviest maksu par to, ka vizināmies ar automašīnām. Nezinu, kā tur patiesībā ir, bet tomēr daudzās Rietumu pilsētās ir šis princips – ja tu gribi braukt līdz centram, līdz pašam, pašam centram ar automašīnu, kas smako, jāmaksā. Ir šis variants vides vārdā, tas ir jādara?
Līga Rasnača: Es domāju, ka ir daudz kas, ko varētu darīt ar pilsētas plānošanas uzlabošanu un pilsētas satiksmes uzlabošanu. Un tādējādi arī atbrīvot centru no tā piesārņojuma, kas šad un tad tiek pārsniegts, kā zināms. Pirmkārt, jādara ir ar pilsētplānošanas instrumentiem un ar sabiedriskā transporta uzlabošanas instrumentiem. Tikai ar aizliegumiem – tā diez vai būs pati progresīvākā politika, tas ir galējais variants. Bet es domāju, ka Rīga nav izmantojusi citas iespējas.
Guntis Bojārs: Bet, ja nesaprot cilvēki, tad ar 10 eiro viņi sāk saprast.
Antoņina Ņenaševa: Vai, piemēram, veloceliņi. Nu kā var aizliegt iebraukt ar mašīnu, ja, piemēram, ar riteņiem joprojām ir bīstami braukt Rīgas ielās.
Dace Kavasa: Rīgas plānos bija ieviest šīs stāvvietas, tātad pārsēšanās stāvvietas. Tātad mēs pārsēžamies uz sabiedrisko transportu vai uz velo, vai vienalga. Kā tas ir Kopenhāgenā. Pilnīgi normāli cilvēks atbrauc, noliek mašīnu, iekāpj vilcienā, aizbrauc uz centru un turpina ar riteni, kas tur stāv.
Guntis Bojārs: Jā, pie tā ir vēl, ko strādāt.
Dace Kavasa: Bet Rīgas pilsēta to nav darījusi. Tātad konsekventi izvēloties to nedarīt, viss.
Jānis Geste: Tā, raugoties uz programmu, šķiet, tā atbilde par to, kā jūs plānojat šo pagriezienu Ziemeļvalstu virzienā veikt, vismaz tās finansiālajā pusē, balstās uz šo virsmērķi ilgtermiņā panākt nodokļu iekasēšanas apmēru būtisku paaugstināšanu – 40% no iekšzemes kopprodukta. Latvijā neviena cita partija, šķiet, nav gatava solīt šādu lielu apmēru. Kā jūs to plānojat sasniegt, zinot, ka Latvijā iedzīvotāju tolerance pret nodokļu nemaksāšanu ir ļoti augsta?
Antoņina Ņenaševa: Ir jāskatās uz to visu kopumā. Jo īstenībā šobrīd nodokļu slogs ir nepārmērīgi liels, teiksim, uz trūcīgāku cilvēku rēķina, arī tiem, kuri ir darba ņēmēji, kuri lielākoties samaksā to milzīgo nodokli un kur nav tās īstās progresivitātes. Par ko mēs uzstājām – par to, kā tai progresivitātei jābūt visos darbības veidos, visos arī ienākumu veidos. Tas nav tikai uz darbu, uz darba samaksu, tas ir arī uz citiem veidiem, piemēram, kapitālu un cita veida ienākumiem. Un, mūsuprāt, ja mēs ieviešam skaidru progresīvo nodokli, kur tieši tam, kam šobrīd pietrūkst naudas, tam arī tā progresivitāte īstā atvieglos.
Guntis Bojārs: Bet daļai jau šobrīd progresivitāte mazliet ir – 20%, 23%..
Antoņina Ņenaševa: Bet 20%, joprojām. Iedomājieties, ja ir minimālā alga, piemēram, mazliet vairāk par minimālo algu, tad mums ir tie 20%, bet īstenībā cilvēks, kuram ir, piemēram, atvieglojums, kā mēs piedāvājam, līdz 700 eiro mums vispār ir 0% tas iedzīvotāju ienākuma nodoklis.
Jānis Geste: Jā, un savukārt tiem, kam ir virs 800, tad ir 5%..
Antoņina Ņenaševa: Tad 5% un attiecīgi tālāk.
Jānis Geste: Bet šobrīd, cik liela sabiedrības daļa ir tā, kura faktiski nodokļus nemaksā?
Antoņina Ņenaševa: Jā, par to ir tas stāsts. Jo redziet, kad mēs tiešām atvieglojam mazajām algām nodokļu slogu, tad ir lielāka motivācija iziet no tās ēnu ekonomikas un tad attiecīgi atkal..
Jānis Geste: Jautājums, vai tie, kas ir virs, no tās ēnu ekonomikas ies ārā?
Antoņina Ņenaševa: Ies noteikti, jo tā likme ir, ka tu redzi, ka tas ir viss skaidrs, caurspīdīgi un godīgi, nu tad tu esi motivēts maksāt, un arī tev izdevīgi, jo tu saņem tad sociālu pabalstu, tu vairs neesi krāpnieks.
Guntis Bojārs: Bet jūs sacītu, ka šobrīd to nedara, jo negrib kāds to darīt vai vienkārši tāpēc, ka nav tam visam naudas?
Antoņina Ņenaševa: Nevar vienkārši..
Dace Kavasa: Mazajām algām visi nodokļi tiek nomaksāti, tātad tiek maksāts un aiziet uz vidējo līmeni, kur varbūt sākās shēmošanas. Un tad jautājums, ja mēs padarām.. tas saistītas ne tikai ar nodokļu politiku pret darba algām, bet arī ar uzņēmējdarbības vidi kā tādu, tad, ja mēs šo te progresivitātes principu, nu, ņemam piramīdu apgriezto – jo tev ir skaidrāka, pārredzama, plānojama nodokļu nomaksa, tu zini, par ko kurā brīdī tu maksāsi, jo vieglāk ir operēt.
Guntis Bojārs: Jā, bet jūs domājat, ka mums tā sviesta, krējuma kārta, kas varētu maksāt, iespējams, vairāk nodokļus, ir gana biezi, lai mēs varētu atļauties..
Antoņina Ņenaševa: Mums ir jānodrošina tas, ka mūsu valstī ir iespēja izaugt līdz tādam līmenim, ka tu esi solidārs un tu esi gatavs maksāt, un to var panākt tikai ar īsto progresivitāti, ka tev, kad tu esi maziņš, piemēram, tev tiešām ir iespēja, godīgi maksājot visus nodokļus, arī izdzīvot, nevis tev vajag slēpt savus ienākumus. Un iztērēt to arī iekšā ekonomikā, kas atkal atgriežas kā PVN vai uzņēmumu ienākuma nodoklis pēc tam budžetā.
Jānis Geste: Atgriežoties pie tiem 40% no iekšzemes kopprodukta nodokļos, tad precizējot – plāns šo proporciju sasniegt, balstoties uz iekasējamības veicināšanu, proti, ka cilvēki vienkārši maksā nodokļus, vai nodokļu paaugstināšanu? Piemēram, bagātniekiem, luksus preces skatījos, jums ir ofšoru nodoklis un vēl daudz kas.
Inga Liepa-Meiere: Abējādi. Te mēs runājam par pozitīvo ievirzi, ka mēs gribam, lai cilvēki ienāk legālajā ekonomikā ar šo progresivitātes principu, bet ir arī otra pieeja, ka patiešām ir uzņēmumi un ir cilvēki, kuri ļaunprātīgi izvairās un kur nav runa par nespēju samaksāt. Te ir arī viens no pasākumiem, ko mēs programmā esam paredzējuši – tiesībsargājošo institūciju kapacitātes stiprināšanu, izglītības stiprināšanu, dažādu PVN shēmu likvidāciju. Tā kā abējādi. Un arī trešais – tiešām tas, ko jūs minējāt – arī virkne dažādu nodokļu celšanu, kas ir, piemēram, par luksus precēm.
Guntis Bojārs: Ja mēs runājam par Ziemeļvalstīm, tad Zviedrijā ir sākumā brīvprātīgi, tagad jau vairāk vai mazāk oficiāli sešu stundu darbadiena. Un tas, ko es izlasu jūsu programmā, ir vēl šāds teikums – “valsts izaugsmes vērtējumā noteicošam ir jābūt progresam saskaņā ar ANO Starptautisko laimes indeksu”. Ko jūs ar to domājat? Sešas stundas izklausās laimīgāk nekā astoņas.
Agnese Logina: Tas izklausās laimīgāk, bet tā nav daļa no laimes indeksa.
Antoņina Ņenaševa: Nu jā, mums ir jāsaprot, ka ANO laimes indekss nav tas pats, kā vienkārši pajautāt, vai tu esi laimīgs, uz ielas cilvēkiem. Varbūt skatītāji nezina. Tur ir virkne faktoru, kas ir droša sajūta, aizsardzība, arī ienākumu līmenis.
Guntis Bojārs: Bet ko nozīmē vadīties pēc tā? Ja kāds ministrs nestrādā un laimes indekss mums krītas, tad viss – valdība iet prom.
Antoņina Ņenaševa: Bet, ja uz mums skatās un pasaka, ka mums ir veiksmes stāsts, vadoties pēc IKP izaugsmes, - bet mēs redzam, ka mums milzīga nevienlīdzība aug, tāpat liekot blakus, veselības aprūpe nav pieejama.
Guntis Bojārs: Bet šajā laimes indeksā jau mēs arī tur mazliet pakāpušies esam.
Antoņina Ņenaševa: Nu, teiksim, no ienākumu viedokļa jā, jo mums skaitās vidējā alga 1000 eiro, bet, ja mēs reāli paskatāmies uz situāciju, tad cik daudz mums..
Inga Liepa-Meiere: Es varbūt papildināšu. Mums ir tāda tendence visu mērīt ciparos un ekseļos. Šis mehānisms ir fleksibls, tas ir instruments, ar kuru mēs varam paskatīties, kā dēļ mēs esam, piemēram, 53. vietā šobrīd, kuros parametros mēs esam zemāk nekā pārējie, šie ir atvērta tipa jautājumi, nevis “jā”, “nē” un tīrā statistika, tas ir instruments, lai mēs paši sev labāk varētu izvērtēt.
Guntis Bojārs: Ir bijušas mums partijas, kas vadās pēc “Doing business” reitinga, tad jums ir cita mēraukla.
Agnese Logina: Jā, mums ir cita mēraukla, jo mēs esam diemžēl arī pirmajās vietās Eiropā daudzās negatīvās statistikas, ieskaitot pašnāvību, ieskaitot, kas šogad bija ļoti aktuāli – noslīkušo skaitu. Mums ir jāmaina veids, kā mēs skatāmies uz attīstību, lai mēs nebūtu pirmajās vietās šajās vietās.
Antoņina Ņenaševa: Piemēram, finanšu ministrs, saka, re kur mums 1000 eiro vidējā alga, mēs sasniedzām to mērķi, bet, ja mēs reāli paskatāmies, uz kā rēķina, kāda mums ir milzīga nevienlīdzība un cik mums algas maksātas aploksnēs, tad mēs redzam, ka, piemēram, svarīgajos darbos, kas ir sociāli svarīgās jomās – pedagogi, audzinātāja, medmāsas..
Jānis Geste: Viens no solījumiem – “iestāsimies par interneta balsošanas pilotprojektu Eiropas Parlamenta vēlēšanās 2019. gadā un pilotprojektu ārvalstīs mītošajiem vēlētājiem 14. Saeimas vēlēšanās”. Šobrīd mūsu kibertelpas sargi Cert.lv saka, ka tik būtiska jautājuma, kā vēlēšanu gadījumā, šobrīd ar kādiem e-risinājumiem riskēt ir neprāts, kāpēc jūs tomēr domājat, ka to var darīt?
Līga Rasnača: Mēs esam konsultējušies arī ar šiem speciālistiem, un, protams, tas nav vienas dienas vai viena gada jautājums, bet, ja tam pieiet nopietni un plānveidīgi, tas ir izdarāms.
Jānis Geste: Bet nākamgad pilotprojekts jau Eiroparlamenta vēlēšanās?
Līga Rasnača: Pilotprojekts varētu būt, bet ne jau pilnībā. Tas būtu tikai ārzemju iecirkņos turklāt.
Antoņina Ņenaševa: Jo tas tiešām veicina arī iesaisti, un tad attiecīgi lielāka demokrātija, ja jums ir vieglāk nobalsot.
Guntis Bojārs: Mans jautājums – progresīva sodu sistēma, un es saprotu, turīgāki cilvēki tad, pēc jūsu versijas – pārkāpsi ar mašīnu ātrumu, tu maksāsi vairāk.. Kurā mirklī tas slieksnis, kurā mirklī tad aprēķina šo sodu?
Antoņina Ņenaševa: Tas vēl nav aprēķināts, bet tas noteikti jāparēķina. Bet tas princips ir skaidrs, ka jā, tāpēc, ka mēs saprotam, ka sodu uzdevums ir arī, teiksim, motivēt nepārkāpt vairāk, un dažiem tas nekā nemotivē.
Guntis Bojārs: Ziniet, tas, kas izskan, kur ir tāda mana replika – ja mēs runājam par Ziemeļvalstīm, tur, iespējams, tie turīgie cilvēki arī, nu kā saka, atļaujas rādīt, ka viņi ir turīgi deklarācijās un tā tālāk. Mūsu valstī cilvēki mēdz būt turīgi, bet formāli viņi ir “tukšīši”.
Antoņina Ņenaševa: Bet tāpēc ir jāpieiet kompleksi arī tai ēnu ekonomikas apkarošanai. Ja mēs redzam, ka cilvēks brauc ar Bentley ar minimālo algu vai vispār bez algas, tad tur ir jautājums.
Dace Kavasa: Ir arī citi punkti programmā, kas virza uz šo te deklarāciju pārskatāmību, pieejamību. Vispār Ziemeļvalstu pamatprincips, informācijas pieejamība, ne tikai žurnālistiem, kas mums ir solis uz priekšu, piemēram, tikko Saeimā. Bet arī sabiedrībai.
Guntis Bojārs: Visiem iedzīvotājiem nodokļu atklātums.
Jānis Geste: Vēl viens solījums, kas man šķita interesants – “veikt regulāru rotāciju transporta uzņēmumu valdēs, nosakot, ka ilgāk par 10 gadiem viena persona nevarēs atrasties transporta uzņēmumu vadībā. Kāpēc tikai transporta nozarē?
Līga Rasnača: Iespējams, ka arī citur tas būtu vēlams, bet mēs jau minējām pilsētplānošanu un transporta attīstību, kas ir ļoti sasāpējis jautājums mūsu galvaspilsētā Rīgā, piemēram.
Guntis Bojārs: “Rīgas satiksmi” gribat aizrotēt. “Latvijas dzelzceļu” gribat aizrotēt.
Līga Rasnača: Ne tikai, varētu diskutēt, jo jautājums ir par risinājumiem. Ne jau tāpēc, ka mums būtu personīgi kādi iebildumi, bet par to, lai tiktu veikta šī attīstība visas sabiedrības interesēs.
Guntis Bojārs: Paldies, pārējam pie prioritātēm.
Antoņina Ņenaševa: Nē, nu mums ir skaidri principos prioritātes, ka veselības aprūpe ir numur viens, līdz ar to, ja mēs tā skatāmies, tad konkurence aptiekām.
Līga Rasnača: Izglītība arī ir svarīgs jautājums.
Antoņina Ņenaševa: Progresīvais nodoklis – otrais. Vide un depozīta sistēma.
Dace Kavasa: Depozītu virs vēlēšanām.
Guntis Bojārs: Bet jūs esat drošas, ka tajā brīdī, ja tiešām ievieš konkurenci aptieku sektorā un, piemēram, kaut kādas zāles ļauj tirgot lielveikalos, ka tiešām tā zāļu cenas samazināsies?
Inga Liepa-Meiere: Es pastāstīšu par to mūsu galveno raizi. Īstenībā tā punkta viens no iemesliem ir tāds, lai ļautu ieiet aptieku tirgū arī jauniem farmaceitiem, jo šobrīd praktiski ienākt šajā tirgū ir iespējams, tikai pārpērkot noteiktu normatīvu uz kādu cilvēku skaitu, varbūt cik aptiekas atkarībā no pilsētas lieluma, iedzīvotāju skaita. Un šis mehānisms, liberalizējot aptieku tirgu, ļautu arī šiem jaunajiem farmaceitiem nonākt tirgū. Vai tas būtisku ietekmi uz cenām radīs? Visticamāk, būtisku nē, bet pozitīvu.
Guntis Bojārs: Jo vairumtirgotāji vieni un tie paši.
Inga Liepa-Meiere: Tieši tādēļ ir svarīgi, lai varētu arī šie te mazie nonākt, nevis tikai pārpirkšana notikt. Šobrīd tiešām lielie ir kādi četri, bet paralēli šim ļoti svarīgs punkts ir par monopola ierobežošanu, jo mēs arī esam programmā akcentējuši, ka būtu nepieciešams normatīvi noteikt šo ierobežojumu līdz 20% monopolizēt iespējamo farmācijas tirgu.
Jānis Geste: Nu, lūk, mēs šovakar vaicājām skatītājiem arī, vai jūs viņus pārliecinājāt vai nepārliecinājāt. Vairāki simti nobalsoja, 2% ir tādi, kuri vēl saka – pārlieciniet mani vairāk. 35% saka, ka noteikti par jums nebalsos, bet 63% saka, ka noteikti par jums balsos.
Dace Kavasa: Tātad tiem, kas šovakar piezvanīja, un es domāju visas runas par to, ka kāds nepārvarēs 5% un tā tālāk – ja cilvēki balsotu par idejām un vērtībām, par kurām mēs iestājamies, par tām, par kurām viņi deg, un vienkārši ietu un balsotu, pirmkārt, aizietu nobalsot, sāksim ar to, lūdzu – rezultāts bija uz ekrāna.
