Jānis Geste: Esiet sveicināti, Latvijas Televīzijas skatītāji! Gatavojoties 13. Saeimas vēlēšanām, tiešraidē Latvijas Televīzijā un internetā mēs turpinām jūs iepazīstināt ar tām partijām un partiju apvienībām, kas vēlas iekļūt nākamajā Saeimas sasaukumā. Kopumā tādas šajās vēlēšanās ir 16, un šovakar raidījumā iztaujāsim divu kandidātu sarakstu līderus.
Guntis Bojārs: Jā, labvakar skatītāji! Šovakar kā pirmie studijā – Zaļo un Zemnieku savienības pārstāvji, apgabalu pirmie numuri.
Jānis Geste: Jā, un iepazīsimies ar šā vakara raidījuma dalībniekiem. Gundars Daudze kandidē Kurzemē, Dana Reizniece-Ozola kandidē Rīgā, Māris Kučinskis kandidē Vidzemē un Augusts Brigmanis kandidē Zemgalē. Studijā nav Latgales kandidātu saraksta līderis Jānis Dūklavs. Un ar kandidātiem šovakar runāsim gan par to, kas ir darīts līdz šim, gan arī par solījumiem nākamajā Saeimas sasaukumā.
Guntis Bojārs: Un arī šovakar skatītāju balsojums. Jautājums ļoti vienkāršs – vai jūs balsosiet par Zaļo un Zemnieku savienību? Atbilžu varianti trīs: “jā, noteikti”, otrs atbilžu variants “noteikti nē” un trešais – “vēl domāšu”.
Jānis Geste: Viens no jūsu ilggadējiem bastioniem ir Zemkopības ministrija. Esot pie varas, tās saimnieks Jānis Dūklavs ir jūsu pirmais numurs Latgalē. Kāpēc viņa nav šovakar šeit?
Augusts Brigmanis: Laikam jāsāk ar to, ka bija Dūklava kungam jau ilgstoši [plānota] šī vizīte Igaunijā, un pie mums ir vērsušies ļoti daudzi Latvijas lauksaimnieki sakarā ar šīm problēmām, kas Latvijas lauksaimniecībā..
Jānis Geste: Šī tikšanās šodien bija pulksten 11 no rīta.
Augusts Brigmanis: Jā, bet jūs saprotiet, ka tās tikšanās jau.. es ceru, ka viņš ir ceļā pašreiz. Mēs esam runājuši par to, ka, ja viņš paspēj, viņam būtu šeit jāierodas.
Jānis Geste: Bet vai tā nav savā ziņā tāda necieņas izrādīšana šobrīd sabiedriskās televīzijas skatītājiem vai potenciālajiem jūsu vēlētājiem?
Augusts Brigmanis: Es domāju, ka nē, nevajag. Es gribētu apliecināt, ka Zaļo un Zemnieku savienība vienmēr bijusi ļoti pretim nākoša un atbalstoša Latvijas Televīzijai un sabiedriskajam medijam. Tas nav kaut kāds īpašs Dūklava demaršs. Es uzskatu, ka katram politiķim ir jānāk un jāatbild par savām lietām, un es to pats esmu vienmēr darījis. Un Dūklava kungs to mums ir teicis, tā kā viņš arī premjeram to ir apliecinājis.
Māris Kučinskis: Iespējams, ja mums vēl būs debates par viņa tēmām, viņš, protams, arī būs.
Jānis Geste: Jo šo jautājumu, ko mums Dūklava kungam pavaicāt, būtu bijis gana daudz. Kaut vai viens no tiem, ko mums Kurzemes zemnieki vairākkārt pēdējā laikā ir norādījuši, saistībā ar šo situāciju, kas bija pēc pagājušā gada augusta lietavām, kur joprojām daudzi saimnieki tur sāpi par to viņa teicienu – ka šī meteoroloģiskā situācija abos novados bijusi citādāka – lai gan zemnieki redzēja, kāda bija šī situācija arī Kurzemē. Viņi bez kompensācijām tobrīd palika. Bet šos jautājumus mēs šovakar vairāk necilāsim, tos tiešām tajā brīdī, kad Dūklava kungs būs klāt.
Māris Kučinskis: Es domāju, ka attiecībā uz rudens kompensācijām – Latgale, kas sākotnēji bija, – tika paplašinātas ļoti ievērojami, un tādas kaut kādas diskriminācijas nebija. Tas jau arī šī brīža jautājums. Un tas, ko viņš runā ar igauņu ministru un kas tālāk notiek ar Lietuvu.. Mēs esam iesnieguši arī Kurzemes gadījumā, kur ir liels sausums, Eiropas Komisijā pieprasījumu, kurš ir salīdzinoši cerīgs, tikai saprotami, ka jāiet Baltijas valstīm kopā.
Jānis Geste: Nē, bet šie jautājumi, kas būtu Dūklava kungam, būtu par šo situāciju tajā brīdī un tām lietām, ko viņi sacīja. Bet, runājot par nākamā parlamenta sasaukumu, tas, kas visus ļoti interesē, ir šie potenciālie sadarbības partneri. Kā jūs redzat – kuri ir, kuri nav? Jūs esat teikuši skaidru sarkano līniju – tā ir sadarbība ar “Saskaņu”. Un šobrīd mēs tiešām no jums katra gribam dzirdēt atbildi, vai jūs redzat iespēju, ka nākamajā valdībā ir kāds ''Saskaņas'' ministrs? Iziesim tādu apli, sāksim ar Daudzes kungu.
Gundars Daudze: Nē, tāds ir ZZS oficiālais viedoklis, un man nav iemesla viņu apšaubīt.
Dana Reizniece-Ozola: Nē, man partiju apvienība jau ir to skaidri paudusi. Bet es kā finanšu ministre gribu vēl piebilst vienu argumentu, kādēļ, man šķiet, vispār būtu bīstami uzticēt valdībā kādus grožus “Saskaņai”. Viens piemērs – šobrīd piedāvātā pensiju reforma, jūs raidījumā jau minējāt, ka “Saskaņa” principā plāno palielināt jau tūlīt visiem pensionāriem pensijas. Es zinu, ka viņu premjera amata kandidāts šobrīd nopietni veic aprēķinus un meklē arī padomu par to, kā to realizēt, un tā doma principā ir sagraut otro pensiju līmeni, kas nozīmē, ka dažus gadus pensijas varētu būt lielākas. Un kas pēc tam? 100 eiro vidējā pensija un pēc tam aizņēmums no Krievijas?
Jānis Geste: Par šo noteikti runāsim kādās turpmākajās debatēs, kad būs arī visi kandidāti, un ar viņiem tad varēsiet arī diskutēt. Vēl jūsu abu pozīcijas.
Māris Kučinskis: Skaidra atbilde – nē.
Augusts Brigmanis: Mēs neredzam “Saskaņu” savā valdībā. Mums pašiem ir pietiekoši kvalificēti cilvēki, kas varētu šīs ministru vietas aizpildīt un strādāt, un pildīt šos pienākumus ar vislabāko atdevi.
Jānis Geste: Vēl viens jautājums, ko arī mēs vaicājām visām partijām šajā raidījumā. Nākamgad būs jāvēl nākamais Valsts prezidents. Jūs esat sacījuši, ka šis jautājums šobrīd nav aktuāls, jūsu deputāta kandidāts Tavara kungs ir sacījis, ka prezidenta līdzšinējā darbība vismaz pēdējā pusgada laikā nav bijusi apmierinoša. Vai, ņemot vērā to priekšvēsturi, kad nu jau kā rādās – divi Zaļo un Zemnieku savienības virzīti prezidenta amata kandidāti spēj nostrādāt tikai vienu termiņu – varbūt, ka jūs šajā reizē nevirzīsiet savu kandidātu?
Augusts Brigmanis: Viennozīmīgi mēs virzīsim. Mēs esam varas partija, un tā ir mūsu goda lieta virzīt savu kandidātu, un par šo kandidatūru mēs runāsim viennozīmīgi.
Guntis Bojārs: Varianti ir?
Augusts Brigmanis: Vienmēr mūsu partijai ir varianti, bet šī saruna būtu priekšlaicīga.
Māris Kučinskis: Mūsu prezidents ir Raimonds Vējonis, un viņš arī ir prezidents. Mēs neapspiedīsim kādus citus variantus.
Guntis Bojārs: Reģionu attīstība, demogrāfija, urbanizācija. Brigmaņa kungs, jautājums jums. Vispirms īss ievads, atgriezīšos pie viena novada Latvijā – Ciblas novads, par ko jau mēs šeit runājām vienā no iepriekšējiem šiem raidījumiem. Atgādināšu, kā tur klājas no skaitļu viedokļa – Ciblas novadā bezdarba līmenis 23,3%, 2800 iedzīvotāji – pēdējo četru gadu laikā mīnus 10%. Jautājums, kā Ciblas novadam un līdzīgiem novadiem, kuros iedzīvotāju skaits ir zem 5000 – trīs labas lietas, ko jūs varat teikt, kā šie novadi attīstīsies?
Augusts Brigmanis: Jā, Ciblas novads skaita ziņā nav tas viens no tiem mazākajiem, ir Baltinavas novads arī Latgalē. Un es tikai gribu pateikt to, ka Zaļo un Zemnieku savienības programma ir nemainīga. Un arī šajā situācijā es tikai ļoti precīzi varu pateikt: brīvprātīga novadu apvienošanās – tas ir mūsu pamats, stūrakmens visā šai lietā. Es domāju, ka, pirmkārt, ar šiem novadiem mūsu ministrs Uldis Augulis turpina strādāt, un šobrīd ir šīs ceļa programmas, kas katram novadam ir ārkārtīgi svarīgas. Jo ceļš – tas ir ceļš uz skolu, tas ir ceļš uz ambulanci un ceļš uz jaunām darba vietām.
Guntis Bojārs: Trīs aktivitātes attiecībā uz Ciblu un līdzīgiem maziem novadiem?
Augusts Brigmanis: Es domāju, ka viena aktivitāte, tas ir, kas ir saistīti, lai šajos novados būtu skolotāji. Mēs nekad neesam slēpuši to, ka uz šiem novadiem, kas atrodas attālināti no Rīgas, ir jābūt augstākām darba samaksām.
Guntis Bojārs: Tas nozīmē īpašas piemaksas mazajos novados?
Augusts Brigmanis: Jā, es brīnos, kāpēc Šadurskis šādu jautājumu nav izvirzījis. Ja mums būs izglītības ministrs, mēs noteikti ar to strādāsim. Otra lieta, tas ir viennozīmīgi, jautājums, kas ir saistīts ar šiem ceļiem, ko es jau pateicu.
Guntis Bojārs: Ieguldīsiet Ciblas novadā un līdzīgos novados ceļos?
Augusts Brigmanis: Mēs jau uzreiz nepateiksim, kurš tas ceļš konkrēti būs, bet Ciblas novada iekšējie ceļi nav tikai viens posms, ceļš līdz Ciblai un ļoti daudzi ceļi.
Guntis Bojārs: Labi, un trešā aktivitāte?
Augusts Brigmanis: Nu, es domāju, ka veselība. Veselība ir viennozīmīgi skaidra lieta, tā ir visa ģimenes ārstu sistēma, kas ir it sevišķi saistīta ar šo. Un tālāk ambulatorā aprūpe, lai cilvēki varētu no šiem novadiem tikt tālāk.
Guntis Bojārs: Un šeit vēl viens jautājums – ko darām ar šādu un līdzīgu novadu administrācijām? Jo, ja mēs skatāmies uz to pašu Ciblas novadu, šobrīd tajā galvenajā administrācijā strādā vairāk nekā 50 cilvēki, gada kopējās izmaksas aptuveni 300 tūkstoši eiro. Attīstības nodaļā – pieci cilvēki, grāmatvedības nodaļā – astoņi cilvēki, no tiem – pieci kasieri. Ņemot vērā, ka uzņēmēji sūdzas par to, ka Latvijā sāk trūkt darbaspēka, vai šis nav darbaspēks, kas šobrīd jau tiek nelietderīgi izmantots?
Augusts Brigmanis: Es jums absolūti piekrītu. Bija jautājums Nacionālajai apvienībai, kāpēc viņa kā vadošā ministrija šo jautājumu nav aktualizējusi un tomēr par šiem visiem administratīvajām cilvēkiem, šo jautājumu nav cēlusi.
Guntis Bojārs: Jūsu variants, ko darām ar šīm administrācijām?
Māris Kučinskis: Galvenais, protams, ir cilvēkiem nodrošināt pieejamību, vai tas ir Ciblas [novads] vai cits. Bet arī darbavietas, skaidrs, ka mazās vietās būs grūti atrast, bet tas nozīmē, ka ir jābūt iespējām atbraukt uz vienu pusi vai uz otru.
Guntis Bojārs: Jā, bet jautājums par administrācijām.
Māris Kučinskis: Protams, viens no uzdevumiem bija par sadarbības teritoriju veidošanu, izanalizēt šobrīd tās funkcijas, ko nevarētu izpildīt. Protams, ka prasītos pa vairākiem novadiem. Ir daudz, ļoti daudzu novadu…
Guntis Bojārs: Bet kā jūs to iedomājaties? Es pieļauju, ka tā pat varētu būt, ka astoņi kasieri, grāmatveži varētu sarēķināt, iespējams, mēnesī četrus novadus.
Māris Kučinskis: Man patiesībā negribas tam ticēt, es to rīt jau pajautāšu ministram. Mēs šobrīd debatējam par skaidrās naudas jautājumiem, par visu.
Guntis Bojārs: Bet šādas situācijas ir daudzos novados. Zaļo un Zemnieku savienība neredz, ka atsevišķas administratīvās funkcijas pašvaldībās ir ar pārāk daudz cilvēkiem? Un, ticiet man, mēs braukājām šobrīd ar “Tautas panorāmu” apkārt, un mēs to redzam. Ir jautājums – jūs esat tur tuvāk, jums tur ir vietējie jūsu deputāti..
Dana Reizniece-Ozola: Ja drīkst papildināt – ne jau tikai pašvaldībās, arī valsts pārvaldē administratīvās funkcijas pilda pārāk daudz cilvēku, un mēs, piemēram, šobrīd sākam ar valsti – tādas pašas grāmatvedības funkcijas jau šobrīd centralizējam. Valsts kase vairākām valsts institūcijām to dara viņu vietā. Es domāju, labs paraugs arī pašvaldībām, kur ir, protams, svarīga arī viņu pašu vēlme. Viņiem arī jāsaprot, ka tas nav pārāk efektīvi, un tomēr uzticēt, piemēram, grāmatvedības pakalpojumus, kaut vai kaimiņu administrācijai un darīt to kopīgi.
Guntis Bojārs: Pašiem jāsaprot, ka uzticēt kaimiņu administrācijai? Kas ir tas?
Dana Reizniece-Ozola: Nu bet protams. ZZS ar varu neuzspiedīs kādai pašvaldībai pievienoties citai vai atdot kaut ko. Es domāju, ka lielā mērā tas pieprasījums un spiediens nāks no pašiem iedzīvotājiem, jo galu galā arī viņu dzīves kvalitāte krītas, ja viņu pašvaldība ir pārāk dārga un nesaimnieciska.
Guntis Bojārs: Bet tā vēsturiski rāda, ka īsti nenāk [tas spiediens]. Jo, ja mēs skatāmies ne jau tikai uz Ciblas novadu – iedzīvotāji brauc prom.
Māris Kučinskis: Noteicošais ir darbs. Teiksim, kasiera amati nepalīdzēs. Tur ir vajadzīgas iespējas nodrošināt, lai no šī novada arī tuvākajās vietās, kur ir darbs, cilvēku nokļūtu. Tā ir mūsu galvenā problēma.
Guntis Bojārs: Jūs minējāt, ka brīvprātīga apvienošanās. Vai kaut kādā pārskatāmā nākotnē varētu jūs arī teikt – kaut kas nestrādā, ar brīvprātību vairs īsti nevar iztikt, un tomēr sākas kaut kādas vadlīnijas no augšas?
Māris Kučinskis: Nu, ja man būs jāvada valdība arī tālāk, tad tas pats uzdevums, kas ministrijā ir bijis visu laiku – nodarboties ar analīzi un veidot, kuras funkcijas var – tas jau no dienaskārtības nenoiet. Es gribētu teikt, ka atslēgas cilvēks ir VARAM ministrs. Un jautājums, kādus viņam dod uzdevumus. Ja jūs domājat par reformām, tad nevienā no partiju programmām es neizlasīju, kādas piespiedu. Un, ja mēs runājam par valstī galvenajiem sāpīgajiem darāmiem jautājumiem, tad noteikti apvienošanai [vajag] tērēt ļoti daudz enerģijas.. Šobrīd mums ir dažas svarīgākas lietas.
Jānis Geste: Daudzes kungs, jums kā mediķim, protams, par veselību jautājumi. Raugos jūsu programmā. Viens no virsuzstādījumiem – “vienlīdzīgākas iespējas visiem”, “turpināsim reformas veselības aprūpes pieejamības un kvalitātes uzlabošanai visiem Latvijas iedzīvotājiem”. Sakiet, kā šo solījumu jūs pildīsiet attiecībā uz tiem, pēc Veselības ministrijas aprēķiniem, aptuveni 30 tūkstošiem iedzīvotāju, kas šobrīd paliks ārpus šīs veselības apdrošināšanas, jo viņi nespēs to atļauties?
Gundars Daudze: Tātad, pirmkārt, es gribētu teikt, ka veselības reforma tiešām ir veiksmīgi iesākta, diemžēl viņi vajadzēja sākties jau piecus gadus atpakaļ, kad ZZS neatbildēja par Veselības ministriju. Un šobrīd algas patiešām ir pieaugušas, tas nozīmē, ka ir cilvēki, kas reģionos spēj sniegt šo palīdzību. Otra lieta ir, ka valsts spēj samaksāt par medicīnisko palīdzību vairāk nekā līdz šim, un līdz ar to rindas samazinās.
Māris Kučinskis: Bet precizējam jautājumu, tas ir mazliet nekorekti, jo ārpus nekādas aprūpes viņi nepaliks.
Jānis Geste: Viņi saņems pilno grozu?
Māris Kučinskis: Ieskaitot ģimenes ārstu, pilnīgi visi saņem. Atšķirības sākas ar nosūtījumu pie speciālista. Pie tam šie ir skaitīti cilvēki, kuriem prasa 4,30 eiro mēnesī maksāt. To varēs nomaksāt tie, kas strādā mikrouzņēmumos.
Jānis Geste: Bet Veselības ministrija šobrīd saka, ka tie ir 30 tūkstoši cilvēku..
Māris Kučinskis: Bet tie ir mikrouzņēmumos strādājošie.
Dana Reizniece-Ozola: Bet tie nav tie, kas nevar atļauties. Par tiem, kuri tiešām nevar atļauties, valsts parūpēsies.
Māris Kučinskis: Tie, kuri nevar atļauties – ir speciāls grozs pašvaldībām, par tiem mēs nerunājam. Šeit ir runa par 30 tūkstošiem, kas pārsvarā strādā mikrouzņēmumu nodokļos – par ko darba devējs mikrouzņēmumos nemaksā attiecīgos nodokļus. Viņi paliks bez pensijām..
Guntis Bojārs: Un tagad jūs domājat, ka maksās?
Māris Kučinskis: Tas ir viens no veidiem. Pirmkārt, mēs arī šobrīd to pat popularizējam, lai tad darba devējs vismaz nomaksā katram savam strādājošajām. Ja ne, tad pie visām vakancēm cilvēkiem arī jāsāk domāt. Ir jāmeklē cits veids, jāatrod darba devējs, kurš maksā nodokļus, tā teiksim.
Guntis Bojārs: Tātad tas reformas rezultāts..
Māris Kučinskis: Tad, kad mēs dabūsim rezultātu ar visiem tiem, kas jau uz 1. janvāri, e-veselībai pateicoties, parādīsies, tad arī var izdarīt nākamos lēmumus, secinājumus, un patiesībā jau tas bija kompromisa variants, kāds šobrīd ir aizgājis.
Jānis Geste: Bet tas, ko jūs šobrīd redzat – 1.janvāris, viss darbosies?
Māris Kučinskis: Es jums vēlreiz saku, 4,30 eiro mēnesī, tā cena, ko prasa, lai pilnīgi visas operācijas varētu.. Kādam jau ir jāuztur tas. Kāpēc tad pārējie nodokļu maksātāji..
Jānis Geste: Es vienkārši atsaucos uz veselības ministri Andu Čakšu, kuras pašas teiktais ir, šis – ka viņai šobrīd ir bažas par 30 tūkstošiem cilvēku.
Māris Kučinskis: Tie ir tie, kas strādā atsevišķos nodokļu režīmos.
Gundars Daudze: Kā jau premjers teica, ģimenes ārsts viņiem ir pieejams un patiesībā ir pieejama visa neatliekamā palīdzība, ir pieejama medicīniskā palīdzība bērniem, dzemdību palīdzība, palīdzība infekciju gadījumos.
Jānis Geste: Tieši tā, 1. janvāris.. šī sistēma var sākt darboties?
Gundars Daudze: Bet nedrīkst būt tā, ka jūs maksājat nodokļus, bet kāds gudrinieks vienkārši nemaksā un jūs maksājat par viņu. Un viņam nav nekādas motivācijas maksāt.
Dana Reizniece-Ozola: Arī nākamajā gadā šie cilvēki ir tiesīgi pievienoties apdrošināšanas sistēmai. Tāda iespēja dota jau šogad. Ja nepagūs šogad, sāciet nākamgad. Un vēlreiz jāuzsver, ka par visiem tiem, kas tiešām paši par sevi nevar parūpēties, valsts jau parūpējas un arī iekļauj šīs grupas tajā saņēmēju lokā, par kurām maksā valsts. Pašiem ir jāpiemaksā tiem, kas strādā mikrouzņēmuma nodokļu režīmā vai citos, kur ir mazāka nodokļu bāze.
Jānis Geste: Vai 1. janvārī šī datubāze būs gatava? Tehnisks jautājums.
Māris Kučinskis: 1. janvārī būs gatava datubāze. Un vienlaicīgi ar veselības aprūpē esošajiem cilvēkiem mēs arī varēsim analizēt, kas tad ir šīs grupas cilvēki. Pie tam vēlreiz es saku, ka es varu samaksāt par kādu savu radinieku, jūs par savu, ja kādi arī atrodas, tā nav tāda..
Guntis Bojārs: Bet tas nozīmē, ka tā sistēma ir tāda – tajā brīdī, kad viņš saskaras ar to, ka, aizejot uz rentgenu, viņam prasa lielu maksu, tad viņš skrien un maksā tos 4,20 eiro?
Gundars Daudze: Nē, tad ir par vēlu.
Jānis Geste: Nē, viņš maksā jau pilna gada maksu.
Dana Reizniece-Ozola: 4,30 eiro mēnesī.
Jānis Geste: Mēnesī, bet maksājums ir jāveic vienā reizē. Tie ir šobrīd 206 eiro, ja tu maksā gada sākumā.
Dana Reizniece-Ozola: Jebkurā sabiedrībā strādā solidaritātes princips – tie, kas strādā un var par sevi parūpēties, parūpējas par tiem, kas nevar. Diemžēl šobrīd ir tā, ka ir diezgan liela sabiedrības daļa, kuri ir darbspējīgi, bet viņi strādā tādā nodokļu režīmā, piemēram, mikrouzņēmumu nodokļa režīmā, kur par viņiem, pat maksājot visus nodokļus, netiek veikts pietiekams uzkrājums, lai būtu labas pensijas, lai vispār būtu pietiekamas pensijas un slimību un cita veida pabalsti.
Guntis Bojārs: Jūs runājat ļoti labi tādā ziņā, ka cilvēki ir paši par sevi atbildīgi – ja šis darba devējs nemaksā par mani sociālo nodokli, tad es eju tur. Tikko izrunājām Ciblas epizodi. Tur, iespējams, – kas ir, pie tā strādāju, kādi ir darba devēja noteikumi, ar tādiem strādāju.
Māris Kučinskis: Nu, jūsu pieminētajiem kasieriem noteikti maksā minimālo algu.
Guntis Bojārs: Nē, nu tie ir pašvaldības kasieri, par tiem noteikti maksā. Bet jūsu pašu Saeimas deputāts. Nu labi, bijušais jau kaut kādā ziņā. Nu lūk, viens uzņēmums, kur darbinieks aiziet uz darba interviju. Darba noteikumi šādi – mēs maksājam divējādi. Gribi - strādā, gribi - nestrādā.
Dana Reizniece-Ozola: Tas nav pieņemams. Un tieši tādēļ, ne jau gaidot... un paldies, starp citu, par to, ka jūs tiešām arī palīdzat ar saviem sižetiem pievērst uzmanību atsevišķiem gadījumiem, kur arī Valsts ieņēmumu dienests var labāk reaģēt. Bet arī šajā gadījumā Valsts ieņēmumu dienests jau pirms dažiem mēnešiem bija uzsākuši auditu gan šajā, gan saistītajos uzņēmumos. Tā kā neviens neguļ un jebkurš negodprātīgs uzņēmējs tiešām tiek sauktas pie atbildības neatkarīgi no tā, vai deputāts vai ministrs, vai kāds cits īpašnieks.
Jānis Geste: Bet tagad, virzot šo reformu, strādājot pie tās, jūs esat pārbaudījuši, cik lielā mērā jūsu pašu biedru rindās ir vēl tādu Askoldu Kļaviņu ar šādiem uzņēmumiem?
Dana Reizniece-Ozola: Katrā ziņā valsts amatpersonu deklarācijas tiek pārbaudītas no Valsts ieņēmumu dienesta puses un arī no KNAB puses.
Guntis Bojārs: Deklarācijās to nevar redzēt.
Dana Reizniece-Ozola: Nu, tomēr kaut kādus galvenos secinājumus var izdarīt, un tas, manuprāt, ir svarīgi. Vismaz mēģina, un tik, cik var redzēt no publiski pieejamās informācijas, tiek izķerts. Un ne tikai par deputātiem, ministriem, bet arī par VID darbiniekiem vairāk nekā 500 pārbaudes šobrīd jau ir veiktas diezgan īsā laikā.
Jānis Geste: Bet vēlreiz, atgriežoties pie šī apdrošināšanas modeļa, tas, ko mēs redzam šobrīd, ka nu jau gandrīz teju visi iespējamie jūsu sadarbības partneri nākamajā Saeimā saka, ka viņi šādu apdrošināšanas modeli neatbalsta. Cik principiāls būs šis jautājums?
Māris Kučinskis: Ja es būšu pilnīgi atklāts, tad tas nebija pat mūsu veselības ministres priekšlikums. Šo noteikumu, ka ir jābūt atsevišķi pavisam, kompromisa veidā pieņēma tāpēc, ka prasīja valsts veselības apdrošināšana. Bet es domāju, ka viss ir pareizi – ja nākošā gadā mums ir vajadzīgs pielikt vēl vairāk nekā 200 miljonus veselībai, mēs to esam solījuši, tad mēs to neizdarīsim tā, ka visiem viss ir pa brīvu un kāds nāks ar naudas maisiem.
Guntis Bojārs: Kučinska kungs, bet pie jelkādiem vējiem jūs no šīs reformas nost nelecat?
Māris Kučinskis: Nē, tas ir taisni otrādi. Ja mēs tur nebūsim.. es vienkārši zinu, ka reforma nav pabeigta, reforma ir tikai iesākta, ticība ir parādījusies.
Guntis Bojārs: Turpinām! Temats: tranzīts, elektrifikācija un “Latvijas dzelzceļš”. Kučinska kungs, cilvēkiem pateikšu, ka temats pirmajā mirklī sarežģīts, bet ļoti būtisks. Tāpēc, ka tranzīts ir ļoti liela Latvijas ekonomikas sastāvdaļa. Ļoti svarīgs uzņēmums ir “Latvijas dzelzceļš”, jo tas samaksā nodokļos gadā aptuveni 100 miljonus eiro. Un briest, ir izsludināts konkurss, mega projekts – dzelzceļa elektrifikācija. Kopējās izmaksas apmēram pirmajā posmā 450 miljoni – 350 no Eiropas naudas un aptuveni 100 miljoni “Latvijas dzelzceļam” būtu jāņem kredīts. Jautājums ir šāds – pēdējos gados “Latvijas dzelzceļam” ar kravām iet ļoti grūti. Iet grūti, iet grūti, nestrīdamies. Man ir skaitļi.
Māris Kučinskis: Mēs nestrīdamies par Krievijas kravu kritumu, par to mēs nestrīdamies.
Guntis Bojārs: Jā, Krievijas kravu kritums. Un 2017. gadā, precizēšu, 43,7 miljoni tonnas izgāja cauri Latvijai. Un paralēli, kā jau es minēju, šobrīd valdība ir pieņēmusi lēmumu par dzelzceļa elektrifikāciju. Un tagad es atgādinu jūsējā, nu kā lai citādāk viņu saucu, Aivara Lemberga teikto kādā pārraidē no Ventspils – pie 50 miljoniem tonnu kravu, runājot par elektrifikāciju, ir neliela peļņa no šī projekta. Pie 40 miljoniem veidojas zaudējumi ap 25 miljoniem eiro gadā. Zaudējumi šajā gadījumā “Latvijas dzelzceļam”. Un tad viņš prognozēt tālāko variantu – vai nu tad pieliek klāt pie tarifa šos zaudējumus, un tad tranzīts krītas vēl vairāk, vai arī valstij jāpiemaksā katru gadu 25 miljoni eiro. Un jautājums ir, Lembergs kaut ko nesaprot?
Māris Kučinskis: Nē, mēģina stāstīt. Es nezinu, uz kuru laiku atsaucas, jo sākotnēji bija...
Guntis Bojārs: 2016. gads. 2017. gadā runā par to pašu un 2018. gadā viņš runā par to pašu.
Māris Kučinskis: Sākotnēji runāja par projektu, ka elektrifikācija iet arī caur Ventspili, pēc tam Liepāju. Šobrīd ir viens ceļš projektā: Rīga un Daugavpils, Rēzekne, faktiski ar mērķi uz Baltkrieviju. Pirmais mīts, kas bija – par to, ka šo naudu labāk ieguldīt ceļos un rēķinot tas mums vairāk der. Nevar šo naudu ieguldīt ceļos, tas ir vides projekts, tas ir elektrības projekts. Kravu kritums un aprēķini. Šie aprēķini ir veikti uz minimālo, uz 40 miljoniem. Šāda apmēra projektus, kurā ir Eiropas līdzfinansējums tik lielos apmēros, pat valsts nevar pati pat tuvu manipulēt, viņš šobrīd atrodas Eiropas Komisijā, viņš iziet visus iespējamos ekspertus. Uzraudzīti tiek arī iepirkumi.
Guntis Bojārs: Jautājums bija par citu..
Māris Kučinskis: Nē, ja mēs skatāmies šobrīd, kāpēc pēc Krievijas kravu krituma šogad “Latvijas dzelzceļam” sokas diezgan labi – kompensējošais ir no Baltkrievijas puses, kas ir palielinājies, arī akmeņogles un vairāki citi produkti, graudi.
Guntis Bojārs: Baltkrievija veido ceturto daļu šogad, ar Baltkrieviju mēs neizdzīvosim.
Māris Kučinskis: Bet šajā līmenī mēs turamies, un arī es varu atsaukties uz savām sarunām Baltkrievijā, kur arī tranzīts tika skarts. Protams, mēs varam domāt par Ķīnu kā nākas, bet tas ir pamatīgs darbs, bet “Lielais akmens”, Baltkrievija. Virziens – ja mēs nepaņemsim Latvijas virzienu tālāk uz Skandināviju, to pilnīgi noteikti paņems lietuvieši, kas elektrifikāciju jau būvē par budžeta naudu.
Guntis Bojārs: Es atgriežos pie šī jautājuma par to, vai “Latvijas dzelzceļš” vienā brīdī nesāks zaudēt naudu? Un kas ir tas aprēķinātais miljonu tonnu skaitlis, ar kuru šis projekts ir izdevīgs un ar kuru mēs sakām, ka jāsāk domāt?
Māris Kučinskis: Visi aprēķini šeit ir taisīti uz minimālo, kurā nav vajadzīgi nekādi papildus ne tarifi, nekā.
Guntis Bojārs: Cik vajag miljonus tonnas, lai elektrifikācijas projekts ir pa nullēm?
Māris Kučinskis: Lai viņš katrā ziņā atmaksātos, tad pie 40 arī tā ir jābūt apgrozījumam, pie tāda viņš noteikti vēl nedod nekādus zaudējumus.
Guntis Bojārs: 40 miljoni tonnu, un būs pa nullēm?
Dana Reizniece-Ozola: Tas, kas jāņem vērā, tas nav tikai saimniecisks projekts – ieguldījums nākotnei, jo elektrifikācijas nozīmi tiešām pilnā mērā varēs novērtēt pēc apmēram 10 gadiem, bet otrs mērķis šim projektam ir vides mērķis. Ja mēs neieguldām elektrifikācijas projektā, kas padara videi nekaitīgāku transportu Latvijā, tad kaut kur citur Latvijas patērētājiem...
Guntis Bojārs: Bet ir jautājums, vai mēs vienā brīdī nesākam dotēt “Latvijas dzelzceļu” ar 25 miljoniem?
Dana Reizniece-Ozola: Ja nav šāda projekta, tad Latvijai būs vai nu naudas veidā – jums, man, visiem pārējiem – jākompensē, vai kāds cits līdzvērtīgs vides projekts jārealizē, kas arī maksā naudu. Līdz ar to, saliekot visus plusus, mīnusus kopā, valdība ir atbalstījusi elektrifikācijas projektu un pie tā arī pieturēsies, ja vien Eiropas Komisija atzinumu dos arī no savas puses, ka ekonomiskais pamatojums ir pietiekami labi sagatavots un ka tam nav ietekmes uz budžeta deficītu, kas ir vēl viens priekšnosacījums.
Māris Kučinskis: Valdības lēmums ir spēkā, Eiropas Komisija, kas vērtē šo, arī zina, ka viņš nedrīkst skart budžetu.
Guntis Bojārs: Labi. Ilgtermiņā Latvijas tranzīta politika perspektīvā. Mēs rēķināmies, ka kravas no Krievijas varētu nebūt vispār?
Māris Kučinskis: Tieši tāpēc mēs domājam par kompensējošo mehānismu. Bet kravas no Krievijas var nebūt vispār tikai vienā iemeslā, ja tas ir pilnīgs politisks lēmums, jo komersantiem, ja tas ir izdevīgi, viņi, protams, vedīs tur, kur ir labāks izdevīgums. Protams, ka tāpēc Krievija attīsta savas ostas un, ja mums būtu izvēle, mēs arī nesūtītu uz Lietuvu droši vien, bet sūtītu uz Latvijas kravām, tāpēc tur pat nav ko pārmest. Šobrīd tiek strādāts, pirmkārt, tie ir graudi ar Ukrainu, nākamās aiz tās ir Baltkrievijas kravas, trešais tas ir, es tā kā neesmu ļoti pārliecināts, ka nu plūdīs no Ķīnas tie vagoni, bet savu "Lielo akmeni", kas attīstās Baltkrievijā, industriālais parks, kur ir Ķīna, tur Latvijai vienkārši jābūt.
Guntis Bojārs: Satiksmes ministrija ir teikusi, ka nākotne ir konteinerkravas. Lielākais publiskais līdz šim ieguldījums – oglēs. Tuvredzīgi?
Māris Kučinskis: Oglēs netiek ieguldīts, ogles vienkārši šobrīd nāk, jo biržā ir laba cena, un mēs būtu muļķi, ja mēs neņemtu pretī..
Guntis Bojārs: Kā netiek ieguldīts? 80 miljoni Eiropas naudas – Krievu sala.
Māris Kučinskis: Ne jau ogles.
Guntis Bojārs: Bet ko tad tur pārkraus?
Dana Reizniece-Ozola: Krievu salas projekts arī ir projekts ar mērķi izcelt putekļainās, videi kaitīgās kravas no Rīgas centra. Vēl viens vides projekts. Labāk ogles nomalē nekā Rīgas centrā.
Māris Kučinskis: Rīgas brīvosta ir pilna ar vietām, un mēs arī investoriem rādām, kur var veidot vairāk konteinerkravu. Un tas, protams, ir mērķis.
Guntis Bojārs: Labi, īpašs jautājums finanšu ministrei. Jūs esat vienā partijā ar Aivaru Lembergu. Gribu saprast, kurā brīdī viņš jūs konsultē. Nu kaut kādā, nezinu, skaitļu valodā, kur jūs esat vienoti, kur jūs esat pretēji. Vai jūs vispār konsultējaties?
Dana Reizniece-Ozola: Lemberga kungs, es teiktu, ir labs sparinga partneris, jo nav jau noslēpums, ka arī, piemēram, par nodokļu reformu mums ir bijis atšķirīgs viedoklis.
Guntis Bojārs: Cik bieži sparingojat? Katru nedēļu?
Dana Reizniece-Ozola: Katru nedēļu mums ir valdes sēdes ZZS, un tad, kad Lemberga kungs tajās ierodas Rīgā, tad arī par to diskutējam gan ar viņu, gan ar visiem pārējiem kolēģiem, kur.. nu jā, arī, piemēram, par izglītības reformu, visām pārējām viņam ir savs viedoklis, bet, manuprāt, valdība ir pierādījusi ar saviem darbiem, ka mēs pieņemam saprātīgus lēmumus un nestrādājam nedz viena cilvēka, nedz kādu interešu grupu vadībā.
Jānis Geste: Jā, un saistībā ar finansējumu kaut kādā mērā jautājums arī jums. Un pat kaut kā allaž sanāk šie salīdzinājumi ar šaha tematiku, jo jautājums būs par tematu, kas saistīts ar sabiedrības informēšanu un reformu izskaidrošanu lielā mērā. Un sakiet, kurš bija tas, kuram, tā teikt, radās šī doma par šo gājienu ar zirdziņu tieši priekšvēlēšanu laikā, radot šīs Finanšu ministrijas apmaksātās kampaņas par Latvijas ekonomikas sasniegumiem?
Dana Reizniece-Ozola: Finanšu ministrija sabiedrību informēja jau vairāku gadu garumā. Man par to prieks. Ir diezgan labi projekti bijuši, piemēram, “Olas” – labāk maksāt, nekā nemaksāt – par nodokļu maksāšanu. Pagājušajā gadā mēs arī sākām skaidrot sabiedrībai par to, kā tiek tērēta nodokļu maksātāju nauda, un es domāju, ka tas ir labs piemērs, kam būtu jāseko arī citām valsts pārvaldes institūcijām, piemēram, Labklājības ministrijai.
Jānis Geste: Bet vai tas ir jādara priekšvēlēšanu laikā?
Dana Reizniece-Ozola: Nu, tam nav nekāda sakara ar priekšvēlēšanu laiku, tas notiek vairāku gadu garumā. Un es domāju, ka arī citām ministrijām, piemēram, Labklājības ministrijai ar to būtu jānodarbojas, skaidrot, kāpēc ir vērts maksāt sociālo nodokli. Ja jūs to darīsiet, jums būs laba pensija un jūs varēsiet ar to izdzīvot. Līdzīgi Aizsardzības ministrija, manuprāt, prātīgi dara, ka informē sabiedrību par apmācībām, kas šobrīd aktīvi notiek Latvijā. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja reklāmas jūs noteikti esat redzējuši, kur piezvanīt, ja jums ir kāda sūdzība.
Guntis Bojārs: Bet tad, kad jums nolika šo projektu uz galda. Jūs droši vien bijāt par to informēta. Nepadomājāt, varbūt to cilvēki sasaistīs ar ZZS, varbūt tas neizskatīsies labi. Atliekam pēc tam, pēc vēlēšanām – novembris, decembris – arī ļoti labi reklāmas laiki.
Dana Reizniece-Ozola: Jāsaka tā – kas vainīgs, tas bailīgs. Bet man šī Finanšu ministrijas kampaņa nekādā veidā nav bijusi saistīta ar vēlēšanu laiku. Plāns tiek sagatavots gan pagājušajā gadā, gan šī gada sākumā. Un es pilnībā uzticos ministrijas ierēdņiem gan par satura veidošanu, gan par laikiem, ko izvēlas sabiedrības informēšanas procesam.
Jānis Geste: Tas, ko ir sacījuši KNAB pārstāvji, lai izvairītos no šādām situācijām turpmāk, viņi norāda, ka ir jāskatās uz divām pusēm – gan ētisko, kas ir jāvērtē vēlētājiem, gan arī KNAB pašam no likuma viedokļa, vai tur nav iespējams saskatīt kādas slēptās aģitācijas pazīmes. Lai tas nebūtu jādara, KNAB aicināja politiķus publiski nākamajā sasaukumā jau virzīt izmaiņas likumos, kas noteiktu, ka pašvaldības un valsts iestādes šādas kampaņas neveic priekšvēlēšanu laikā. Jūs varētu atbalstīt?
Dana Reizniece-Ozola: Tās nav nekādas reklāmas kampaņas, un es tiešām arī priecājos, ka KNAB veicis pārbaudi, vai tiešām ir bijuši kādi reklāmu līgumi vai ir kāda bijusi slēptā aģitācija, piemēram, par ZZS. Tās ir normāls sabiedrības informācijas pasākums, kur, es domāju, ka ne tikai Finanšu ministrija, ne tikai Aizsardzības ministrija, ne tikai pašam KNAB, bet arī citām valsts pārvaldes institūcijām būtu vairāk jāskaidro savi darbi, savas politikas gan pozitīvās, gan arī negatīvās.
Jānis Geste: Šo nostāju.. es ātri tikai izstāstīšu, skatītāji, pieļauju, varbūt nav lasījuši jūsu pilno programmu vēl pagaidām. Tas ir arī tas, ko es pamanīju, kā kaut kādā mērā tādu jaunu tendenci – jūs solāt, ka šādas kampaņas turpmāk varētu būt ļoti regulāras, es lasu fragmentu –“stratēģiskās komunikācijas mērķtiecīga uzlabošana, mazinot plaisu starp sabiedrību un valsti, nodrošinot pastāvīgu sabiedrības informēšanu radio un televīzijā”.
Māris Kučinskis: Es uzskatu, ka tai jābūt arī katra projekta sastāvdaļai, sarunai ar sabiedrību, lai pēc tam sabiedrība nebūtu pastarpināti [informēta], nedabūtu pavisam no citurienes informāciju. Mēs nevaram tieši. Ja tiek pieņemts likums, ja tiek izdarītas reformas, tad arī tam ir jāpavada, nu, sauksim to par kampaņu, bet ir jābūt izskaidrošanas darbam.
Guntis Bojārs: Tas nozīmē, ka, ja, piemēram, ir veselības aprūpes reforma, tad paralēli iet vēl viens miljons, pieņemsim?
Māris Kučinskis: Nu, kāpēc viens miljons? Tam jābūt saprātīgi. Visam jābūt saprātīgi,
Dana Reizniece-Ozola: Kāpēc viens miljons? Bet ir jāskaidro, lai cilvēks zina, kā var samaksāt savu iemaksu.
Gundars Daudze: Un kāpēc, kāda ir motivācija. Lai saprot, ka tā nauda jau nāk pie tevis atpakaļ.
Dana Reizniece-Ozola: Viens piemērs, kāpēc izgāzās sešgadnieku reforma. Es esmu pilnīgi pārliecināta, ka tieši tādēļ, ka nebija pietiekami sabiedrība informēta, ne vecākiem, nedz skolotājiem, nedz pašvaldībām, kā to praktiski realizēt, kādi būs ieguvumi, kāpēc tas ir vajadzīgs.
Māris Kučinskis: Tur arī gan saturs nebija..
Jānis Geste: Man arī ir viens piemērs. Čempions sabiedrības informēšanā par saviem darbiem, sava tēla veidošanā ir Rīgas mērs Nils Ušakovs. Šī nebūs tāda daļēji iešana viņa pēdās?
Dana Reizniece-Ozola: Nē, mēs neveidojam savu tēlu kampaņas.
Jānis Geste: Kā jūs to nošķirat?
Dana Reizniece-Ozola: Vienkārši sabiedrības informēšana par saturu.
Māris Kučinskis: Vienmēr jāpaskatās, vai informēšana ir par saturu vai informēšana ir informēšanas pēc. Šeit tas uzsvars ir saturs, kas tev ir jānoved pie cilvēkiem.
Augusts Brigmanis: Es tomēr vienu piemēru gribētu, pavisam citu piemēru, bet šajā kontekstā. Mums, Latvijas Zemnieku savienībai, tradicionālie pasākumi “Pikšās” – Ulmaņa dzimšanas dienas pasākums. Un bija jūsu kolēģe, žurnāliste Ināra Egle uz šo pasākumu un prasīja daudziem cilvēkiem, kuri bija uz šo pasākumu atbraukuši – jūs tagad balsosiet par “zaļajiem zemniekiem”, vai kā jūs uztverat ? Un ļoti daudz pateica, ka viņi vispār to neuztver kā mūsu vēlēšanu kampaņu – viņi saka: to pasākumu jau organizē muzejs.
Guntis Bojārs: Bet ziniet, kāds ir risks šajā visā, ko jūs stāstāt un kas ir Rīgas riski patiesībā? Ka tu caur šādām kampaņām, kas, no vienas puses, kā jūs sakāt, pozitīvi, tāpēc kaut ko izskaidro, mediji jau vienmēr kritizē un šeit būs kaut kas nu izskaidrots, ka tie mediji vienā brīdī kļūst atkarīgi no šīs naudas. Un, lūk, piemērs – “Ventas Balss”, Aivars Lembergs, Ventspils dome liek reklāmas naudu tur iekšā, Ventspils dome, Ventspils dome, Ventspils dome. Atradīsiet kādu kritisku rakstu par Aivaru Lembergu “Ventas Balsī”?
Dana Reizniece-Ozola: Valdībai diemžēl vai par laimi neviens medijs nepieder, un tā ir liela atšķirība. Nu es nevaru iedomāties, ka kāds, nezinu, jūs, tādēļ vien, ka, piemēram, Labklājības vai Satiksmes, vai Veselības, vai Aizsardzības, vai Finanšu ministrija ieliek reklāmu sabiedriskajā medijā, jūs kļūsiet atkarīgi? Nu, taču ne!
Guntis Bojārs: Jautājums ir par to, kādas apakšā tam ir naudas. Ja, piemēram, viena Finanšu ministrija vai četras piecas ZZS ministrijas iedod vienam medijam, tā kļūst par lielu naudu. Un tajā brīdī ir jautājums, vai drīkstu kritizēt ZZS?
Dana Reizniece-Ozola: Es ceru, ka kritizēsiet gan.
Augusts Brigmanis: Bojāra kungs, vai jūs tik zemu vērtējat šo ēku, māju, šos cilvēkus?
Guntis Bojārs: Šo nē, šo nē.
Augusts Brigmanis: Es absolūti esmu pārliecināts, ka nevienu žurnālistu tādā veidā nevar ietekmēt.
Guntis Bojārs: Šo nē, bet ir citi piemēri.
Augusts Brigmanis: Tāpēc es gribu vēlreiz pateikt, ka ne jau velti mēs, “zaļie zemnieki”, ejam uz to, lai sabiedriskie mediji izietu no reklāmas tirgus idejas, būtu pilnīga šī lieta.
Dana Reizniece-Ozola: Nodokļu reformas, es teiktu, viens no atslēgas faktoriem bija tas, ka mēs no pirmās dienas runājām ar uzņēmējiem, ar darba devējiem, darba ņēmējiem, ar visiem sociāliem partneriem un nemitīgi skaidrojām, kādi būs ieguvumi. Galu galā arī labāk bija saprotami trūkumi.
Jānis Geste: Par sarunu ar sabiedrību man arī ir viens jautājums. Cik es saprotu, šīs informēšanas mērķis ir panākt šo informētības līmeņa celšanu sabiedrībā. Vai kāds no jums ir lasījis Eiropas Padomes Pretkorupcijas valstu grupas GRECO pēdējo ziņojumu un rekomendācijas Latvijai attiecībā, citstarp, arī uz interešu konfliktu novēršanu un šādām lietām?
Māris Kučinskis: Nu tāpēc jau arī šobrīd Saeimā ir..
Jānis Geste: Nē, bet jūs esat lasījuši?
Māris Kučinskis: Protams.
Jānis Geste: Šeit ir sadaļa, kas man kā žurnālistam piesaista uzmanību. Attiecībā uz lēmumu pieņemšanas procesu viena liela, gara epizode ir saistīta ar valdības un tās ministru, arī premjera biroja ārštata konsultatīvajiem darbiniekiem. Un tas, ko šajās rekomendācijās norāda, ka šobrīd nav skaidrs, kādā veidā šie ārštata konsultatīvie darbinieki, ar kādām tiesībām piedalās Ministru kabineta komitejas sēdēs, ar kādām tiesībām dod uzdevumus civilo dienestu darbiniekiem. Un ieteikums ir publiskot informāciju par šiem cilvēkiem un viņu potenciālajiem interešu konfliktiem.
Māris Kučinskis: Es par to esmu diezgan stipri pat aizdomājies, jo, redzat, vārds padomniekus, kas tāpat skan jau, ka kāds cilvēks neko nedara un sniedz kaut kādus padomus. Mums šajā amata kategorijā galu galā birojs ir jāveido un jāpasaka, kas katrs cilvēks ir. Jo tie, kas saucās padomnieki, patiesībā lielākā, nospiedošā daļa ir melnā darba darītāji pa 10 stundām dienā, kas strādā un palīdz. Tad nesauksim viņus par padomniekiem. Ja mēs sauksim par tiem ārštata padomniekiem tos, uz ko tas ir mērķēts, tad es pilnīgi piekrītu, tad ir jāatbild uz tiem jautājumiem.
Guntis Bojārs: Paldies, paldies, ķeramies klāt prioritātēm, šoreiz mazliet citādāk. Proti, mēs sakārtojām prioritārās nozares vai šajā gadījumā ministrijas. Un jūsu uzdevums ir sakārtot prioritārā secībā. Un mēs nesakām, visas, protams, ir prioritātes, bet pēc principialitātes – šo mēs gribam, šo mēs varbūt gribam mazāk, esam gatavi piekāpties. Prioritātēs neierēķinājām premjeru, - jo mēs zinām, ka jūs gribat premjeru -, un Finanšu ministriju. Pārējās ierēķinājām.
Māris Kučinskis: Veselība ir ļoti pareizi.
Guntis Bojārs: Labi, veselība pirmā.
Māris Kučinskis: Zemkopība, aizsardzība. Nu tad ir jautājums patiesībā par šīm te prioritātēm.
Guntis Bojārs: Šīs varbūt atdodam citiem?
Māris Kučinskis: Nē, nu, ja mēs dabūsim, tad visu.
Guntis Bojārs: Tad ko?
Māris Kučinskis: VARAM.
Guntis Bojārs: Un tad Satiksmes ministrija ar visu elektrifikācijas projektu kaut kur beigās, ja?
Māris Kučinskis: Nu jā, mēs būsim, premjers jau uzrauga tā kā visu, un tad jau tāpat tiksim klāt. Ja tas būtu šobrīd pavisam projām, tad dabiski, ka es nebūtu priecīgs, ja kāds viņu nograutu vai pārvērstu par kaut kādu tiešām naudas sūkni.
Guntis Bojārs: Mēs iepriekš runājām par daudzām problēmām, kas attiecas uz reģioniem, šī ministrija jūs teicāt – vide, bet tur arī ir reģioni. Tik zemu?
Māris Kučinskis: Tāpēc, ka Veselības ministrija mums te daudz tika cilāta, vienkārši šī reforma nedrīkst apstāties. Tā ir mūsu atbildība, ja ir uzsākts darbs.
Dana Reizniece-Ozola: Atcerieties, vēl pirms dažiem gadiem neviens negribētu Veselības ministriju ņemt, visi to uzskatīja kā tādu toksisku bumbu, kuru pasviest tikai tālāk.
Māris Kučinskis: Ir tikai viena nianse – es esmu pilnīgi pārliecināts, ka nebūtu reformas Veselības ministrijā, ja arī premjers nebūtu ieinteresēts. Un otrādi, ja premjers nebūs ieinteresēts, tad būs ļoti grūti.
Guntis Bojārs: Viens īsais jautājums, noslēdzošais. Vairākas citas partijas, ar ko jums, iespējams, varētu nākties sadarboties, saka, ka tik daudz ministriju nevajag. Varētu būt varianti par to – ministriju apvienošana?
Māris Kučinskis: Visa jau tā ekonomija ir kaut kādos birojos. Tas, ka funkcijas vajadzētu mest kaut kādas nost, izskatīt, kas par daudz, tam nav tik lielas nozīmes. Jūs nogriežat galviņas tikai dažas, tāpat jau paliek tas pārējais.
Jānis Geste: Prioritātes skaidras. Un, ja atminaties, mēs raidījuma sākumā lūdzām arī skatītājiem paust viņu viedokli, kāda ir viņu izvēle šovakar, vai viņi noteikti balsotu par Zaļo un Zemnieku savienību vai nebalsotu. Vairāk nekā 2000 zvanītāji šovakar bija šajā aptaujā, 1% sacīja, ka viņi vēl svārstās, viņi vēl domās, vai balsot vai ne. 71% sacīja, ka noteikti ne, un 28% šāvakara raidījuma skatītājus jūs esat pārliecinājuši.
