Jānis Geste: Tiešraidē Latvijas Televīzijā un internetā mēs turpinām raidījumu “Partija fokusā” un šovakar izvaicājam divu partiju kandidātu sarakstu līderus.
Guntis Bojārs: Un tagad studijā partija “Par alternatīvu”.
Jānis Geste: Un iepazīsimies ar kandidātiem. Jānis Kuzins kandidē Latgalē, Igors Glazunovs kandidē Kurzemē, Juris Žuravļovs kandidē Vidzemē, un Einārs Graudiņš kandidē Rīgā.
Guntis Bojārs: Sveicināti! Un skatītāju aptauja arī par šo partiju, atbilžu varianti trīs: balsošu – jā, noteikti; nebalsošu – noteikti nē; un trešais atbilžu variants – vēl padomāšu.
Jānis Geste: Žuravļova kungs, vērsīšos pie jums, jo mēs iepriekš esam arī vairākkārt tikušies dažādās priekšvēlēšanu debatēs. Šie mēģinājumi iekļūt parlamentā arī ir bijuši vairāki, bet tie rezultāti allaž ir bijuši tādi, kādi bijuši. Uz ko jūs cerat šajās vēlēšanās?
Juris Žuravļovs: Šajās vēlēšanās mēs ceram, ka mēs vinnēsim – ko tad mēs te atnācām, ko mēs te sēžam? Jā, tā nu mums ir, nu tā, ja, godīgi sakot; par programmām sāksim tātad.
Jānis Geste: Kas jums liek domāt, ka vinnēsiet, kas jums vieš optimismu?
Juris Žuravļovs: Mēs uzreiz pateiksim tā, ka mūsu prezidentam Raimondam Vējonim jāatlaiž Saeima, jāatlaiž arī valdība. Tāpēc ka pa šiem gadiem nekas labs priekš mums, cilvēkiem, nav izdarīts, tas ir galvenais. Un tātad šīs vēlēšanas pārnest vispār uz maija mēnesi. Kāpēc? Tāpēc, ka būs Eiroparlamenta vēlēšanas. Mēs uzskatām, ka šīs vēlēšanas ne visai godīgi, un rezultāts būs, nu..
Jānis Geste: Jūs uzvarētu tad, ja Valsts prezidents atlaistu Saeimu un vēlēšanas būtu vēlāk?
Juris Žuravļovs: Mēs domājām tā, ka pēc kongresa vēlēšanām Amerikā uzvarēs Tramps, ievedīs savus cilvēkus un būs pārmaiņas arī Latvijā. Mūsu prezidentam ir iespēja, tāpēc ka viņu vairāk neievēlēs, parādīt sevi kā normālu, stipru prezidentu, atlaist korupcionierus un pārnest vēlēšanas uz maiju.
Jānis Geste: Bet kamēr vēl šī Saeima nav atlaista, Valsts prezidents līdz šim arī nav devis kādus mājienus par to, ka kaut kas tāds varētu notikt. Jums pašiem tas gatavošanās periods šīm vēlēšanām, nu, piekritīsiet, bija ne visai gluds, jo Centrālā vēlēšanu komisija pirmo reizi runāja par to, ka viņiem ir bažas par to, ka ir notikusi dokumentu viltošana.
Juris Žuravļovs: Vēlēšanu komisiju vispār vajag atlaist, viņi 20 un vairāk gadus tur sēž un ļoti interesanti..
Jānis Geste: Bet tad bija tā dokumentu viltošana vai nebija?
Juris Žuravļovs: Kāda viltošana? Tur mums 30 cilvēkus vispār nepielaida pie vēlēšanām. Tātad 30 cilvēkus izsvītroja.
Guntis Bojārs: Bet viltot jūs neko neviltojāt?
Juris Žuravļovs: Nu, protams, kāda viltošana varētu būt šajā gadījumā. Tas ir vispār jautājums par to, ka es saku, ka jāatlaiž visi par to. Šo Centrālo vēlēšanu komisiju tāpēc, ka viņi pārāk ilgi tur sēž. Un paskatieties, kā Tramps saka, kā jābalso? Jābalso ar elektroniskajām urnām, ar skeneru. Šodien ASV ieguldījuši simtu divus miljonus, lai nopirktu.. Mēs balsojam ar konvertiņiem, tas ir smieklīgi.
Guntis Bojārs: Pārejam pie tiem programmas jautājumiem. Pagājušās vēlēšanās pašvaldībās Rīgā vairāki no jums startēja, bija saraksta priekšgalā. Un no Vislatvijas sociāldemokrātu kustības “Par neatkarīgu Latviju” jūs, Žuravļova kungs, bijāt pašā pirmajā numurā, un toreiz partijas programmā bija rakstīts, ka “Latvijai ir jābūt neatkarīgai un neitrālai valstij, ārpus militārajiem blokiem un NATO”, kas man liek domāt, no NATO ir jāstājas ārā. Arī tagad, kur esat jūs šajā apvienībā, stāšanās no NATO vairs nefigurē. Vai tas nozīmē, ka pa gadu NATO ir iemīlēta?
Juris Žuravļovs: Nē, pa gadu viss kārtībā. Jūs redzat, ko saka Donalds Tramps. Viņš saka, ka būs ļoti lielas izmaiņas, mums nav interesanti vairāk maksāt un uzturēt NATO, un, kad es būšu stiprs, kad man būs kongresā savi cilvēki, tad mēs mainīsim arī NATO struktūru.
Guntis Bojārs: Tad NATO nevajag likvidēt?
Juris Žuravļovs: Bet mēs to nevaram izdarīt, izdarīs to Amerikas prezidents, bet mēs esam pakļautībā, Latvija ir pakļautībā Amerikai, tas ir pilnīgi skaidrs. Atceraties, kad Vējonis tur stāvēja šādi, Tramps piegāja klāt “nu, draudziņ, kā tur”.. Atļauj uzdot jautājumu korespondentam, viņš muti nevarēja atvērt vaļā.
Guntis Bojārs: Vajag no NATO stāties ārā vai nevajag?
Einārs Graudiņš: Tātad šeit ir jāsaprot ļoti konsekventa lieta, kuru šodien, tajā skaitā Latvijas politiskā elite, arī līdz galam vēl nav sapratusi, ka, atnākot Donaldam Trampam, stājoties viņam Amerikas Savienoto Valstu prezidenta amatā, ir kardināli un radikāli uz daudzām desmitgadēm mainījusies visa pasaules ģeopolitiskā vide, un šodienas NATO nav tas NATO, kas bija pat gadu atpakaļ, viss mainās. Un šajā formātā, ņemot vērā draudus Tuvajos Austrumos, terorisma draudus, kā arī ļoti sarežģīto situāciju, nevajag stāties ārā, bet NATO ir jāreorganizē, ko arī Amerikā dara.
Guntis Bojārs: Otrs jautājums par valsts iekārtu. Kādu jūs esat iedomājušies, jo programmā jūs minējāt šādu frāzi – “partijas stratēģiskais mērķis – likumīgā ceļā atjaunot sociāli atbildīgu valsts iekārtu – sociālismu". Ir dažādas izpausmes. Kas ir tagad uz priekšdienām – kapitālisms vai sociālisms Latvijā?
Juris Žuravļovs: Cik mēs zinām, ļoti daudzās valstīs Eiropā pie varas ir sociālistiskās partijas, tajā skaitā arī Spānijā. Paskatieties, kāds tur atbalsts cilvēkiem, piemēram, skolnieks iet skolā, 160 maksā uzreiz, iedod naudu, čeku, lai nopirktu burtnīcas, nopirktu grāmatas, tātad kancelejas preces. Pensionāriem pabalsts ir 480, neko nestrādājot, neko nedarot nevienu dienu, tev uzreiz maksā.
40% no visiem fondiem iet sociāliem jautājumiem. Kāpēc mums fondi tērē pilnīgi..
Einārs Graudiņš: Ir jāsaprot šī lieta, kas ir saistīta ar frazeoloģiju. Ja mēs šodien skatāmies Zviedrijā, ir vairāk klasiskajā izpratnē politekonomijas izpratnē sociālisms vai kapitālisms, es domāju, ka sociālisms. Tāpēc nav jēgas frazeoloģijā vai konkrētā kaut kādā vārdā, ir jēga saturā, kurš tiek ielikts šajā vārdā. Bet kā secinājums, ko no šī vārda satura gūst tauta, kura dzīvo savā zemē.
Guntis Bojārs: Viens jautājums, lai precizētu šo frazeoloģiju. Piemēram, kas attiecas uz privātīpašumu, Latvijā mēs zinām – ir, piemēram, piena rūpniecība, kas lielā mērā pieder krievu uzņēmējam Bezhmeļņickim. Ir, piemēram, pārtikas rūpniecības “Laima”, “Staburadze”, kas pieder norvēģu kompānijai “Orkla”. Vai tas paliek savās vietās, vai vienā sociālismā valsts kontrolē pārņem šādas lielas biznesa struktūras?
Einārs Graudiņš: Tātad būtība ir atkal kāda – jebkurš bizness, īpaši ārvalstu investoru bizness, kas ir ieguldījis naudu Latvijā, pats par sevi saprotams, ka viņš tiek saglabāts un garantēts, bet jēga ir pavisam cita. Kategoriski mēs esam pret Latvijas Republikas zemes un mūsu galvenās bagātības - mežu - izpārdošanu gan ārvalstu juridiskajām, gan fiziskām personām.
Guntis Bojārs: Graudiņa kungs, liela daļa jau ir izpārdoti. Ko darām ar to?
Einārs Graudiņš: To lietu ir iespējams korektēt un izlabot.
Guntis Bojārs: Kā? Nacionalizēt?
Einārs Graudiņš: Ir iespējami dažādi varianti: ir iespējama konfiskācija, kas ir bez atlīdzības izmaksāšanas, un ir iespējama nacionalizācija. Un nacionalizācija nav bez atlīdzības izņemšana, jo, ja mēs skatāmies terminu, tad nacionalizācija paredz izmaksāt kompensāciju, kas ir, piemēram, bijis daudzkārtīgi pielietots valstīs, kuras iegūst naftu, bet kur, mainoties politiskajiem režīmiem un politisko režīmu saturam, ir iztriektas ārā starptautiskās naftas kompānijas.
Guntis Bojārs: Paldies, nākamais temats.
Jānis Geste: Tieši par programmu arī parunāsim, jo viens jautājums, kas ir piedāvājums no programmas. Kuzina kungs, jūs programmā solāt visus svarīgus jautājumus, kas skar Latvijas Republiku, risināt caur tautas referendumu. Īsi varbūt vienu piemēru, ko jūs redzat, kas varētu būt tāds jautājums, ko risināt?
Jānis Kuzins: Pirmkārt, jau mēs, man liekas, zinām to, ka Saeimai ir nogrozījusi tā referenduma likumu, ka vispār nav iespējams saorganizēt referendumus. Visus svarīgus jautājumus Šveicē risina bez problēmām. Mums jāatgriežas pie iepriekšējās sistēmas, kad bija šie 10 tūkstoši paraksti, nevajag no savas tautas baidīties. Tauta tagad tiek mānīta, tiek dota iespēja viņiem vākt balsis, teiksim, interneta portālos, tur “Mana balss”. Saeima balso pret, un tās balsis aiziet nebūtībā.
Einārs Graudiņš: Es varu papildināt par referenduma konkrēti. Mēs piedāvājam ieviest nāvessodu par noziegumiem, kas saistīti ar pedofiliju un ekonomiskajiem. Un to varam laist caur tautas referendumu, visas tautas balsošanu.
Jānis Geste: Vai laižam caur tautas referendumu arī jautājumu par to, ko jūs solāt partijas programmā – atcelt sankcijas pret Krieviju?
Jānis Kuzins: Atcelt sankcijas pret Krieviju.. Es domāju, ka šeit mūsu pašu programmā ir rakstīts, un mēs tagad esam šeit atnākuši arī ar Donalda Trampa attēla krekliem, ka mēs uzskatām, ka ir jāatceļ sankcijas ar Krieviju, bet te ir cits jautājums.
Jānis Geste: Nu, šādu jautājumu dodam tautai izlemšanai?
Jānis Kuzins: Protams, tautai arī par to ir jālemj, tāpēc, ka premjerministrs Eiropas Padomē balso par šo jautājumu kopā ar citiem premjerministriem. Tagad jau viņš var atrast savus, teiksim, draugus gan Itālijā, gan Grieķijā, gan Ungārijā, kas varētu būt kopā ar viņu un nobalsot par sankciju atcelšanu.
Jānis Geste: Bet tad tautai jālemj vai premjeram tomēr jābrauc uz Eiropu par to runāt?
Jānis Kuzins: Bet, ja viņam būs tautas mandāts, viņš nevarēs vairāk nebalsot.
Guntis Bojārs: Labi, par nāvessodu, bet jautāšu pārstāvim. Vajag atjaunot nāves sodu. Par kādiem noziegumiem – ir izskanējis, ka par pedofiliju, un tas, ko jūs minat vēl, ka pedofilijas lietas jāizskata vienā instancē. Un tad es jautāju – vienā instancē, tas nozīmē viens tiesas spriedums, un tas nozīmē, ka viens cilvēks izlemj, vai šo cilvēku sūtīt uz nāvi?
Juris Žuravļovs: Kāpēc viens, apgabaltiesā trīs tiesneši piedalās.
Guntis Bojārs: Bet vienalga, tā ir viena instance.
Igors Glazunovs: Nu, vispār es gribētu stādīties priekšā, jo es tur tāds tumšais zirdziņš. Es esmu Igors Glazunovs, 35 gadus Latvijas tautsaimniecībā, padomju laikos es biju apvienības “VEF” galvenā mehāniķa vietnieks.
Guntis Bojārs: Glazunova kungs, es gribu atbildi uz jautājumu.
Einārs Graudiņš: Es varu atbildēt uz šo jautājumu par šīs vienpakāpes tiesu sistēmu, ko mēs piedāvājam konkrēti par pedofiliju, par ekonomiskiem noziegumiem. Jā, mēs uzskatām, ka vienas pakāpes tiesa var šo jautājumu izlemt un šādi jautājumi nav jālemj un jāiztiesā 10 gadu, jo ir cits klasisks piemērs – lielākā slepkavība Latvijas vēsturē, kā to nosauca mūsu bijušais prezidents, konkrēti Zolitūdes lieta un “Maxima”. Gāja bojā 54 cilvēki. Cik ir pagājis gadu un kurš šodien vispār ir notiesāts.
Guntis Bojārs: Ko jūs - Zolitūdes lietu iztiesātu vienā instancē un ar nāvessodu?
Einārs Graudiņš: Zolitūdes lietu par 54 cilvēku slepkavību, lielāko masveida slepkavību, iztiesātu, ja es būtu pie politiskas varas, nedēļas laikā, un tos kungus, kuri šodien turpina saņemt valsts pasūtījumus daudzu miljonu apmērā, bet ir vainīgi mūsu līdzpilsoņu nāvē, dabiski, es uzskatu, ka šādi cilvēki ir pelnījuši augstāko soda mēru.
Guntis Bojārs: Tātad nāvessodu. Ja mēs runājam par vēsturi, Latvijas vēsturē gan pirmskara, gan padomju laiku vēsturē ir bijuši gadījumi, kad mēs nošaujam ne tos. Kaupēna lieta, vairāki tika nošauti ne tie.
Einārs Graudiņš: Es uzdodu salīdzinošu jautājumu, kurš ietvers sevī atbildi. Katru gadu mūsu valsts zaudē, sakarā ar nepietiekamas kvalitātes vai nepietiekamā laikā sniegtu medicīnisko palīdzību, aptuveni 6000 cilvēku dzīvības, tas ir vairāk nekā karā, piemēram, Ukrainā. Tas ir tikai tāpēc, ka mums nav naudas, it kā valstij nav naudas, kura vienkārši ir nozagta, jo reāli tiek zagti divi miljardi gadā. Ja man būtu jāpieņem lēmums nošaut 30 korupcionierus, lai 6000 cilvēku paliktu dzīvi, es izvēlētos nošaut 30 korupcionierus.
Guntis Bojārs: Paldies, nākamais jautājums.
Jānis Geste: Viens konkrēts piedāvājums, kas arī ir jūsu programmā – cukura ražošanas atjaunošana. Jautājums – kurš to dara? Valsts uzņēmums vai to dara privātie?
Juris Žuravļovs: Ļoti vienkārši, mēs atvedam investorus. Tātad investors pateica gaiši un skaidri – mēs gribam likumu, lai aizstāvētu mūsu investīcijas. Nebūs tā, ka mēs atvedīsim iekārtas, palaidīsim rūpnīcu un pēc kāda brīža viņi to rūpnīcu vienkārši atņems. Un tāda likuma mums nav – aizstāvēt investīcijas, tas ir pirmā lieta. Otra lieta, kādas būs atlaides. Mēs gribam, lai piecu gadu laikā mēs nemaksātu nodokļus, lai ražotni palaistu, atpelnītu atpakaļ naudu. Mums izrādās, ka mums nekā nav, uzreiz jāmaksā nodoklis. Jāmaina nodokļu sistēmu pilnīgi, bet kādā veidā. Nevis palielināt – kā mums pateica nodokļu sistēmas reforma, bet viņu pazemināt, uz apgrozījumu strādāt vajag, tad nauda apgrozās, ar minimālo peļņu un viss notiek.
Guntis Bojārs: Ja Latvija stājas laukā no Eiropas Savienības, kas ir viens no jūsu pieļāvumiem programmā, mēs izstājamies no šī vienotā tirgus. Mēs ražojam cukuru, kur mēs viņu liekam?
Juris Žuravļovs: Kaut kur mēs pārdodam. Ļoti vienkārši – Ķīna stāv rindā un nopirks pilnīgi visu, ne tikai cukuru – sauso pienu, gaļu, ko tikai mēs varēsim saražot, pilnīgi visu nopirks. Es atvedīšu veselu čupu investoru no Ķīnas. Ministru prezidents taču ir bijis, nolika galdā mūsu premjeram 75, ja ne vairāk projektus. Viņi gatavi vest uz šejieni komponentus, saražot un ar zīmogu, ja ražots Eiropas Savienībā, vest tālāk uz Eiropu.
Jānis Geste: Bet kāpēc mums tie konteineri neiet šobrīd? Mums cik reizes ir skaistas, krāsainas lentīšu griešanas bijušas.
Juris Žuravļovs: Kāpēc neiet konteiners? Tāpēc, ka mēs pieprasām to, kas mums par to būs, bet galvenais, ka taisni ceļš ir caur Poliju uz Vāciju. Ja mums jāpalaiž – kādā veidā? Mēs varam šeit uztaisīt ekonomiskās brīvās zonas, vedam detaļas, šeit saražojam, piemēram, riteņus un mopēdus, motorollerus. Zīmogs “ražots Eiropas Savienībā” – tādā veidā viņi ekonomē 29%-30% ievedmuitu. Tālāk mēs vedam uz Eiropu, viņi ved – mēs vienkārši dabūjām darbu, mēs saņemam algu, un mēs ejam, to algu nesam veikalos. Un te valsts saņem – ko? Nodokļus. Un cilvēkiem pirktspēja paceļas. Visiem cilvēkiem ir nauda, cilvēki iet uz restorāniem, uz krogiem, uz koncertiem un tērē naudu.
Einārs Graudiņš: Es savu kolēģi gribu papildināt, ka ir jāsaprot vēl viena arī elementāra lieta. Ja mēs salīdzinām 30 mūsu neatkarības gadus, mēs esam zaudējuši aptuveni vienu miljonu cilvēku, jo reāli šodien Latvijā dzīvo pusotra miljona cilvēku. Un, lai cilvēki paliktu laukos, jo latvieši, tieši mentalitāte, mēs esam laucinieki īstenībā, lai paliktu laukos, ir jābūt ražošanai, ir kaut kas jāražo, lai cilvēki tur dzīvotu, un tā var būt cukurrūpniecība, zivsaimniecība un tā tālāk.
Guntis Bojārs: Glazunova kungs, kā jūs uzskatāt – Latvijai ir jābūt un jāpaliek Eiropas Savienībā vai tomēr jāstājas laukā?
Igors Glazunovs: Mans uzskats ir, ka jāstājas laukā, tas notiks automātiski, es domāju, pēc 10, 15 gadiem. Varbūt ātrāk. Objektīvā situācija ir tāda, kāda ir šodien. Eiropas Savienība jau pamatīgi kustas – domino princips, viņš būs pēc 10 gadiem noteikti. Ko ienesa šodien Eiropas Savienība latviešu tautai? Pajautājiet tautai, un jums ļoti labi atbildēs – neko. Dzīves līmenis ir krities, ražošana ir emigrējusi, tauta ir emigrējusi, un mēs paliekam tikai pie tukšas runāšanas apmēram 27 gadus.
Juris Žuravļovs: Fondi tūlīt beigsies un tālāk?
Jānis Geste: Mums savukārt šovakar pamazām beidzas atvēlētais laiks raidījumam, tāpēc ķersimies klāt vēl pie kādas sadaļas. Mēs esam izraudzījušies no jūsu partijas programmas piedāvājuma tādas piecas prioritātes, kuras jums lūgsim sarindot principialitātes ziņā, no kurām jūs ar potenciāliem sadarbības partneriem būtu gatavi vienoties, vēl kādus kompromisus pieļaut, un kuras ir tik principiāls, ka atkāpes no tām nav iespējams. Tātad augšā ir principiālākā, zemāk ir tādas, par kurām vēl var runāt un diskutēt.
Guntis Bojārs: Ar ko sākām, kas ir pirmajā vietā?
Einārs Graudiņš: Tātad pirmajā vietā, kur nekādi kompromisi nav iespējami, mēs esam par to, lai tiktu atceltas sankcijas pret Krieviju. Viennozīmīgi. Otrais variants, par kuru atkal nekas nav iespējams un nekādas sarunas nav iespējamas – Valsts prezidentam Latvijā ir jābūt tautas ievēlētam. Nav citu variantu, pietiek mums zooloģiskajos dārzos ņemties. Attiecīgi atlikušie, Bojāra kungs, trīs aspekti, kurus es tagad redzu ekrānā, par viņiem ir iespējama diskusija, ir iespējamas vienošanās un ir iespējami kaut kādi papildu risinājumi, bet nāvessods par korupciju vienalga paliek dienaskārtībā.
Guntis Bojārs: Sarindojiet īsumā.
Einārs Graudiņš: Nāvessodu pieliekam klāt, jo savādāk valsti neizvilkt ārā
Guntis Bojārs: Un tad cukuru vai izstāšanos no Eiropas Savienības?
Juris Žuravļovs: Izstāšanas no Eiropas Savienības.
Guntis Bojārs: Izstāšanās no Eiropas Savienības un cukurs
Jānis Geste: Prioritātes skaidras. Un mēs arī raidījuma sākumā lūdzām skatītājiem savukārt paust viņu attieksmi, kā viņi vērtē jūsu piedāvājumu šajās vēlēšanās. Vairāki simti skatītāju piezvanīja šovakar, un viņu balsojums sekojošs – neviens neizvēlējās atbilžu variantu, ka vēl domās, vai jūs atbalstīt vai nē. 16% sacīja, ka noteikti, jā, jūs atbalstīs. 84% gan sacīja, ka noteikti nebalsos.
Einārs Graudiņš: Nu tie ir sorosīti visi!
