Pirmajā dienā balsi glabāšanā nodeva aptuveni 8000 balsotāju, bet otrajā dienā izvēli izdarījuši 7148 vēlētāji jeb 0,46% no kopējā vēlētāju skaita.
Visaktīvākie balsis nododot glabāšanā ir Rīgas vēlēšanu apgabala vēlētāji. Rīgā novēlējuši 1,42%. Zemāka vēlētāju aktivitāte bijusi Vidzemes, Kurzemes, tad Zemgales vēlēšanu apgabalos. Vismazākā vēlētāju aktivitāte bijusi Latgalē, kur balsi glabāšanā nodevuši 0,56% no kopējā balsstiesīgo skaita.
Vērojams, ka pie iecirkņiem veidojas rindas, jo gribētāju ir daudz. Bet pie vēlēšanu urnām rodas konflikti, jo ne visi gatavi savu vēlētāja aploksni likt vēl otrā aploksnē, uz kuras rakstīts vēlētāja vārds un uzvārds.
Purvciemā, Rīgas 60. vidusskolā ir viens no Latvijas 58 iecirkņiem, kur savu balsi var nodot glabāšanā. Divi cilvēki minūtē – tik ātri trešdien, 3.oktobrī, strādāja darbinieki, lai visi, kuri vēlas nobalsot, to varētu izdarīt. Trešdien gan bija vienīgā diena, kad to varēja izdarīt pēc darba laika, un veidojās garas rindas.
Vēlētāju iemesli nodot balsi glabāšanā ir dažādi – sestdien cilvēkus gaida gan ražas novākšana, gan lidojumi.
Vairāki cilvēki, kuri nolēmuši balsot un nodod savu balsi glabāšanā, pauž neizpratni, kāpēc viņu balss tiek ielikta aploksnē, uz kuras ir vārds un uzvārds. Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) skaidro, ka bez Satversmes grozīšanas cita kārtība nav iespējama. Satversmē teikts, ka vēlēšanas notiek oktobra pirmajā sestdienā.
Taču ņemot vērā pieredzi ar pašvaldību vēlēšanām, vēlētājam nāk pretī un ļauj izdarīt izvēli iepriekš.
Ja pēc kāda pēkšņa skandāla vēlētājs tomēr pārdomā, tikai šādi – konkrētā aploksnē – iespējams atrast viņa balsi un ļaut to mainīt.
Taču, ja vēlētājs atsakās mest urnā lielo aploksni ar savu vārdu, viņam vienalga ļauj balsot. “Atļāvām iemest mazo aploksnīti. Vakar atdeva mums lielās aploksnes. Šodien kundze paņēma līdzi reģistrācijas aploksni. Mēs to visu piefiksējām vēlēšanu gaitas žurnālā un pateicām gan Drošības policijai, gan informējām Rīgas vēlēšanu komisijas koordinācijas centru,” stāsta Rīgas 81. vēlēšanu iecirkņa priekšsēdētāja Ināra Kokorēviča.
Šodien pusstundu pirms iecirkņa slēgšanas balsošanas urna jau gandrīz pilna. Tā paliek glabāšanā apsargātā telpā un tiks atvērta tikai balsu skaitīšanas brīdī, kad vispirms visas balošanas zīmes izņems no lielajām aploksnēm un tikai tad atvērs. Šādi notiek arī balsojums pa pastu.
Vēlēšanu dienā, 6.oktobrī, visi iecirkņi valstī durvis vērs plkst.7 un balsot iespējams jebkurā no 954 iecirkņiem, uzrādot pasi vai ID karti ar izņemtu vēlētāja apliecību.
