To paredz Saeima ceturtdien, 11.maijā, galīgajā lasījumā apstiprinātie grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā.
Lielo plastmasas alus pudeļu aizliegšanu pirms vairāk nekā gada ierosināja toreizējais veselības ministrs Guntis Belēvičs. Likuma grozījumu galīgais variants lielajos plastmasas iepakojumos aizliegs pārdot ne tikai alu, bet arī raudzētos dzērienus un pārējos alkoholiskos dzērienus, ko ražo, sajaucot kopā vairākus alkoholiskos dzērienus.
Deputāts Imants Parādnieks (Nacionāla apvienība) gan aicināja kolēģus atteikties no garā pārejas perioda, lai lielās alkohola pudeles no veikaliem pazustu pirms Latvijas simtgades. Trīs gadu pārejas periodu Parādnieks nosauca par alkohola nozares lobija rezultātu. Viņš amudināja “nesagaidīt Latvijas simtgadi ar divlitreņu padusēs”.
Tomēr deputāts nokavēja izšķirošo balsojumu par pārejas periodu, un savus argumentus klāstīja jau pēc tam, kad lēmums bija pieņemts. Tādēļ Parādnieks lūdza galīgo balsojumu par divlitreņu aizliegumu atlikt. Deputāti gan neieklausījās, un lielās alus pudeles veikalos būs nopērkamas vēl 3,5 gadus.
Zaļo un Zemnieku savienības deputāts Ingmārs Līdaka garo pārejas periodu skaidroja ar to, ka uzņēmējiem ir jāpielāgo savas ražošanas iekārtas jaunajām prasībām.
“Nav noslēpums, ka pārveidot ražošanas līniju, pildīšanas līniju, kurā ir pildīts divu litru iepakojums, viņu pārveidot kaut vai uz litra iepakojumu, tas izmaksā, bija aplēses, apmēram 500 000 eiro,” sacīja Līdaka.
Atbildot uz Parādnieka pārmetumiem, ka garais pārejas periods ir pakļaušanās alkohola ražotāju lobijam, Līdaka norādīja, ka atbildīgās komisijas sēdēs tiešām piedalījās uzņēmēju pārstāvji, tomēr tā ir normāla prakse, ka tiek uzklausīts iesaistīto organizāciju viedoklis.
Galīgajā balsojumā par aizliegumu alu pārdot lielajās plastmasas pudelēs tikai daži no deputātiem balsoja pret vai atturējās. “Vienotības” deputāte Lolita Čigāne norāda, ka pret balsojusi tieši garā pārejas perioda dēļ. Viņa uzskata, ka arguments par ražotāju vajadzību pielāgot savas iekārtas neiztur kritiku.
“Tā ir industrija, kas barojās no cilvēku posta. Tā nav nekāda draudzīga, sociāla iedzeršana, dzerot šīs lielās stiprinātā alus pudeles. Tas nes postu ģimenēm, tas nes postu cilvēka veselībai, un tas nes postu mūsu valstij kopumā. Tikai tāpēc, ka kādiem cilvēkiem ir ērti fasēt šos lielos iepakojumus un pārdot šos lielos iepakojumus, turklāt par ļoti zemām cenām, tas nevar būt attaisnojums, kādēļ mēs atļaujam šim postam izplatīties,” skaidroja Čigāne.
Alu lielajās plastmasas pudelēs arī pēc 2020. gada 1. septembra varēs tirgot alus ražošanas vietās.
2016. gadā populārākie dzērieni un alus:
- Kokteilis "Cēsu Džons"
- Kokteilis "Cēsu 14%"
- Kokteilis "Dins"
- Stiprinātais vīns "Agdam"
- Dzirkstošais vīns "Bosca"
Populārākais alus:
- Alus "Miezītis"
- "Cēsu premium"
- "Apinītis stiprais"
- "Walter"
- "Aldara gaišais"
2016. gadā akcīzes ieņēmumi no alus pārdošanas pieauga par 18%.
Dati: VID
- iepakojumā, kas lielāks par 0,5 litriem, ja absolūtā spirta daudzums lielāks par 5,8 tilpumprocentiem.
- iepakojumā, kas lielāks par litru, ja absolūtā spirta daudzums nepārsniedz 5,8 tilpumprocentiem.
- aizliegums neatteicas uz stikla, keramikas, koka , metāla iepakojumiem.
Alus darītavās un to specializētajos veikalos izlejamā alus tirdzniecība būs atļauta arī plastmasas pudelēs.
Lai aizliegumu varētu piemērot, likumprojekts pirms izskatīšanas Saeimas sēdē galīgajā lasījumā tika saskaņots ar Eiropas Komisiju.
Jau ziņots, ka likumu atvēra, lai cīnītos ar tā dēvētājiem “bamšļiem” – lēto stipro alu divu litru plastmasas pudelēs. Stipru alu visbiežāk pērk personas, kas lieto alkoholu pārmērīgi, jo īpaši laukos, bet sidru – jaunieši, tāpēc Saeima plānoja ierobežojumus.
Pēdējo četru gadu laikā reģistrētā alkohola patēriņš bijis robežās no 9,9 līdz 10,2 litriem absolūtā alkohola uz vienu iedzīvotāju. Kopš 2009.gada visvairāk patērētais reģistrētā alkohola dzēriena veids ir alus.
Alkohola patēriņa daudzums Latvijā joprojām ir viens no augstākajiem Eiropā un pasaulē, uzsvēruši likumprojekta autori. Pārmērīga alkoholisko dzērienu lietošana rada papildu izmaksas veselības aprūpē un sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, kā arī materiālus zaudējumus darbavietās, tādējādi negatīvi ietekmējot tautsaimniecības ekonomisko attīstību un sabiedrību kopumā.
Publiski gan izskanēja šaubas, ka aizliegums pārdot alkoholu lielajās plastmasas pudelēs mazinās šo dzērienu patēriņu.