„Vēsturiskās apbūves rezultātā vairākām ielām ir mainījusies konfigurācija, un ielas ir pārdalītas bieži vien. Ielas viena daļa ir, piemēram, vienā dzelzceļa pusē, otra daļa otrā pusē vai arī pa vidu ielai ir padomju laikā uzcelta daudzdzīvokļu bloku māja,” stāsta Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs, norādot, ka pēdējo reizi adrešu inventarizācija Rīgā notika pirms Otrā pasaules kara. Kopš tā laika ēkas ir jauktas un celtas, bet adreses palikušas, tādēļ šobrīd ar tām ir juceklis:
„Bieži vien iela iet pa vienu kvartālu, viss it kā ir, bet ir atsevišķas adreses no konkrētas ielas, kas pilnīgi kaut kur citur ir. Bieži vien pat vairāku kilometru attālumā.”
Viens no iemesliem adrešu maiņai ir atvieglot darbu operatīvajiem dienestiem. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Rīgas reģiona zvanu centra priekšniece Rita Isajeva atzīst, ka šobrīd Rīgas kartē ir vairāki punkti, kur apjukt ir ļoti vienkārši.
„Ir vairākas vietas - tepat centrā, piemēram, Ropažu ielā ir mums pilnīgi ar prātu nesaprotams sadalījums mājām un korpusiem. Ir tādas vietas, viennozīmīgi. Pieredzējušie ugunsdzēsēju šoferi jau zina, kur viņiem braukt, ja arī aptuveni pasakām adresi,” saka Isajeva.
Isajeva atzinīgi vērtē Rīgas adrešu sakārtošanu. Tomēr svarīgi, lai izsaukumos cilvēki sauktu jauno adresi, nevis veco, jo citādi var rasties pārpratumi brīžos, kad svarīga ir katra ietaupītā sekunde. Tāpēc cilvēkiem uzreiz ir jāiemācās jaunā adrese.
Cilvēkiem gan ir grūti iemācīties jauno adresi, ja viņi par adrešu maiņu pat nav dzirdējuši. Lai gan būvvaldē uzskata, ka informācija ir izplatīta pietiekami, aptaujājot iedzīvotājus Voleros, kur adreses oficiāli jau nomainītas, tikai retais zina par adrešu maiņu. Voleru iedzīvotāja Helēna uzskata, ka domei par to vajadzēja vismaz atsūtīt vēstuli:
„Kad no adreses noņēma „A” burtu, mums atsūtīja papīru, ka noņemts burts, un tagad būs tāda adrese. Tad mēs zinājām. Bet tagad neviens nekādus dokumenti pa pastu nav atsūtījis.”
Būvvalde par adrešu maiņu rajonos rīko publiskās apspriedes. Uz pirmo sapulci ieradās tikai daži cilvēki. Kā uzskata būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs, vēstules visiem sūtīt būtu pa dārgu.
„Sūtīt uz katru adresi ierakstītu vēstuli, kas maksā vienu latu, tas ir nesamērīgs finanšu slogs, kas pārējiem nodokļu maksātājiem būtu jāuzņemas. Bija informācija gan presē, gan mājaslapā, gan Rīgas pilsētas oficiālajā avīzē,” skaidro Vircavs.
Kopā Rīgā plānots divu gadu laikā nomainīt ap 10 tūkstošus adrešu. Nākamajā mēnesī adreses tiks mainītas Beberbeķos, Mūkpurvā un Zolitūdē. Centra rajonā adreses, visdrīzāk, mainīs nākamgad.
