E-veselība pašlaik kalpo galvenokārt e-recepšu izrakstīšanai un darba nespējas lapu atvēršanai. Citādi pacientu un ārstu ikdienu tā būtiski neatvieglo, un nosaukt šo sistēmu par modernu arī nevar. Pacienti aizvien spiesti mapēs šķirot un glabāt atbildes pēc pārbaudēm dažādās medicīnas iestādēs. Un reizēm tās mēdz pazust.
“Man pašai mājās ir kartiņa, kuru es visu laiku kopēju, ko man katrs ārsts ir pastāstījis, kādus rezultātus izmeklējumos ir uztaisījis. Es to visu kopēju un krāju sev kartiņā. Jo es nekad nevaru zināt, kurā no klīnikām stāvēs tieši tie rezultāti, kas man būs vajadzīgi, kad es aiziešu pie nākamā ārsta,” pastāstīja Pacientu organizāciju tīkla pārstāve Baiba Ziemele.
Ieguldot vairākus desmitus miljonus eiro, tuvāko gadu laikā plānots ieviest modernu digitālo veselību, kurā visi pacienta dati būtu apskatāmi vienuviet. Ērti un ātri.
“Divu gadu laikā mēs varētu nonākt pie brīža, kad Latvijas veselības aprūpē datu ievade papīra formātā vairs nenotiks.
Mēs pārietu uz digitālu datu ievadi. Un nonāktu pie tā, ka ar laiku mums būtu jādigitalizē arī visi tie pacientu dati, kas šobrīd eksistē tikai un vienīgi pacientu kartiņās papīra formā. Tas, protams, prasīs daudz vairāk laika,” pastāstīja veselības ministrs Daniels Pavļuts (“Attīstībai/Par!”).
Līdzšinējā pieredze modernizācijā nav bijusi laba, piekrīt arī ārsti, kas norāda – īpaši kovida laikā mediķi meklējuši veidus, kā informāciju pa iestādēm un kabinetiem nodot digitālā veidā, jo epidemioloģiski nedroši bijis to nodot no rokas rokā.
“Bet secinājums – jā, ar digitalizāciju mums ir problēmas. Tomēr tas neatrisinās problēmas ar personāla trūkumu. Ārstu un medmāsu mums ir maz, digitalizācija to neatrisinās. Taču neapšaubāmi šie procesi ir vajadzīgi,” sacīja Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes locekle Krista Brūna.
Kamēr jaunā sistēma nebūs gatava, darbu turpinās E-veselība.
KONTEKSTS:
Iecere par E-veselības sistēmu apstiprināta 2005. gadā, bet no 2018. gada sākta tās obligāta lietošana darbnespējas lapu un valsts kompensējamo zāļu recepšu apritē elektroniski. Jau pirmajā darbības dienā sistēmā bijuši ilgstoši tehniski traucējumi. Arī pēc tam novērotas sistēmas darbības problēmas un turpinājās sistēmas labošana.
Vēlāk lemts veidot jaunu sistēmu, un 2019. gada beigās izsludināts iepirkums par to, kā nākotnē būtu jāizskatās vienotajai veselības informācijas sistēmai. Izmaksas tās radīšanai lēstas vairāku miljonu eiro apmērā.