Ar informācijas tehnoloģiju problēmām saskāries Nacionālais veselības dienests (NVD), tādēļ 1. janvārī vēl netika ieviesta sistēma, kas paredzēja medicīnas pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem dalīt divos grozos - pamata un pilnajā. Šobrīd, līdz sistēmas kļūmju novēršanai, iedzīvotāji veselības aprūpes pakalpojumus saņems pēc vecās kārtības – nedalot apdrošinātos un neapdrošinātos.
Ģimenes ārsta Ilona Timčenko atzīst, ka zināmā mērā tas darbu pat atvieglojis. "Ja mēs neredzam, kāds statuss ir pacientam, tad mēs pieņemam, ka viņam ir pilnais grozs. Es domāju, ka jebkurā gadījumā tas nav mans uzdevums – šķirot pacientus," teica Timčenko.
Savukārt Jeļena līdz šim pati pirkusi veselības apdrošināšanas polises un obligātās iemaksas plāno veikt tūlīt, līdzko beigsies esošā apdrošināšana. Tāpēc viņa uzskata, ka tas, ka visi saņem pilnu veselības aprūpes grozu, nav īsti pareizi.
Par solītās sistēmas aizkavēšanos izbrīnu pauž arī uzrunātie pacienti kādā no Rīgas centra poliklīnikām. Viņi norāda, ka problēmu dēļ mēdz kavēties pieraksti pie ārstiem. Vēl citi stāsta, ka esošā sistēma ir netaisnīga pret tiem, kuri veica obligātās iemaksas, jo veselības aprūpes pakalpojumus joprojām visi saņem bez maksas.
Kavēšanās varētu ilgt aptuveni mēnesi, prognozē atbildīgās amatpersonas. Datus apstrādāt pirms 1. janvāra liedza likums, tagad, milzīgo apjomu saņemot, nepieciešams visus datus salāgot ar sistēmām.
"Īsi pirms svētkiem palaižot tā saucamo produkcijas vidi, NVD infrastruktūrā konstatētas tehniskās problēmas, kļūdas, kas neļauj šobrīd noteikt iedzīvotāju statusu, līdz ar to gan līgumpartneriem, gan iedzīvotājiem tiek pateikts, ka turpinās līdzšinējā kārtība pakalpojumu sniegšanā, respektīvi, iedzīvotājus nedala apdrošinātajos un neapdrošinātajos līdz turpmākam NVD paziņojumam, ka kļūdas tiks novērstas," stāstīja NVD direktores vietnieks Edgars Labsvīrs.
Viņš arī atturējās prognozēt konkrētu laiku, kad sistēma varētu sākt darbu.
Par veselības apdrošināšanas projektu un tā aizkavēšanos šodien Saeimas iesniegumu komisijai atskaitījās veselības ministre Anda Čakša (Zaļo un Zemnieku savienība). Viens no pieprasījuma iesniedzējiem, Saeimas deputāts un Saeimas sociālo un darba lietu komisijas vadītājs Andris Skride ("Attīstībai/Par!") norādīja, ka viņam pilnībā nav skaidrs, kādēļ ir aizkavējies projekts, pie kura tiek strādāts jau tik ilgu laiku.
"Īstenībā mēs ar šo pieprasījumu jau paredzējām. Sociālo un darba lietu komisijas sēdē jau decembrī mēs šos jautājumus izskatījām. Es prasīju, vai tiešām šī sistēma strādās. NVD, Veselības ministrija man māja ar galvu un teica, ka viss strādās. Tagad mēs redzam, ka faktiski sistēma nestrādā. Ir ieguldīti nepilni 2 miljoni, līgumā ir paredzēts, ka sistēmas uzturēšanai arī vairāki 10 tūkstoši katru gadu jāmaksā. Tad ministrijai un NVD būs jāatskaitās, kur šī nauda ir palikusi," teica Skride.
Pēc komisijas sēdes veselības ministre Čakša norādīja, ka izprot aizkavēšanās iemeslus un pagaidām nevienu par to nevaino.
"Neviens nav burvis! 22. decembrī tas ir nodots un, ņemot vērā laika grafiku, tā arī bija plānots, ka viņi izstrādā līdz 22. decembrim. Tālāk ir šīs sistēmas, kas ir testa vidē. Kā saprotat, personas datu aizsardzības likums neļauj testēt ar īstajiem datiem. Šie visi dati ir jāpārnes produkcijas vidē, kur bija mazliet infrastruktūras nobīde, lai to varētu labi pārcelt. Ir izstrādājušas datu nodošanas sistēmas PMLP, VID, sociālā sistēma un visi pārējie. Visi dati ir nodoti. Tagad tie ir jāsaslēdz un jāpalaiž. Tas, kā saka IT cilvēki, ir normāls process, kas soli pa solītim iet uz priekšu un notiek," sacīja Čakša.
Čakša norādīja, ka viņai pieejamā informācija liecina – līdz pilnīgai sistēmas sakārtošanai un darbības nodrošināšanai varētu paiet aptuveni četras nedēļas. Tomēr iedzīvotājiem nav jāsatraucas – kamēr sistēma skaidri nenorādīs personas apdrošināšanas statusu, tikmēr veselības aprūpi visi varēs saņemt pēc vecās kārtības, nevienu nedalot apdrošinātajos un neapdrošinātajos.
