2015.gadā Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) rīcībā nonāca informācija par AS "Trasta komercbanka" augsta līmeņa darbinieku iespējamu saistību ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Uzsākta izmeklēšana, ierosinot kriminālprocesu par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā vai ja to izdarījusi organizēta grupa.
Uzsāktajā kriminālprocesā 2015.gada beigās Valsts policija veica kratīšanu toreiz vēl strādājošajā "Trasta komercbankā" un aizturēja vairākas personas, tostarp divus bankas darbiniekus – 1974. un 1985.gadā dzimušus vīriešus, kas kriminālprocesā atzīti par aizdomās turētiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā.
Turpinot izmeklēšanu kriminālprocesā, ENAP amatpersonas guva pierādījumus tam, ka abi aizdomās turētie "Trasta komercbankas" darbinieki, izmantojot savu stāvokli un iespējas, ko sniedza ieņemamais amats, kopā ar kādu Krievijas Federācijas pilsoni legalizēja kopumā vienu miljonu Krievijas rubļu, kas iegūti, veicot fiktīvus darījumus.
Valsts policijā atzīmē, ka izmeklēšanas laikā atšifrēta sarežģīta un grūti izsekojama ekonomiskā shēma, kurā naudas legalizācija realizēta, izmantojot "Trasta komercbankas" norēķinu kontus ofšora zonā un fiktīvus uzņēmumus, kas reģistrēti gan Krievijas Federācijā, gan Eiropā.
Pērn 29.decembrī kriminālprocess nodots prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai pret divām aizdomās turētajām personām. Sods, kas var tikt piemērots par šādu noziedzīgu nodarījumu, ir brīvības atņemšana uz laiku no trim līdz 12 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.
Tāpat personām būs jāatbild par pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārsniegšanu, ja tas izdarīts mantkārīgā nolūkā. Par var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai naudas sodu, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas un atņemot tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz trim gadiem.
LTV raidījums "De facto" iepriekš vēstīja, ka kratīšanas bankā saistītas ar naudas atmazgāšanas shēmu, Krievijā par rubļiem iepērkot vērtspapīrus un nekavējoties tos pārdodot caur Eiropas bankām, tā klientu naudai palīdzot nogult "ofšoros". Tādu pašu shēmu ASV banku uzraugi izmeklējuši attiecībā pret “Deutsche Bank”, 2015. gada oktobrī izraisot starptautisku skandālu.
Latvijas izmeklētājiem tobrīd bijušas aizdomas, ka Latvijā shēmas "smadzenes" bijis bankas toreizējais valdes loceklis Viktors Ziemelis.
