Pirms 30 gadiem dobelnieki ar visiem iespējamajiem transporta līdzekļiem devās pretim brīvībai uz Grenctāli. Piektdien laukumā pie Brīvības ielas Dobelē tā laika transporta līdzekļi un Daiņa Īvāna balss, ko laiku pa laikam nomaina neoficiālā Baltijas ceļa himna, palīdz restaurēt tā laika sajūtas.
"Tas bija tas laiks, kad tu biji iekšā. Jaunība, nu nevarēja nebūt. Bail nebija, bija tāda ticība, ka mēs varam visu, un tiešām, tas izdevās. Tad bija tā vienotības sajūta, un tauta bija vairāk vienota nekā tagad, nebija doma, ka kaut kur jāmūk ārā, jāmeklē siltāki ūdeņi. Mēs bijām par brīvu Latviju," atminējās pasākuma dalībniece, dobelniece Gunta Vite.
Paaudze, kas par Baltijas ceļu uzzinājuši no omītēm un vēstures grāmatām, eksponātus aplūko ar interesi un zina, ka vecākiem vai vecvecākiem tas bijis nozīmīgs pasākums, tomēr paši to neizjūtot kā svētku dienu. "Nu tā jau tas ir ļoti nozīmīgi, jo tas aizsāka Latvijas trešo atmodu, bet emocionālā līmenī tas … mēs to nejūtam," atzina Dobeles novada iedzīvotāja Marta.
Atzīmējot Brīvības ceļa 30. gadskārtu, dobelnieki atkal vienojās kopīgā brīvības ķēdē. Šoreiz, lai kaut nedaudz šīs emocijas spētu uztvert arī jaunā paaudze, un arī tāpēc, lai vienotības gars, vismaz Latvijai svarīgos brīžos, neizzustu arī turpmāk.
