No 14. gadsimtā būvētās Livonijas ordeņa pils līdz mūsdienām saglabājušās tikai drupas. Vislabākā stāvoklī ir kādreizējā kapelas daļa, kur jau gandrīz pusotru gadu būvnieki realizē arhitekta Pētera Blūma pirms četrpadsmit gadiem izloloto pilsdrupu glābšanas ideju.
“Kapelas mūriem ir jumts, kuru neredz, bet iekšā ir funkcija - siltums, gaišums, iespējas uzturēties,” stāstīja Pēteris Blūms.
“Mēs nenodarbojamies ar restaurāciju, mēs nodarbojamies ar drupu saglabāšanu, skaidri apzinoties, ka mēs negribam restaurēt to, ko mēs nezinām. Tas ir daudz grūtāk - saglabāt.
Es domāju, ka šis projekts būs visspilgtākais mūsdienu konservācijas piemērs Baltijā un, iespējams, arī Eiropā,” sacīja Blūms.
Pēc daudziem gadu simtiem kapelas logu ailēs tiek likti stikli, izbūvētas arī komunikācijas, un neredzamajā jumta korē uzsliets spāru vainags.
Izaicinājumu būvniekiem bijis daudz, tostarp arī neierastā jumta konstrukcija, kurai labākais variants meklēts vairākus mēnešus, tomēr iekļauties plānā esot izdevies.
“Pats galvenais ir mūru cepures. Tās ir tās augšējās virsmas konstrukcijas, kas nodrošina aizsardzību pret lietu un sniegu,” skaidroja SIA ''RERE Meistari'' valdes loceklis Ervīns Koncevičs.
Dobeles pilsdrupas ir Valsts nozīmes kultūras piemineklis.
Pēc unikālā projekta pabeigšanas septiņu gadsimtu senajās telpās tiks izveidota izstāžu zāle, bet no jumta terases varēs aplūkot Dobeli no kādreizējo pils aizstāvju skatu punktiem.
“Maksimāli un ar pietāti saglabāt to veco un vēsturisko, un tās vērtības, ar kurām leposies arī mūsu mantinieki. Es domāju, ka tas ir pareizs lēmums, jo piemineklis ir domāts cilvēkiem,” atzina Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Zemgales reģiona galvenā valsts inspektore Elvīra Mantrova.
2,6 miljonus eiro vērto projektu, no kuriem gandrīz miljons ir Eiropas fondu līdzfinansējums, plānots pabeigt līdz nākamā gada vasarai.
