Par 14.gadsimta vidū būvēto Livonijas ordeņa pili Dobelē jau vairāk nekā divus gadsimtus atgādina tikai pilsdrupas. Šovasar kādreizējā kapelas daļā sākuši rosīties būvnieki, lai pēc arhitekta Pētera Blūma projekta, saglabājot orģinālās detaļas, to pārvērstu mūsdienu prasībām atbilstošā ēkā.
"No ārpuses jumts nebūs īpaši redzams. Tiks izveidots no metāla sieta viens tornītis, tādējādi ilustrējot, kāds varēja izskatīties tornītis kapelai. Tādas lietas kā apmetums netiks veidotas. Esošais mūru izskats no akmeņiem tāds arī paliks," teica projekta vadītājs Raivis Luks.
Pašreiz būvnieki nostiprina senos mūrus, bet, pirms ēkai tiks pievilktas komunikācijas un sāksies jumta un grīdu izbūve, kapelas daļā notiks arheoloģiskie izrakumi. Muzejnieki cer, ka tādējādi tiks pavērta vēl senākas vēstures lappuse.
"Šo pilskalnu Dobeles teritorijā apdzīvoja senie zemgaļi, un visi nostāsti vēsta par to, ka viņu pils ir bijusi tieši šeit zem kapelas.
Šī doma ir parādījusies 19.gadsimtā, kad arheologi pirmoreiz sāka pili pētīt. Viņi nosprieda, ka pils ir bijusi tieši šeit, bet mūsdienu pētījumi neko nav līdz šim atklājuši. Šie zemgaļi mums ir pilnīgi nezināmi," atzina vēsturniece Beāte Orlova.
Ja seno zemgaļu pils tiešām tiks atklāta, projektā, visticamāk, nākšoties ieviest korekcijas. Kapelas pagrabstāvu, kur pašreiz ieplānotas garderobes un darba kabineti, tad izmantot nevarēs. Pārējā kapelas daļā pēc atjaunošanas tiks izveidotas piecas izstāžu zāles un Novadpētniecības muzeja ekspozīcija par pils vēsturi.
"Mēs ļoti priecājamies, ka mums būs tāda iespēja lepoties ar šo unikālo būvi. Mēs varam parādīt gan pašas pilsdrupas, gan visu konservāciju un saglabāšanu. Tas jau arī ir ārkārtīgi nozīmīgi," uzskata Dobeles Novadpētniecības muzeja direktore Dace Blūma.
Atjaunošanu piedzīvos arī pils laukums. Iecerēts, ka līdztekus celiņiem pie pils tiks atjaunots arī hercogienes ārstniecības augu dārzs.
Unikālo projektu, kura izmaksas ir ap 2,5 miljoniem eiro, plānots pabeigt divu gadu laikā.