Kā viens no pirmajiem paveicamajiem darbiem amatpersonām adresētajā vēstulē tika norādīta obligāta sociālās rehabilitācijas kursu ieviešana tiem varmākām, pret kuriem pieņemts tiesas lēmums pret pagaidu aizsardzību. Kursi pašlaik ir brīvprātīgi, un to obligātai ieviešanai līdz šim trūcis naudas.
"Jau ar šī gada 1. jūliju ir viss sagatavots, lai tiesas varētu uzlikt par obligātu pienākumu varmākam iziet sociālās rehabilitācijas kursu varmācības tieksmju mazināšanai.
Tas palīdzēs arī šīs potenciāli vardarbīgās personas, saglabāt viņas kā personības un nesagraut. Jo ātrāk mēs uzsāksim darbu ar šādām personām, jo arī šo personu nedegradēs," skaidroja tieslietu ministrs Jānis Bordāns (Jaunā konservatīvā partija).
Tieslietu ministrija (TM) divos no sniegtajiem priekšlikumiem ir veikusi nepieciešamās darbības, teica ministrs. Pērn decembrī pieņemti grozījumi Krimināllikumā, par pamatsodu nosakot probācijas uzraudzību. Tas stāsies spēkā 2022. gada janvārī.
Bez pieminētajiem sociālās rehabilitācijas kursiem viens no tuvākajiem darbiem varētu būt arī policijas pilnvaru paplašināšana, kas ļautu policijai nošķirt varmāku no cietušā arī tad, ja upuris tam nepiekrīt, visbiežāk baidoties no atriebības.
"Man šeit kolēģi ir sagatavojuši tādu aprakstu, ko mēs darīsim. Tā ir policijas tiesību paplašināšana, lemjot par nošķiršanu. Tas ir pirmais instruments. Otrais instruments – nepieciešamo pasākumu veikšana, lai policija veiktu kvalitatīvu tiesas piešķirtās pagaidu aizsardzības uzraudzību," sacīja iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens ("KPV LV"). Viņš uzskata, ka svarīgi ir nostiprināt jau esošos dienestus. Ministrija sagatavojusi informatīvo ziņojumu, kurā iekļāvusi "Dod pieci!" organizatoru priekšlikumus.
Vēl viena no problēmām ir krīzes dzīvokļu neesamība, kur cilvēkam patverties tūlīt un tagad, bez iespējas tikt atrastam. Līdz šim viens šāds dzīvoklis bija centram "Marta" un otrs biedrībai “Palīdzēsim viens otram”. Maratona laikā daži iedzīvotāji šādam mērķim piedāvājuši arī sev piederošus mitekļus.
Bet labklājības ministre Ramona Petraviča ("KPV LV"), kura iepriekš pauda, ka šādu dzīvokļu izveidei naudas nav, tomēr sola to meklēt.
"Dažkārt ir nepieciešams, ja ir dzīvības riski – nodrošināt dzīvokli, nevis vardarbībā cietušai personai ievietošanu institūcijā – krīzes centrā, kā tas ir šobrīd. Es negribu teikt, ka tas būs tūlīt un tagad, bet, skatoties arī uz nākamajiem struktūrfondu līdzekļiem, tajā virzienā varētu meklēt papildu naudu," teica Petraviča.
Kopā šajā vēstulē izvirzīti vairāk nekā desmit uzdevumi, kas skar ne vien tieslietu, bet arī iekšlietu, labklājības un arī veselības aprūpes jomas. Ne vien sekot līdzi, vai uzdoto izpildīs, bet arī iesaistīties procesu virzīšanā apņēmusies Saeimas atbildīgā komisija.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas paspārnē tapusi darba grupa vardarbības riska mazināšanai ģimenē, kurā sola izstrādāt vienotu mehānismu, lai preventīvi samazinātu vardarbības risku, vai pat, vēlams, to izskaustu. Otrdien, 2. februārī, notika pirmā darba grupas attālinātā tikšanās.
"Lai šie pakalpojumi būtu pietiekami finansēti, līdz ar to arī pieejami apmācīti speciālisti gan veselības nozarē, gan policijā – visi iesaistītie. Tā kā darba ir daudz. Es teiktu, ka ļoti ilgam laika posmam," klāstīja deputāte.
Tā kā darba grupā pārstāvētas visas ministrijas, kurām vēstule adresēta un nevalstiskais sektors, parlamentārā uzraudzība ļaus pārliecināties, ka visi strādā ciešā sadarbībā, lai ne vien cīnītos ar sekām, bet arī ar cēloņiem.
"Šie punkti, kas tur ir minēti, ir kā tāds darbu saraksts, kas būtu jāveic. Tad mums ir jārunā par prevenciju, par pakalpojumu klāstu visā Latvijā. Es ļoti ceru, ka tos ātros darbus veikt, tas varētu būt tuvāko mēnešu laikā. Ilgtermiņā es redzu darbu visam gadam te," sacīja Čakša
Katru otro nedēļu darba grupa sanāks, lai apspriestu to, kā mazināt vardarbību, iesaistot ministriju pārstāvjus, nevalstiskās organizācijas, kā arī parlamentāriešus.
Ministri uzsvēra, ka svarīga loma ir starpinstitūciju sadarbībai, uz ko arī atbildes vēstulē labdarības maratona organizatoriem norādījis Valsts prezidents Egils Levits. Prezidents atbildes vēstulē kritizē vardarbības novēršanas politiku valstī. Viņaprāt, šī politika līdz šim ir bijusi sadrumstalota un fragmentāra, un lielā mērā atkarīga no atbildīgās nozares politikas prioritātēm.
Pēc Valsts prezidenta domām, žurnālistu ierosinātie priekšlikumi paredz konkrētus un atbalstāmus pasākumus, kuru īstenošanā nepieciešams iesaistīties vairāku nozaru atbildīgajām ministrijām, un iezīmē tos darbības virzienus un uzdevumus, kas būtu sasniedzami ilgtermiņā. Un tas būs iespējams, vienīgi kopīgi sadarbojoties ministrijām, realizējot kopīgu politiku viena mērķa vārdā – samazināt un izskaust vardarbību.
Valsts prezidents aicina iesaistītās institūcijas organizēt labāku pārvaldību un vienoties par vienu vadošo politiski atbildīgo iestādi attiecīgo jautājumu koordinēšanā.
