Terehovas muitnieku lietā jau piecas amatpersonas ir saņēmušas sodu par kukuļņemšanu, tostarp vienai personai pat piespriests reāls cietumsods. Savukārt pārējiem 15, kas savu vainu neatzina, gaidāma tiesa 27. janvārī un 10. februārī.
“Ja kāds vēl nav sapratis, tad viņam ir jārēķinās ar ļoti smagām sekām visās šajās lietās,” brīdināja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes direktors Raimonds Zukuls.
Korupcijas lietās ir divas puses: ņēmēji un devēji. Kas attiecas uz tiem, kas dod muitniekiem kukuļus, arī viņi neizsprūk no barga soda.
Piemēram, pērn tika pieķerti 20 autovadītāji, kas centušies dot muitniekiem naudu. Jāteic, ka kukuļu apmērs salīdzinājumā ar sodu, ko par to var saņemt, ir neliels. Šoferi muitniekiem devuši piecus, desmit, divdesmit eiro.
“Kā piemēru varu minēt – par desmit eiro kukuli sodi, kas tiek piemēroti, ir pieci tūkstoši eiro. Lai varētu, piemēram, atļaut ievest gaļas produktus, kuru ievešana ir aizliegta no Baltkrievijas. Tā ir gaļa, kas ļoti, iespējams, ir līdzi šoferim personīgai lietošanai. Šajā gadījumā šie produkti viņam būtu jāizmet vienkārši ārā. Galu galā izpelnās gan kriminālprocesu, gan attiecīgi sodu,” pastāstīja Zukuls.
Un līdzīgi piemēri ir ar cigaretēm, kas šoferiem ir līdzi savai lietošanai, bet vairāk nekā atļauts. Un arī šādos gadījumos muitnieku virzienā tiek pastiepti “piecīši”.
Pēc tam kriminālprocesi nonāk pie prokuroriem. Kā norāda Dienvidlatgales prokuratūras virsprokurore Kristīne Repša-Kondratjeva, lietas izmeklē vienas, divu dienu laikā. Ja ļauj kukuļdevējiem izbraukt no valsts, viņi izvairās no atbildības.
“Prokuratūra pārsvarā piemēro priekšrakstu par sodu un piemēro naudassodu. Ļoti retos gadījumos lietas tiek nosūtītas uz tiesu. Tad ir pavisam citi soda mēri, iespējams, pat saistībā ar brīvības atņemšanu,” sacīja Repša-Kondratjeva. Viņa arī pastāstīja, ka
Dienvidlatgales prokuratūras pieredzē kukuļdevēji pārsvarā ir trešo valstu pilsoņi.
Kad tālbraucējus pieķer kukuļdošanā, šoferi sazinās ar priekšniekiem, kas nereti arī sodus nomaksā.
Tā ir tradīcija – nereti savu motivāciju dot kukuli skaidro pieķertie autovadītāji. “Tad, kad notiek pratināšana, tad personas, kas devušas kukuli, ir izbrīnītas, kāpēc viņas šobrīd un tagad sauc pie kriminālatbildības, jo tā esot bijusi prakse, ka tas esot bijis normāli – iedot kaut kādu noteiktu summu,” atklāja Repša-Kondratjeva.
Pērn minētā prokuratūra saņēma 24 kriminālprocesus kriminālvajāšanas uzsākšanai, kuros pie atbildības saucami kukuļdevēji, kas labumus piedāvājuši gan muitniekiem, gan robežsargiem. No šiem procesiem trīs nācās apturēt, jo personas izvairījās no atbildības.
Pērn pieķerto kukuļdevēju daudzums bijis lielāks nekā citus gadus. To norādīja gan Zukuls, gan virsprokurore. Un skaidrojums varētu būt gana vienkāršs – muitnieki paši vairāk sākuši ziņot par naudas piedāvājumiem.
Prokurors Sandis Bralsa pastāstīja, ka viņa praksē nācies izmeklēt lietas, kur muitnieki ņēmuši kukuļus. Nereti amatpersonu motīvs saistīts ar jau iepriekš minēto – tradīciju un izveidojušos sistēmu.
“Šīs amatpersonas ir diezgan drošas un pārliecinātas, ka viņu noziedzīgās darbības netiks atklātas,” zināja teikt prokurors.
Un, kad struktūrvienībā izveidojusies sistēma ņemt kukuļus, tad savākt pierādījumus ir sarežģītāk. Arī virsprokurore norādīja, ka nereti gadās sarežģījumi ar pierādījumu nostiprināšanu, piemēram, nav izņemts noziedzīgā nodarījuma priekšmets vai arī ir nekvalitatīvs videoieraksts. Taču tas neliedz vainīgos saukt pie atbildības.
