Ja notiek fizisks uzbrukums, atrast un sodīt vainīgo ir vienkāršāk, skaidroja policija. Piemēram, vasaras beigās līdz šim lielākajā vakcinēšanās pretinieku protestā bija uzsākti divi kriminālprocesi – viens par piecu personu uzbrukumu pašvaldības policistam, otrs par policijas automašīnas stikla izsišanu. Loga izsišanas lietā vēl turpinās izmeklēšana, bet uzbrukuma lieta nodota prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai.
Saukt pie atbildības par draudiem ir daudz sarežģītāk. Viena no nesenām draudu izpausmēm – vēršanās pret Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu ("Jaunā Vienotība") kādā no saziņas lietotnes "Telegram" grupām. Publiskot precīzu premjera dzīvesvietas adresi nolūkā nodedzināt valdības vadītāja māju prasīja kāds diskusijas dalībnieks vārdā Pāvels Gulbis.
Pirms tam tika publicēta arī veselības ministra Daniela Pavļuta ("Attīstībai/Par!") adrese, kas nosaukta kā vieta, "kur pieminēt novakcinētos tuviniekus un parunāties ar pašu lokdauneri".
Policija fiksējusi arī vēl citus līdzīgus gadījumus, bet nekomentēja, vai kriminālprocesi sākti. Notiekot sadarbība ar Valsts drošības dienestu.
Valsts policijas šefs Armands Ruks teica: "Katrā ziņā mēs veicam visus tiešās aizsardzības pasākumus – gan iekļaujam patruļu maršrutos, gan arīdzan kopā ar kolēģiem monitorējam šo situāciju gan virtuālajā vidē, gan arī reāli dabā."
Cīņa pret naidu tikšot stiprināta
Pirms aptuveni gada pēc internetā izteiktiem draudiem nošaut toreizējo veselības ministri Ilzi Viņķeli ("Kustība Par!") policija draudētāju atklāja. Viņš savu rīcību nožēloja un panāca ar Viņķeli izlīgumu, tādēļ kriminālprocess toreiz tika izbeigts.
Bet cik ir gadījumu, kad ir iestājusies kriminālatbildība? Policijai nav datu, jo tā savā statistikā atsevišķi nereģistrē, cik no tās uzsāktajiem kriminālprocesiem saistīti ar draudu un naida izpausmēm.
Pērn decembrī draudi "sadot pa seju" un naidīgi komentāri sociālajos medijos bija pausti pret ģimenes ārsti Gundegu Skruzi-Janavu. Policija sacīja – arvien vēl turpinās aktīva izmeklēšana kriminālprocesā, kas sākts par neslavas celšanu dakterei.
"Protams, ka tas ir ilgi. Viennozīmīgi. Par konkrēto kriminālprocesu detalizēti es arī nedrīkstu pat paust, bet jāsaka tā – nekur malā tas netiek tā nolikts. Acīmredzot, ir kaut kādas procesuālās darbības, varbūt ir kaut kādas nozīmētas ekspertīzes un tamlīdzīgi, ja kaut kas iekavējies ir."
Policijas vadītājs aicināja cietušos rakstīt sūdzības, ja šķiet, ka kavēšanās ir nepamatota. Un solīja cīņu pret naida izpausmēm pastiprināt.
Ruks norādīja: "Tiešām skarba vēršanās jau notiek, un mēs esam arī taisījuši pēdējās dienās vairākas sanākšanas kopā ar medicīnas nozares cilvēkiem, izrunājam algoritmus, kur vērsties, kā vērsties, centralizējuši pieeju, un attiecīgi arī jārēķinās, ka tā atbildība būs.
Nav ticības solījumiem
Eksperti, kas situāciju analizē jau ilgstoši, gan tam īsti netic.
Pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" vadītāja Sanita Jemberga teica: "Kas man liek apšaubīt to, ka varētu notikt barga vēršanās? Viens ir policijas resursi. Viņi šīs lietas nav uzskatījuši par nopietnām, vispār. Tā ir bijusi attieksme: "Tieciet paši galā!" Un otrais ir izpratne. Jo skats ir bijis ļoti šaurs. Proti, ja tev draud, viņi vērtē, vai šie draudi ir uzskatāmi par realizējamiem, proti, pietiekami cilvēkam pateikt, ka es tā nedomāju. Es tikai izlamājos, un policija ievelk ķeksi, ka okei, viss ir kārtībā, bet problēma ir tā, ka katra šāda nesodāmība šos cilvēkus iedrošina uz nākamo."
Un, kā secinājuši pētnieki – pat ja draudi neīstenojas, sekas mēdz būt tādas, ka cietušie vai nu pamet sociālos tīklus un vairs nepretojas tur paustajai dezinformācijai, vai pat aiziet no profesijas.
