"Skrunda-1" vai Līdumnieki kādreiz bija slēgta teritorija, bet vēlāk – neveiksmīgs izsoles objekts. Tagad 45 hektāru lielais zemes gabals ir gards kumosiņš stalkeriem un citiem.
"Grausti, pamesta pilsēta. Kas te var patikt? (..) Kas te tāds ir, nu pasakiet? Tenerifes salas, vai?” sprieda Edgars, tūrists no Liepājas. "Pārsteidz tas, ka te tādas celtnes, daudz kas pamests… Es nezinu... Kaut gan - kam tās ir vajadzīgas?”
Izskatās, ka tomēr ir vajadzīgs gan. Pavisam drīz tur varētu organizēt NATO spēku poligonu. Pamestā padomju armijas pilsētiņa ir ideāla vide ielas kauju taktikas slīpēšanai. Tur arī var izspēlēt citus izdzīvošanas scenārijus urbānā vidē. Mācības bijušajā armijas pilsētiņā rīkojuši gan Latvijas Valsts policija, gan Militārā policija sadarbībā ar Lietuvas militārajiem policistiem, gan Zemessardze. Pērnvasar tur trenējās ASV karavīri.
Nākamnedēļ Skrundas novada domes deputāti lems – vai nodot pilsētiņu valstij. Pašā domē teic – jautājums ir teju izšķirts. Nobalsos par.
"Ja mēs viņu nododam, tad valstij, Aizsardzības ministrijai. Vienošanās mums ir tāda, ka mēs gribam, lai šī teritorija ir sakārtota, lai apkārt ir žogs, lai te reāli notiek patstāvīgas apmācības, kas dod pienesumu arī mūsu Skrundai. Gan iedzīvotājiem, kas var sniegt pakalpojumus un tā tālāk," teica Skrundas novada domes izpilddirektors Guntis Putniņš.
Katru nedēļu uz Skrundu brauc ap 500 tūristu. Tāda ir pašvaldības statistika. Lielākā daļa no vēstures cienītājiem ir no kaimiņvalsts Lietuvas. Jau gadu ieeja pilsētiņā ir par maksu. Simboliskās summas aiziet pašvaldības kasē.
"2015.gada vasaras otrā pusē nekontrolēti šeit brauca cilvēki un tieši ar mērķi izlādēties, pademolēt," atzina Raņķu pagasta pakalpojumu pārvaldes vadītājs Ritvars Stepanovs.
Uz ātru roku apskatīt pilsētiņu var divarpus stundās. Pilsētiņā ir kazarmas, desmit daudzstāvu dzīvojamās ēkas, bērnudārzs, viesnīca. Uz kultūras nama sienas vēl saglabājies Ļeņina attēls. Ieeja slimnīcā sen aizaugusi. Kādreiz par sanitāri tur ir strādājusi arī Skrundas centrā sastaptā Lidija.
"Vienīgais, ko man gribētos – ja tur būs militārā bāze – lai vietējiem ir darbs. Tas mani satrauc. Bet vispār es par to, lai nebūtu NATO karavīri. Man liekas, tas viss palielina spiedienu," teica Lidija.
"Kā tas atsauksies uz tuvākajiem iedzīvotājiem? Uz visiem mums kopumā? Grūti spriest (..). Tas pats troksnis apkārt. Risinājums tā kā būtu jāmeklē, un jau arī meklē... Bet katrā gadījumā droši vien būtu labāk," sprieda Skrundas iedzīvotāja Lauma, izsakot cerību, ka pilsētiņā tiks izmitināti patvēruma meklētāji.
Iekšlietu ministrija atteikusies no domas izmitināt patvēruma meklētājus pērn rudenī likvidētajā Skrundas arodvidusskolā. Tagad pilsētā un tās apkaimē dzīvo nedaudz vairāk par 3 000 cilvēku.
Vietējais taksists Jānis cer, ka ar militārpersonu ierašanos Skrundā viņam būs vairāk darba. "Noteikti, ka atbalstu. Vismaz tai pilsētiņai būs kāds pielietojums," teica Jānis.
Tas, kāds pielietojumu tiks atrasts "Skrundai-1", tiks noskaidrots 28. jūlijā.
