Lai arī pēdējās dienās daudzviet veikta lauku ceļu greiderēšana, arī aptuveni 30 kilometrus garā autoceļa P29 Rauna – Drusti – Jaunpiebalga atsevišķos posmos situācija aizvien neapmierinoša. Vietām ceļš uzrūdzis un vēl dienu iepriekš tā iemesla dēļ iestidzis arī satiksmes autobuss. No dubļu vannas šoferim gan izdevās izbraukt, bet vietējiem iedzīvotājiem līdz ar to mērs bija pilns un, lai pievērstu atbildīgo institūciju uzmanību ceļa sliktajam stāvoklim, nosprieda to iemūžināt un iestādīt tajā arī kartupeļus.
Pēc satiksmes autobusa iestigšanas visproblemātiskākajos ceļa posmos autoceļu uzturētājs uzbēris vairākas grants kravas. Lai arī šobrīd tas ir zināms risinājums, iedzīvotāji uzskata, to jau vajadzēja izdarīt vairākas nedēļas iepriekš, bet, kā vienmēr, vispirms jau kaut kam ir jānotiek.
Iedzīvotāji uztur ceļu, zvanot uz informatīvo tālruni un stāstot, kur uz ceļa nepieciešami labojumi, skaidroja Drustu pagasta iedzīvotāja Ieva Kalnača.
Iedzīvotāji izrēķinājuši, ka ceļa segums kalpojis jau 40 gadus un šobrīd ir pēdējais laiks ceļu atjaunot.
Satiksme te pietiekami intensīva, iedzīvotāji paši daudz pa to brauc, lai nokļūtu uz vienu vai otru pagastu. Šis arī ir tuvākais ceļš, lai nokļūtu uz Rīgu vai Valmieru. Ikdienā te arī kursē starppilsētu autobuss, tiek pārvadāti skolēni un brauc arī operatīvais transports, piemēram, "ātrā palīdzība".
Pirms vairākiem gadiem vienā garākā ceļa posmā gan uzbērta 5 centimetru bieza grants kārta, izrakti arī grāvji, bet nu jau tie ar granti atkal aizšķūrēti ciet un ūdenim nav, kur palikt. Un tā gadu no gada tiek likts ielāps uz ielāpa, kas ir īslaicīgs risinājums.
Ceļa sliktais stāvoklis apgrūtina ne vien vietējo iedzīvotāju ikdienu, starp kuriem daudzi ir arī uzņēmēji un lauksaimnieki. Ne viens vien pārtikas un citu preču piegādātājs atteicies te arī braukt un sniegt pakalpojumu vietējam Gatartas pansionātam.
"Latvija paliek par invalīdu - galva Rīgā pampst, bet pārējās ķermeņa daļas lēnam atmirst," uzskata Drustu pagasta iedzīvotājs Aivars Damroze.
Tikmēr uzņēmumā “Latvijas Valsts ceļi” informē, šogad šim valsts reģionālajam autoceļam ir paredzēta seguma atjaunošana posmā no Vidzemes šosejas līdz Lubūža ezeram, un pašlaik notiek iepirkuma procedūra.
Jau ziņots, ka satiksmes mistrs Uldis Augulis (Zaļo un Zemnieku savienība) pieļāva, ka ceļu sakārtošanai varētu izmantot otrā un trešā pensiju līmeņa uzkrājumus, bet finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) pauda, ka varētu palielināt akcīzes nodokli un nākotnē papildus iegūto naudu novirzīt autoceļu finansēšanai.
Tikmēr “Latvijas Valsts ceļos” nešaubās – šis ir brīdis, kad beidzot laiks atjaunot Latvijas Autoceļu fondu. Auto īpašnieki, maksājot nodevas, samaksā 550 miljonus eiro gadā, bet tikai 200 miljoni no tiem atgriežas valsts un pašvaldību ceļiem.
