Skolotāju prasību izpildei nākamā gada budžeta papildus nepieciešami 30 miljoni eiro, bet augstākajai izglītībai un zinātnei – 45miljoni eiro.
Druviete gan atzina, ka 75 miljoni eiro ir aptuvenais aprēķins, un tas, vai tieši šādu summu lūgs piešķirt nozarei nākamā gada budžetā, būs zināms pēc precīziem aprēķiniem un konsultācijām ar Finanšu ministriju.
„Lai mēs varētu izpildīt tās saistības, kas ir ietvertas gan jau esošajos aktos, tās saistības, kuras mums izvirza LIZDA, šī summa ir liela – mums būs nepieciešami vismaz 30 miljoni zinātnei, 15 miljoni augstākajai izglītībai. Un, ja mēs vēlētos pildīt LIZDA prasību par 10% darba algas pieaugumu, tie arī varētu būt gandrīz 30 miljoni,” norāda izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete.
LIZDA priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško atzina, ka 75 miljonu eiro piešķiršana nākamā gada budžetā būtu pozitīvs solis, skolotājiem tas „ļautu uzelpot un saprast, ka viņi ir novērtēti”. Ar šādu soli arodbiedrība būtu apmierināta, taču pašlaik tai nav pārliecības, ka valdība lūgumu atbalstīs.
Skolotāji ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) arī turpina sarunas par skolotāju atalgojuma modeļiem. Maija nogalē IZM prezentēja divus jaunos iespējamos pedagogu darba samaksas modeļus. Viens no tiem ir pašreizējā modeļa „Nauda seko skolēnam” uzlabota versija, kurā notiktu novadu diferenciācija, lai mazinātu samaksas atšķirības. Tomēr daudz lielāku pedagogu uzmanību izpelnījās pilna laika darba slodzes modelis, kas vienā slodzē ietvertu gan kontaktstundas ar skolēniem, gan pedagoga tā saucamo pēcstundu darbu.
Abus modeļus plānots izmēģināt vairākās skolās šī gada oktobrī – decembrī, bet pēc tam vienu izvēlēto modeli izmēģināt otrajā aprobācijas kārtā, lai pārliecinātos, ka tas spēj darboties un apmierina arī skolotājus.
Šonedēļ, skatot jautājumu par finansējuma pārdali pedagogu atalgojumam, Ministru prezidente Laimdota Straujuma ("Vienotība") otrdien pārmeta IZM neprofesionālu darbību.
